Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas aizsardzības jomā 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā deviņi grozījumi normatīvajos aktos un trīs jauni Ministru kabineta noteikumi.
FOTO: Zane Bitere, LETA
2019. gada 1. janvārī stājās spēkā vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas saistīti ar valsts aizsardzības nozari. Plašākās izmaiņas notikušas Valsts drošības iestāžu likumā un ar to saistītajos regulējumos. LV portāls apkopojis izmaiņas aizsardzības jomā, kas stājušās spēkā līdz ar jauno gadu.
Pēc Aizsardzības ministrijas (AM) iniciatīvas aizsardzības jomā 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā deviņi grozījumi normatīvajos aktos un trīs jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi:
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā pieņemti, lai visām trim drošības iestādēm Latvijā – Valsts drošības dienestam (agrāk Drošības policijai), Satversmes aizsardzības birojam (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (MIDD) – būtu viens regulējums. Ar būtiskākajām izmaiņām Valsts drošības iestāžu likumā, tostarp par to, ka no 2019. gada 1. janvāra ar visām dienestā esošajām amatpersonām vairs nevajadzēs slēgt darba līgumu, jo tās dienestā pieņems un iecels amatā ar rīkojumu jeb pavēli, var iepazīties LV portāla publikācijā.
Vienlaikus, ņemot vērā izmaiņas minētajā likumā, ir veikti grozījumi vairākos saistošajos normatīvajos aktos:
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā stājušies spēkā vairāki aktuāli grozījumi, t.sk. tādi, kas saistīti ar izmaiņām Valsts drošības iestāžu likumā, kā arī AM virzītie grozījumi 36. pantā, paredzot ar ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstīs saistīto pabalstu un kompensāciju piešķiršanu karavīram, kas nosūtīts mācību komandējumā apgūt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera vai viņa pilnvarotās personas apstiprinātajā militāro kursu sarakstā iekļauto vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, kura ilgums pārsniedz 10 mēnešus.
Vienlaikus ar minētajiem grozījumiem stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 602, kas nosaka kārtību un apmēru, kādā karavīram, kurš nosūtīts mācību komandējumā apgūt vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, kura ilgums pārsniedz 10 mēnešus un kurš iekļauts NBS komandiera vai viņa pilnvarotās personas apstiprinātajā militāro kursu sarakstā, izmaksā pabalstu un kompensāciju par dienestu ārvalstīs. Tāpat šajos noteikumos ir palielināts maksimālais dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs, nemainot līdzšinējo regulējumu, jo spēkā esošie maksimālie dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēri neatbilst faktiskajai situācijai dzīvokļu īres tirgū ārvalstīs, kā arī ir paplašināts valstu un pilsētu uzskaitījums.
Militārā dienesta likumā grozīts 16. pants, kas turpmāk paredz izņēmumu aizliegumam pieņemt militārajā dienestā personas, kuras ir atvaļinātas no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem. Proti, persona, kurai iepriekš bija piemērota atvaļināšana no dienesta, turpmāk varēs dienēt militārajā dienestā, ja būs pagājuši vismaz pieci gadi no atvaļināšanas dienas.
Savukārt atbilstoši šiem grozījumiem 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā arī jauni MK noteikumi Nr. 820 “Kārtība, kādā atļauj pieņemt militārajā dienestā Latvijas pilsoni, kas atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem”. To 2. punkts paredz, ka lēmumu par atļauju vai atteikumu pieņemt kandidātu militārajā dienestā pieņem aizsardzības ministra izveidota pastāvīgā komisija, kuras sastāvu, darba organizāciju un darba nodrošināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka persona, kuras pieņemšanu militārajā dienestā komisija būs atļāvusi, varēs piedalīties turpmākajā atlases procedūrā un piedalīties nepieciešamajos pārbaudījumos, kuru gaitā izvērtēs personas atbilstību arī citām likumā noteiktajām prasībām, piemēram, veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.
Grozījumu likumā “Par aviāciju” mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu aviācijas jomā, paredzot noteikt vienādas procedūras gan attiecībā uz Latvijas, gan arī ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģiem. Līdz ar to likumā “Par aviāciju” ir precizēta terminoloģija attiecībā uz militārās aviācijas gaisa kuģiem.
Turpmāk atbilstoši šim likumam militārās aviācijas gaisa kuģis ir militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģis, kas tiek izmantots militārajām vajadzībām. Tāpat likumā lietotie termini ir papildināti ar valsts gaisa kuģa definīciju, proti, tas ir 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. panta “b” punktā minētais gaisa kuģis, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kas attiecīgā lidojuma laikā tiek izmantots tikai valsts delegāciju pārvadāšanai vai valsts vai starptautisko organizāciju funkciju veikšanai.
Vienlaikus ar iepriekš minētajiem grozījumiem stājās spēkā jauni MK noteikumi “Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārās aviācijas gaisa kuģi un militārās aviācijas lidlauku – civilās aviācijas gaisa kuģi”. To mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu aviācijas jomā, paredzot noteikt vienotas civilās un militārās aviācijas lidlauku izmantošanas procedūras Latvijas un ārvalstu (sabiedroto) militārās aviācijas gaisa kuģiem, kā arī procedūras civilās aviācijas gaisa kuģiem militāro lidlauku izmantošanai.
Savukārt MK noteikumi Nr. 669 “Latvijas Kara muzeja maksas pakalpojumu cenrādis”, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, izstrādāti, lai aktualizētu Latvijas Kara muzeja spēkā esošo maksas pakalpojumu cenrādi, izvērtējot apmeklētāju intereses, kā arī ņemot vērā apmeklētāju apkalpošanas izdevumu pieaugumu un minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu valstī.
Publikācija sagatavota, balstoties uz Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju.
