Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bruņoto spēku karavīri – virsnieki, instruktori un kareivji – savus tiešos amata pienākumus pilda vairāk nekā 35 funkcionālajās (ieroču šķiru) jomās, piemēram, kājnieki, artilērija, pretgaisa aizsardzība, kaujas inženieri, auto un kaujas tehnika, medicīniskais nodrošinājums, sakari un informācijas sistēmas, un teju 170 specialitātēs, skaidrots Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Aizsardzības ministrijas informācija vēsta, ka 2018. gadā militāro dienestu uzsākuši 642 karavīri. Tas ir lielākais viena gada laikā dienesta gaitas uzsākušo karavīru skaits kopš 2007. gada, kad Nacionālie bruņotie spēki pārgāja uz profesionālo militāro dienestu.
Pēdējo 15 gadu laikā otrs lielākais pieņemto karavīru skaits ir bijis 2006. gadā, kad profesionālajā dienestā iestājās 628 karavīri, no kuriem lielākā daļa bija obligāto militāro dienestu beigušie karavīri, kuri izvēlējās turpināt militāro karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos profesionālajā dienestā. Savukārt vismazāk dienestā uzņemto – 45 karavīri – ir bijis 2009. gadā, kad finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ karavīru pieņemšana bija ierobežota.
No pērn dienestā pieņemtajiem karavīriem 126 izvēlējās valsts apmaksātas studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai iegūtu virsnieka profesiju. Turpinot karjeras izaugsmi, viņiem pievienojās 30 jau dienestā esošie kareivji un instruktoru profesiju karavīri. Dienestā un studijām Aizsardzības akadēmijā tika pieņemti arī gandrīz 30 instruktori un virsnieki speciālisti, kuri civilajās izglītības iestādēs apguvuši arī bruņotajiem spēkiem nepieciešamu specialitāti.
Vairāk nekā 50 iepriekš rezervē atvaļinājušos karavīru pērn atjaunojās aktīvajā dienestā. Uz to motivēja grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā, lai atjaunošanās dienestā būtu izdevīga, proti, par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensija tiek paaugstināta par diviem procentiem.
Savukārt pēc bruņoto spēku aicinājuma atgriezties Latvijā dienestā ir iestājušies vairāk nekā 25 ārvalstīs dzīvojušie Latvijas pilsoņi no Somijas, Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Dānijas un ASV.
2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus, tāpēc arī šogad turpinās profesionālā dienesta karavīru skaita palielināšana, dienestā pieņemot līdz 710 karavīru. Viņu apmācībai ieplānoti 14 militārās pamatapmācības kursi.
Mācību gads tuvojas noslēgumam, un liela daļa jauniešu apdomā savu turpmāko karjeru. Dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos ir viena no iespējām. Kas tad īsti nepieciešams, lai kļūtu par karavīru?
Pretendentam ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim – tikai pilsoņi tiek uzņemti gan dienestā, gan studijās Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Jābūt arī atbilstošai izglītībai – dienestā pieņem kandidātu, kas ir ieguvis vismaz pamatizglītību.
Savukārt studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā izglītības prasības ir šādas: profesionālā bakalaura programmās pieņem ar vidējo izglītību, bet studijām otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā – ar augstāko izglītību (bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība).
Dienestam un studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā atbilstošs vecums ir, sākot no 18 gadiem. Dienestam ir noteikta vecuma robeža – līdz 40 gadu vecumam, savukārt studijām profesionālā bakalaura programmās – līdz 30 gadu vecumam, bet studijām otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā – līdz 35 gadu vecumam.
Pretendentam ir jāpārvalda valsts valoda vidējā līmenī (B1), bet studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – augstākajā līmenī (C1). Ja kandidāts nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu, viņam ir jāuzrāda dokuments par iegūto valsts valodas prasmes līmeni.
Pretendentam nedrīkst būt arī nopietnas domstarpības ar likumu. Izņēmumi gan skar disciplināri sodītas personas – par to detalizēti ir izklāstīts LV portāla skaidrojumā Disciplināri sodītu pilsoni var pieņemt gan militārajā, gan citā valsts dienestā.
Noteiktas prasības tiek izvirzītas arī kandidātu veselības un fiziskajam stāvoklim. Personas atbilstību dienestam vai studijām akadēmijā nosaka bruņoto spēku medicīniskā komisija.
Lai noteiktu fiziskā stāvokļa atbilstību dienestam vai studijām, nāksies kārtot karavīru fiziskās pārbaudes testus, kuros jāsaņem vērtējums vismaz “apmierinoši”, tomēr jācenšas sasniegt maksimāli labāko rezultātu, jo kandidātu atlase notiek konkursa kārtībā – jo labāks rezultāts, jo augstāka vieta sarakstā dienestam bruņotajos spēkos, uzsver Aizsardzības ministrija.
Minimālās prasības, lai nokārtotu fiziskās sagatavotības testus:
skrējiens:
ķermeņa augšdaļas pacelšana/nolaišana (vēdera preses vingrinājums):
roku saliekšana/iztaisnošana balstā:
Ceļš uz militāro karjeru sākas ar pieteikšanos profesionālajam dienestam. To var izdarīt gan Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9, gan arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku (arī Zemessardzes) vienībā.
Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu aizpildot bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā Kļūsti karavīrs, kur ir pieejama informācija arī par pamatprasībām militārajam dienestam, vakancēm, pieteikšanās vietām, atlases soļiem, kā arī sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Neskaidrību gadījumā var zvanīt uz numuru 67137137 vai rakstīt uz e-pasta adresi rekrutesana@mil.lv.
Pēc pieteikuma anketas saņemšanas centrs veiks kandidāta sodāmības pārbaudi un, ja Sodu reģistrā nebūs datu par sodāmību, kuras dēļ nedrīkst pieņemt dienestā, sazināsies, lai vienotos par atlases uzsākšanas laiku. Atlase ietver kandidātu veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudes, kā arī psihodiagnostikas testus.
Latvijas attālākos novados dzīvojošajiem Rekrutēšanas un atlases centrs vairākas reizes mēnesī piedāvā veikt atlasi divās dienās. Pirmajā dienā kandidāti veic veselības stāvokļa pārbaudi, bet otrajā – fiziskās sagatavotības pārbaudi un psihodiagnostikas testus. Atlases veicējiem ir nodrošināta bezmaksas nakšņošana militārajās kazarmās Rīgā, kā arī divu dienu atlasē tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana.
Šāds atlases veikšanas veids ir piemērots arī tiem kandidātiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, bet vēlas sākt militāro karjeru Latvijā, jo kandidāti var vienoties par precīziem atlases norises datumiem pat vairākus mēnešus uz priekšu. Savukārt tie kandidāti, kuri sekmīgi pabeidz atlasi, laikus var vienoties arī par militārās pamatapmācības kursa sākšanas laiku. Kurss notiek vismaz reizi mēnesi, kas ļauj samazināt gaidīšanas laiku militārās karjeras uzsākšanai.
