Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atgriežot Saeimai grozījumus Darba likumā, tos vērtējis kā fragmentārus un nepietiekami izstrādātus. Pēc prezidenta domām, mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.
FOTO: Freepik
Valsts prezidenta Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdotos Darba likuma grozījumus par virsstundu apmaksas samazinājumu, ja noslēgta nozares ģenerālvienošanās par lielāku minimālo algu nozarē, jaunā sasaukuma Sociālo un darba lietu komisija nolēma izņemt no decembra plenārsēžu darba kārtības. Tā kā vienprātības joprojām nav, iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm jāturpina diskusija.
Vēlreizēja iesaistīto pušu tikšanās Sociālo un darba lietu komisijas sēdē otrdien, 4. decembrī, apliecināja, ka joprojām pastāv šaubas par likumā iestrādātā regulējuma atbilstību Satversmei, tāpēc Valsts prezidents arī atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 1. novembrī iepriekšējā sasaukuma pieņemtos grozījumus, ar kuriem paredzēts uz pusi samazināt virsstundu apmaksu pie nosacījuma, ka nozarē ir noslēgta ģenerālvienošanās, ietverot arī būtisku minimālās algas palielinājumu.
Jau šo grozījumu tapšanas laikā pret šādu regulējumu tika izteikti iebildumi, saskatot piedāvātajās normās diskriminējošas pazīmes.
Spēkā esošais Darba likuma 68. pants (Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā) nosaka:
(1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.
Ar 1. novembra grozījumiem 68. pants tika papildināts ar trešo daļu, paredzot, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18. panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Jaunā regulējuma iniciatīva ir saistīta ar būvniecības industrijā uzsākto darbu pie ģenerālvienošanās noslēgšanas par minimālajiem atalgojuma līmeņiem, ņemot vērā šajā nozarē augstos ēnu ekonomikas rādītājus šajā nozarē.
Likumu neizsludinot un atgriežot Saeimai (nu jau jaunajai) otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver, ka nevar atbalstīt regulējumu, kas ēnu ekonomikas apkarošanas nolūkos samazina sociālo tiesību apjomu, kā arī potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā.
Valsts prezidents aicina Saeimu, meklējot samērīgu risinājumu, rūpīgi vērtēt strīdīgās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam.
Tiesībsargs Juris Jansons, kas jau sākotnēji iebilda pret šāda virsstundu regulējuma ieviešanu Darba likumā, tagad papildus ir norādījis, ka Latvijā noteiktās minimālās algas kontekstā (ja pēc būtiska palielinājuma, piemēram, būvniecības nozarē tā aizvien ir mazāka par vidējo algu tautsaimniecībā) piemaksas par virsstundu darbu 100% apmērā joprojām saglabā taisnīgu līdzsvaru darba tiesisko attiecību ietvaros. Viņaprāt, nav pieņemams kā pašsaprotams arguments, ka attiecīgi risinājumi ir citās Eiropas Savienības valstīs (Skandināvijas valstīs, Vācijā u. c.), jo šo valstu sociāli ekonomiskā situācija būtiski atšķiras kaut vai minimālās algas aspektā. Tiesībsargs vērsis uzmanību uz Satversmes tiesas vairākkārt atzīto, ka salīdzinošo tiesību analīzē vienmēr jāņem vērā valsts atšķirīgais tiesiskais, sociālais, politiskais, vēsturiskais un sistēmiskais konteksts.
Viens no argumentiem, kāpēc virsstundu apmaksas izmaiņas Darba likumā varētu būt akceptējamas, ir tas, ka par to vienojušies visi trīs sociālie partneri – valdība, darba devēji un arodbiedrības.
30. novembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā Darba tiesību forumā arodbiedrību vadītājs Egils Baldzēns norādīja, ka arodbiedrības [par konkrētajiem grozījumiem] bijušas pretimnākošas, lai netiktu īstenota cita ideja – panākt virsstundu apmaksu 50% apmērā visiem, jo tāda samaksas sistēma ir virknē Eiropas valstu.
Vienlaikus E. Baldzēns uzsvēra, ka virsstundu apmaksa Latvijā būtu jāvērtē nevis procentos, bet gan eiro, jo, piemēram, Vācijā piemaksa par virsstundām ir 50%, bet virsstundas apmaksa vidēji pērn bija 36,33 eiro. Tas ir 2,8 reizes vairāk nekā Latvijā, ja par virsstundu maksā 100% piemaksu. Mums tā pašreiz ir 12,69 eiro. Dānijā, kur arī virsstundas apmaksā 50% apmērā, virsstundas vidējā apmaksa ir 48,55 eiro. Dānijā par virsstundu maksā 3,8 reizes vairāk nekā Latvijā. Tātad Latvijā pat ar 100% piemaksu par virsstundām darbinieki saņem daudz mazāk nekā citur Eiropā.
Likuma otrreizējai caurlūkošanai komisijā pagaidām ir iesniegti trīs priekšlikumi, viens no tiem ir tiesībsarga – izslēgt 1. novembra grozījumu Darba likuma papildināšanai ar trešo daļu – par virsstundām.
Vēl ir deputāta Armanda Krauzes priekšlikums – par pirmajām divām virsstundām virs dienas normālā darba laika maksāt 50%, par nākamajām joprojām 100% piemaksu, summētajam darba laikam attiecīgi aprēķinot mazāk apmaksāto virsstundu limitu atbilstoši pārskata periodam.
Vairāki deputāti ir iesnieguši priekšlikumu, kurš būtībā jau ir strīdīgo grozījumu kodols. Taču normu ierosināts konkretizēt, pasakot, ko nozīmē būtiska minimālās algas palielināšana nozarē, proti, 50% virs valsts noteiktās minimālās algas.
Jaunā Saeima 22. novembrī bija lēmusi Valsts prezidenta atgriezto likumprojektu atkārtoti skatīt 13. decembrī. Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride komisijas sēdē rezumēja: tā kā likumprojekts ir ļoti sarežģīts, vispirms par šiem jautājumiem būtu jādiskutē frakcijās. Deputāti vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu izslēgt šo Darba likuma grozījumu izskatīšanu no 13. decembra Saeimas sēdes darba kārtības. Līdz ar to diskusijas vēl turpināsies.
