Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: LBAS
Gan Ministru prezidents Māris Kučinskis, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns šos grozījumus nosaucis par vēsturiskiem, par tiem diskutēts jau vairākus gadus. Jau tuvākajā laikā Darba likuma grozījumu projekts tiks iekļauts Ministru kabineta dienaskārtībā un tālāk izskatīts Saeimā.
Ja ir noslēgta ģenerālvienošanās
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosināto grozījumu projektu Darba likuma 68. pantā attiecībā uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos. Izmaiņas paredzētu tiesības vienoties par mazāku samaksu par virsstundu darbu, ja tiek noteikts būtisks minimālā atalgojuma kāpums. Paredzēts, ka ar ģenerālvienošanos varētu noteikt tādu piemaksu par virsstundu darbu, kas nav mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktā minimālā atalgojuma apmēra.
Patlaban Darba likuma 68. pants nosaka, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Vispirms ieviesīs būvniecībā
Darba likuma grozījumi attiecībā uz virsstundu darba apmaksu vispirms tiks ieviesti būvniecības nozarē, kura tuvākajā laikā gatavojas parakstīt ģenerālvienošanos, kas varētu stāties spēkā nākamgad un būtu saistoša trīs gadus. Nozarē plānots noteikt minimālo atalgojumu 780 eiro (pirms nodokļu nomaksas) vai arī minimālo stundas likmi 4,67 eiro apmērā nepilnu darba laiku nodarbinātajiem.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane preses konferencē skaidroja – nozare cer, ka ģenerālvienošanās kalpos kā instruments ēnu ekonomikas apkarošanā, veicinās godīgu konkurenci, izslēgs dempinga cenas no publiskajiem iepirkumiem, sniegs darbiniekiem sociālās garantijas un dos lielāku piesaisti uzņēmumam.
Nodokļos zaudē gandrīz 60 miljonus eiro
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā akcentēja, ka būvniecības nozare ir nozīmīga gan no nodarbināto, gan nodokļu nomaksas viedokļa. VID atbalsta būvniecības nozares centienus noslēgt ģenerālvienošanos, jo tā kopā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos, kas ieviesta no pērnā gada 1. oktobra, ļaus veiksmīgāk cīnīties ar ēnu ekonomiku.
Būvniecības nozare pērn nodarbinājusi gandrīz 60 000 cilvēku, kas ir 6,4% no kopējā darbvietu skaita valstī. Savukārt nozarē nodokļu maksātāju skaits sniedzas pāri 23 000, kopumā 2017. gadā nomaksājot 189 miljonus eiro, kas pārsvarā ir darbaspēka nodokļi. Bet, pieskaitot klāt pievienotās vērtības nodokli, ko nozare maksā kā reverso nodokli, kopējie gadā nomaksātie nodokļi ir gandrīz 700 miljoni eiro.
"Būvniecības nozarē trešdaļa nodarbināto saņem mazāk nekā minimālo algu."
D. Pelēkā atzīmēja, ka 2015. un 2016. gadā "vienlīdz slikti" ir turējies nedeklarētās darba algas īpatsvars kopējos potenciālajos darba ienākumos. Tas atkarībā no darbu veida svārstījies no gandrīz 16% līdz 31%. Kopējie nodokļu zaudējumi 2016. gadā, lielākoties aplokšņu algu dēļ, ir bijuši 58,4 miljoni eiro. "Tā ir situācija, kuru gribētos atrisināt, bet to nevar tikai VID ar kontroles pasākumiem. Tas ir jādara kopā ar nozari," tā D. Pelēkā. "Turklāt nozarē trešdaļa nodarbināto saņem mazāk nekā minimālo algu. Ir lielas cerības, ka pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas šie rādītāji uzlabosies."
Pēc ģenerālvienošanās noslēgšanas būvniecības nozarē VID sekos līdzi, kā vienošanās tiek ievērota, jo analīzes sistēmas ļauj to izdarīt samērā vienkārši, bez papildu resursiem.
E. Baldzēns minēja, ka nozares ietvaros var daudz precīzāk noteikt lietas, kas konkrētai nozarei ir svarīgas, "nekā mēģinot visu mērīt ar vienu olekti". Galvenais arodbiedrībai esot, lai pieaugtu strādājošo kopējā darba samaksa, jo "darba samaksa, neskatoties uz nodokļu politikas un minimālās algas kāpumu, nav konkurētspējīga pat Baltijā".
Cer, ka aktivizēsies arī citi
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa atzinīgi novērtēja būvniecības nozares ieguldīto darbu, lai noslēgtu ģenerālvienošanos, un atzina, ka šis pozitīvais piemērs varētu raisīt arī citu nozaru interesi un vēlmi iet līdzīgu sadarbības un pašsakārtošanās ceļu.
Patlaban LBAS sākusi sarunas par iespējamu ģenerālvienošanās slēgšanu vairākās nozarēs, atklāja LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa. Saprašanās memorands parakstīts un sarunas sāktas ar transporta, farmācijas un telekomunikāciju nozari. Plānotas sarunas ar kokapstrādes nozari, bet apsardzes nozare jau pati ir izteikusi vēlmi nozares problēmas risināt ar ģenerālvienošanās palīdzību.
Vēlas 50% virsstundu apmaksu visās nozarēs
Savukārt otra darba devēju organizācija – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – neatbalsta NTSP atbalstīto būvniecības nozares virzīto ieceri, ka turpmāk 50% par virsstundām varētu maksāt tikai tie uzņēmumi, kuri būs vienojušies ar arodbiedrībām un slēgs ģenerālvienošanos.
"Šāda pieeja nerisinās valstī akūtas problēmas – virsstundu neuzrādīšanu, ēnu ekonomiku, aplokšņu algas un tādējādi arī sociālo nodrošināšanu," norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Biedrība uzskata, ka regulējums par samazinātu virsstundu apmaksu 50% apmērā jāievieš visām nozarēm neatkarīgi no ģenerālvienošanās esamības, bet noslēgtas ģenerālvienošanās gadījumā – ja nozare par to vienojas, nosakot vēl zemākā apmērā.
"Regulējums par samazinātu virsstundu apmaksu 50% apmērā jāievieš visur neatkarīgi no ģenerālvienošanās esamības."
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Andris Alksnis NTSP sēdē minēja, ka 50% virsstundu apmaksa visās nozarēs būtu ideālais variants. Arī B. Fromane NTSP sēdē argumentēja, ka nav pret LTRK ierosinājumu, taču tas šobrīd nebūtu iespējams, jo negūtu visu sociālo partneru atbalstu. Virsstundu apmaksas samazinājums ir jāsaista ar vidējo atalgojumu nozarēs. Iespējams, pie šī jautājuma būtu jāatgriežas pēc Saeimas vēlēšanām.
LBAS vadība NTSP sēdē uzsvēra, ka darba ņēmējiem šī prasība – samazināta virsstundu apmaksa 50% apmērā visām nozarēm neatkarīgi no ģenerālvienošanās esamības – ir nepieņemama.
Arodbiedrības biedrs – vismaz 6 mēnešus
NTSP panākts arī kompromiss izmaiņās Darba likuma 110. pantā, kas paredz, ka arodbiedrības biedru nevar atbrīvot no darba bez saskaņošanas ar arodbiedrību, ja viņš ir arodbiedrības biedrs ne mazāk kā sešus mēnešus. Līdz šim nebija regulējuma attiecībā uz arodbiedrības biedra stāžu, lai lemtu par darba līguma uzteikumu.
Sociālie partneri vienojās atbalstīt arī LBAS priekšlikumu: ja darbinieks – arodbiedrības biedrs – nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums, tad par viņa atbrīvošanu jānotiek konsultācijām ar arodbiedrību, nevis, kā to vēlējās LDDK, – bez konsultēšanās, informēja LBAS.
Darba uzteikums invalīdam
Taču NTSP sēdē nepanāca vienošanos par Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumiem grozījumiem Darba likumā, paredzot izslēgt 109. panta otro daļu, kas nosaka, ka darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, ja viņš ir atzīts par invalīdu. Šajā jautājumā kopsaucēju par cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu cer rast tuvāko mēnešu laikā, to izskatot Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē.
NTSP netika arī atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums grozījumiem Darba likumā, kas paredzēja: darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, ir jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā. Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā.
Kas ir ģenerālvienošanās
LV portāls skaidrojumā "Ko paredz ģenerālvienošanās" jau rakstīja, ka Darba likuma 18. pants paredz divu veidu ģenerālvienošanās, tā saukto parasto un vispārsaistošo. Parasto ģenerālvienošanos slēdz darba devējs, to grupa vai organizācija ar arodbiedrību vai to organizāciju. Tā ir saistoša tikai darba devējiem, kuri ir noslēguši ģenerālvienošanos, un to darbiniekiem.
Savukārt vispārsaistošo ģenerālvienošanos slēdz nozares darba devēji, darba devēju organizācija ar nozares arodbiedrību vai to organizāciju. Tā ir saistoša jebkuram nozares uzņēmumam, ja ģenerālvienošanās slēdzēji nozarē nodarbina vismaz 50% darbinieku vai preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares kopējā.
