Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Darba sludinājumos turpmāk jānorāda piedāvātā amata algas amplitūda. Darba devējam nebūs tiesību prasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tāda nav vajadzīga darbam. Noteikts konkrēts termiņš, kad iestājas vai neiestājas sekas pēc rājiena. Šīs un dažas citas normas ietvertas Darba likumā ar grozījumiem, kas stājas spēkā trešdien, 28. novembrī.
Jaunās prasības noteiktas ar diviem atsevišķiem grozījumiem.
Grozījumi likumā paredz, ka darba sludinājumā piedāvātajai vakancei būs jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzētās stundas tarifa likmes samaksas amplitūda. Šī prasība noteikta likuma 32. panta trešajā daļā.
Likuma 90. panta ceturtajā daļā konkretizētas darbības situācijās, kad darbiniekam izteikts rājiens vai piezīme. Gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piezīmi vai rājienu. Savukārt, ja darba devējs septiņu dienu laikā darbiniekam nav sniedzis atbildi par pieņemto lēmumu, tad uzskatāms, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis. Šāds princips līdzsvaros pušu intereses un mudinās darba devēju godprātīgi reaģēt uz darbinieku iesniegumiem, norādīts grozījumu anotācijā.
Likumā mainīta arī atlaišanas pabalsta izmaksa gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu, balstītu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tad, ja tas piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, darbinieks viena mēneša laikā varēs celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.
Vienlaikus pārskatīts arī regulējums par darba līguma uzteikšanu darbiniekam – arodbiedrības biedram.
Vēl vieni grozījumi likumā attiecas uz darba devēja prasībām darbiniekam zināt svešvalodas.
Likuma 56. pants papildināts ar ceturto daļu, nosakot: darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu.
Šādas normas nepieciešamība grozījumu anotācijā skaidrota ar to, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norādīts anotācijā.
Vienlaikus likums paredz arī risinājumu strīdus gadījumiem, proti, ja darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
Iepriekšējā jeb 12. Saeima 1. novembrī pieņēma vēl vienus grozījumus Darba likumā, kas paredzēja iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis šos grozījumus atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Jaunā Saeima 22. novembrī nolēma likumprojektu atkārtoti skatīt 13. decembrī.
