Latvijā, līdzīgi kā citās demokrātiskās valstīs, drošības iestādes ir izveidotas, lai nosargātu valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Dienests valsts drošības iestādē atšķiras no citiem valsts dienestiem. Savukārt to kompetencē nodoto uzdevumu raksturs nosaka nepieciešamību valsts drošības dienestu darbībā ievērot sevišķu slepenību un nodrošināt šo iestāžu neatkarību kā no politiskajām partijām, tā arī no dažādām valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām. LV portāls skaidro, kas ir valsts drošības iestādes, ar ko tās atšķiras no citiem valsts dienestiem un kādi ir šo iestāžu galvenie uzdevumi.
Valsts drošības iestāžu sistēmu, subjektu kompetences sadalījumu, darbības tiesisko pamatu, mērķus, uzdevumus, pienākumus, atbildību, darbības finansēšanas, uzraudzības, kā arī kontroles kārtību nosaka speciāls likums – Valsts drošības iestāžu likums. Latvijas valsts drošības iestāžu kopumu veido trīs valsts institūcijas:
Valsts drošības iestādes ir tiešās pārvaldes iestādes ar ļoti specifisku kompetenci. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam tās ir īpaši pilnvarotas iestādes, kas veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, kā arī ir operatīvās darbības subjekti. Drošības policijas (DP), SAB un MIDD kopuma apzīmēšanai normatīvajos aktos lieto īpašu jēdzienu – valsts drošības iestādes (VDI).
Latvijā, līdzīgi kā citās demokrātiskās valstīs, VDI ir izveidotas, lai nosargātu valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Šo mērķu sasniegšanai VDI ir tiesības veikt izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības.
Izlūkošana ir tāda darbība, kuras nolūks ir iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību (rīcību), kas vērsta vai var tikt vērsta pret mūsu valsti vai mūsu valsts vitāli svarīgām interesēm.
Savukārt pretizlūkošana ir tāda darbība, kuru veic, lai nodrošinātu valsts konstitucionālās iekārtas, valstiskās neatkarības, valsts ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un militārā potenciāla, valsts noslēpumu un vitāli svarīgu valsts interešu un drošības aizsardzību pret spiegošanu, diversijām, kaitniecību, terora aktiem un cita veida apdraudējumiem. Tāpat pretizlūkošana paredz veikt arī īpašus pasākumus šo apdraudējumu novēršanai, izbeigšanai vai to izraisīto seku likvidēšanai. Tieši šo specifisko funkciju dēļ VDI dēvē arī par valsts speciālajiem dienestiem jeb specdienestiem.
VDI galvenie uzdevumi ir:
VDI amatpersonām, lai tās spētu izpildīt noteiktos uzdevumus mūsu valsts drošības garantēšanai, likumā ir noteikts plašs tiesību klāsts, īpaši saistībā ar tiesībām pieprasīt un rīkoties ar informāciju neatkarīgi no tās izmantošanas lieguma.
Tāpat VDI amatpersonām ir tiesības izsaukt uz valsts drošības iestādi jebkuru personu sakarā ar informācijas pārbaudi, izteikt brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību, brīvi iekļūt institūcijās un citās nedzīvojamās telpās, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī noteiktos gadījumos izmantot sakaru līdzekļus un sabiedrisko transportu. Vienlaikus valsts drošības iestāžu amatpersonas ir tiesīgas glabāt, nēsāt un pielietot šaujamieročus, kā arī lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.
DP amatpersonām ir noteiktas arī atsevišķas izmeklēšanas iestādēm raksturīgas tiesības, ņemot vērā, ka DP ir tiesīga veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
Valsts dienesta veidi Latvijā ir dažādi:
Valsts dienestā esošās personas jeb amatpersonas no citiem attiecīgajā institūcijā vai privātajā sektorā (ne valsts pārvaldē) nodarbinātajiem jeb darbiniekiem atšķiras ar to, ka amata pienākumu izpildes ietvaros tās līdzdarbojas valsts varas īstenošanā. Tādēļ valsts un attiecīgās amatpersonas tiesiskās attiecības atšķiras no darba devēja un darbinieka tiesiskajām attiecībām.
Dienests VDI ir specifisks un no citiem valsts dienestiem atšķirīgs dienesta veids, ko galvenokārt nosaka tikai VDI amatpersonām paredzētās pilnvaras un ar tām saistītās tiesības, pienākumi un ierobežojumi. VDI ekskluzīvā kompetencē nodoto uzdevumu raksturs nosaka nepieciešamību to darbībā ievērot sevišķu slepenību un nodrošināt šo iestāžu neatkarību no politiskajām partijām, dažādām organizācijām, kustībām, kā arī pārējām valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām vai citām juridiskām un fiziskām personām.
Līdz ar to VDI darbība nav savienojama ar regulējumu, kura mērķis ir nodrošināt maksimālu atklātību, pieejamību un prognozējamību valsts pārvaldē, jo:
Piemērs:
Personālsastāva komplektēšanu nav iespējams nodrošināt, izsludinot atklātus pretendentu konkursus uz vakantajiem amatiem. VDI ir nepieciešams īstenot īpašas procedūras minētā mērķa sasniegšanai. Atšķirības vērojamas arī daudzos citos jautājumos, piemēram, amatpersonām piešķirto tiesību apjomā, dienesta pienākumu izpildes laika organizēšanā u. tml. Vajadzība nodrošināt īpašu neatkarību un objektivitāti VDI darbībā nosaka nepieciešamību pēc ļoti būtiskiem attiecīgo iestāžu personālsastāva tiesību ierobežojumiem, kas nav paredzēti normatīvajos aktos, kas reglamentē institūcijas darbību un dienesta gaitu vairumā citu tiešās pārvaldes iestāžu, piemēram, Valsts civildienesta likumā.
Saeima trešajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, lai pilnveidotu VDI regulējumu. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Lai arī Valsts drošības iestāžu likumā ir noteiks speciāls dienesta veids – dienests VDI, ar to nav pietiekami, jo pašreizējā regulējumā nav ietverts konkrēts dienesta tiesisko attiecību (dienesta gaitas) regulējums. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka dienests VDI ir pēdējais no valsts dienesta veidiem, kurā ar amatpersonām joprojām slēdz darba līgumus. Turklāt dienesta gaitas pamatnosacījumi un sociālās garantijas dažādās valsts drošības iestādēs dienējošām amatpersonām var pat būtiski atšķirties.
Piemērs:
Lai gan DP ir VDI kopuma sastāvdaļa, uz tās amatpersonām, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, attiecas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma attiecīgās normas. Tas nozīmē, ka daļai no VDI dienestā esošām amatpersonām dienesta gaitu noteica citu dienesta veidu reglamentējošs normatīvais akts. Uz SAB amatpersonām savukārt attiecināmas atsevišķas ar dienesta gaitu saistītas Satversmes aizsardzības biroja likuma normas, bet uz VDI pārvietoto karavīru dienesta gaitas atsevišķus jautājumus reglamentē Militārā dienesta likums. Praksē ir izveidojusies nevēlama situācija, tāpēc jāpiemēro dažādi ārējie normatīvie akti valsts drošības iestāžu amatpersonām, kas atsevišķos gadījumos veic tādus pašus uzdevumus, dienesta jautājumu risināšanā.
Publikācija sagatavota, pateicoties Aizsardzības ministrijas un Drošības policijas sniegtajai informācijai.
Drīzumā LV portālā lasiet par būtiskākajām izmaiņām, kas plānotas Valsts drošības iestāžu likumā.