Disciplināri sodītu pilsoni var pieņemt gan militārajā, gan citā valsts dienestā

Turpmāk saskaņā ar grozījumiem Militārā dienesta likumā un likuma pārejas noteikumu 25. punktu aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, pieņemšanu militārajā dienestā, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas dienas. Vienlīdzīgi grozījumi pieņemti arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (turpmāk tekstā – Dienesta gaitas likums), paredzot, ka iestādes, piemēram, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, uz kuru attiecas noteiktais ierobežojums, proti, kurai piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta, ja no personas atvaļināšanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.

Prasības militārā dienesta kandidātiem

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sniegtajai informācijai gan dienestā, gan studijām aizsardzības akadēmijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem. Dienestā kandidātus pieņem:

• līdz 40 gadu vecumam;
• kas ieguvuši pamatizglītību;
• ar valsts valodas zināšanām vidējā līmenī (B1).

Savukārt studijām aizsardzības akadēmijā pieņem kandidātus:

• profesionālā bakalaura studiju programmās līdz 30 gadu vecumam;
• otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā līdz 35 gadu vecumam;
• kas ieguvuši vismaz vidējo izglītību;
• ar valsts valodas zināšanām augstākajā līmenī (C1).

Kā norāda NBS, ja kandidāts nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu, viņam jāuzrāda dokuments par iegūto valsts valodas prasmes līmeni.

Kad nevar iesaukt militārajā dienestā

Vienlaikus militārā dienesta likuma 16. panta otrā daļa paredz, ka militārajā dienestā nevar iesaukt un pieņemt Latvijas pilsoni:

• kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• kas kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
• kas par pirmajā punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
• kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot pirmajā punktā minētos noziedzīgos nodarījumus, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
• kas neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;
• kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
• kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, izņemot šā panta 2.¹ daļā minēto gadījumu.

Kārtība, kādā pieņem militārajā dienestā pēc atvaļināšanas disciplīnas pārkāpuma dēļ

Militārā dienesta likuma 16. panta 2.¹ daļa stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī un nosaka, ka aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, pieņemšanu militārajā dienestā, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas dienas. Arī MK noteikumi Nr. 820 Kārtība, kādā atļauj pieņemt militārajā dienestā Latvijas pilsoni, kas atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem stājas spēkā līdz ar jauno gadu. Minētie MK noteikumi ir jauni un izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidota komisija var atļaut vai atteikt Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, pieņemšanu militārajā dienestā.

“Ar pozitīvu komisijas lēmumu varēs novērst Militārā dienesta likuma 16. panta otrās daļas 7. punktā minēto šķērsli personas iesaukšanai un pieņemšanai militārajā dienestā,” skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže. Viņa turpina, ka persona, kuras pieņemšanu militārajā dienestā komisija būs atļāvusi, varēs piedalīties turpmākajā atlases procedūrā un piedalīties nepieciešamajos pārbaudījumos, kuru gaitā izvērtēs personas atbilstību arī citām likumā noteiktajām prasībām, piemēram, veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.

Komisija vērtēs kandidāta pieņemšanu militārajā dienestā

Saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem pastāvīgā komisija vērtēs, vai atļaut pieņemt kandidātu militārajā dienestā, ja:

• kandidāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs piedalījies atlases militārajam dienestam pirmsatlasē atbilstoši AM noteiktajai kārtībai;
• NBS komandiera izveidotā atlases komisija būs atzinusi, ka vienīgais šķērslis personas atlases pārbaudījumu (procesa) uzsākšanai ir disciplīnas pārkāpums, kura dēļ persona atvaļināta no militārā vai cita valsts dienesta;
• NBS struktūrvienība, kas atbildīga par profesionālā dienesta kandidātu atlasi, lūgusi pastāvīgajai komisijai atļaut personas pieņemšanu profesionālajā dienestā;
• būs konstatēta kandidāta atbilstība likuma Par valsts noslēpumu prasībām, lai saņemtu atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Tāpat MK noteikumi paredz, ka pastāvīgajai komisijai pirms lēmuma pieņemšanas jāizvērtē:

• kandidāta disciplīnas pārkāpuma veids, raksturs un kandidāta attieksme pret to, kā arī disciplīnas pārkāpuma iespējamā ietekme uz plānoto dienesta gaitu;
• kandidāta specialitāte, iepriekšējā dienesta gaita, kā arī pieredze, kas iegūta laikposmā pēc atvaļināšanas no militārā vai valsts dienesta, kopsakarā ar valsts aizsardzības vajadzībām;
• iespējamie riski valsts aizsardzībai, atļaujot kandidāta pieņemšanu militārajā dienestā.

Savukārt pēc lūguma saņemšanas pastāvīgajai komisijai attiecīgais lēmums jāpieņem mēneša laikā. Vienlaikus komisijai ir tiesības pieprasīt kandidātam, kandidāta pašreizējai vai bijušajai darba (dienesta) vietai, kā arī citām personām sniegt 10 darbadienu laikā kandidāta izvērtēšanai nepieciešamo informāciju.

Prasības kandidātiem citā valsts dienestā

Dienesta gaitas likuma 4. pants paredz, ka dienestā var atrasties persona:

• kura ir Latvijas pilsonis;
• kuras fiziskā sagatavotība atbilst MK noteiktajām prasībām;
• kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst MK noteiktajām prasībām;
• kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
• kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
• pār kuru nav nodibināta aizgādnība.

Papildus Dienesta gaitas likuma 7. pants nosaka, ka dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

• kurām ir vismaz vidējā izglītība;
• kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;
• kurām ir nevainojama reputācija;
• kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta, izņemot šā panta 2.¹ daļā minēto gadījumu.

Divi jaunievedumi

2019. gada 1. janvārī stājās spēkā 7. panta 2.¹ daļa, kas paredz tiesības attiecīgās iestādes vadītājam tomēr pieņemt dienestā personu, kurai piemērots disciplinārsods, ja pēc personas atvaļināšanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi. IeM Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele skaidro, ka iestādes vadītāja izveidota komisija pieņems lēmumu, vai atļaut pieņemt kandidātu attiecīgajā dienestā.

Tāpat ar 2019. gada 1. janvāri noteikts, ka valsts dienestā var pieņemt personas ar nevainojamu reputāciju. Kā skaidro IeM, tiesību teorijā jēdziens “nevainojama reputācija” ir ģenerālklauzula, kas ir nenoteikts juridisks jēdziens un kas pašam tiesību piemērotājam jāpiepilda ar noteiktu saturu, lai to varētu piemērot konkrētā gadījumā. Savukārt nevainojamas reputācijas kā ģenerālklauzulas saturu veido un piepilda mainīgā sabiedrības vērtību sistēma, kā arī konkretizē tiesu prakse. Tāds jēdziens ir sastopams vairākos tiesību aktos, nosakot prasības personām, kuras vēlas pildīt noteikta amata pienākumus, piemēram, nevainojama reputācija kā prasība ir izvirzīta arī prokuroriem un tiesnešiem.

Reputācija sabiedrībā ir izplatīts vērtējošs uzskats par personu, kas dzīves gaitā, mainoties personai, var atšķirties. Līdz ar to nevainojama reputācija katrā konkrētajā gadījumā ir piepildāma ar saturu, vērtējot personas reputāciju brīdī, kad tā ir izteikusi vēlmi kļūt par amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, skaidro IeM. Tās ieskatā nevainojamas reputācijas jēdziens kā ģenerālklauzula ir nostiprināts tiesību sistēmā un tā saturs būtībā ir skaidrs. Līdz ar to arī Dienesta gaitas likumā, ievērojot amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta pienākumu izpildes specifiku, turpmāk ir noteikts, ka dienestā var pieņemt personas, kuru reputācija ir savienojama ar atrašanos dienestā.