SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
13. novembrī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
6
6

Viens regulējums visām valsts drošības iestādēm

Stājoties spēkā grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, valsts drošības iestāžu dienestā esošajām amatpersonām būs vienoti dienesta nosacījumi.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Turpmāk Drošības policijas (no 2019. gada 1. janvāra Valsts drošības dienesta), Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonām būs kopīgs dienesta nosacījumu regulējums – gan vienots dienesta gaitas regulējums, gan vienoti atlīdzības un sociālo garantiju nosacījumi. Šīs amatpersonas dienestā pieņems un iecels amatā ar rīkojumu, savukārt uz līdzšinējās Drošības policijas amatpersonām vairs nebūs attiecināmas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma attiecīgās normas.

īsumā
  • Šobrīd Valsts drošības iestāžu likumā nav regulētas konkrētas dienesta tiesiskās attiecības jeb dienesta gaita.
  • Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, kā arī ar tiem saistītos likumprojektus, lai visām trim valsts drošības iestādēm (VDI) mūsu valstī būtu viens regulējums.
  • Dienests VDI ir pēdējais no valsts dienesta veidiem, kurā ar pašreizējām amatpersonām joprojām slēdz darba līgumu.
  • Dienesta gaitas pamatnosacījumi un sociālās garantijas dienošajām amatpersonām dažādās VDI var pat būtiski atšķirties.
  • Izmaiņas mazāk skar Drošības policijas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo tām lielākā daļa dienesta gaitas jautājumu jau šobrīd ir regulēta.
  • Vienlaikus, pārejot uz vienotu VDI dienesta gaitu, netiks saglabāts speciālo dienesta pakāpju institūts, līdz ar to nebūs paredzēta formastērpu valkāšana.

Šobrīd Valsts drošības iestāžu likumā ir noteikts speciāls dienesta veids – dienests valsts drošības iestādē (VDI). Vienlaikus tajā nav regulētas konkrētas dienesta tiesiskās attiecības jeb dienesta gaita. Tādēļ praksē ir izveidojusies situācija, ka daļai no VDI dienestā esošām amatpersonām dienesta gaitu nosaka citu dienesta veidu reglamentējošs normatīvais akts:

12. Saeima šī gada 4. oktobrī trešajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, kā arī ar tiem saistītos likumprojektus, lai visām trim drošības iestādēm mūsu valstī būtu viens regulējums. Grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Joprojām slēdz darba līgumus

Dienests VDI ir pēdējais no valsts dienesta veidiem, kurā ar pašreizējām amatpersonām joprojām slēdz darba līgumu. Turklāt dienesta gaitas pamatnosacījumi un sociālās garantijas vēl šobrīd dienošajām amatpersonām dažādās VDI var pat būtiski atšķirties. Lai novērstu nelabvēlīgo situāciju, kad nākas piemērot dažādus ārējos normatīvos aktus VDI amatpersonām, kas atsevišķos gadījumos veic tādus pašus dienesta uzdevumus, izstrādāti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas kompleksi nosaka visām VDI amatpersonām pilnīgu, saistošu, kā arī vienotu dienesta nosacījumu regulējumu.

Stājoties spēkā likuma grozījumiem, VDI dienestā esošajām amatpersonām būs vienoti dienesta nosacījumi, kas ir viena no būtiskākajām izmaiņām. Proti, ar visām dienestā esošajām amatpersonām vairs nevajadzēs slēgt darba līgumu, jo tās dienestā pieņems un iecels amatā ar rīkojumu jeb pavēli. Tas nozīmē, ka uz pārsauktā Valsts drošības dienesta (šobrīd DP) amatpersonām vairs neattiecinās IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma attiecīgās normas.

Būtiskākie grozījumi

Svarīgākās izmaiņas, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī:

  • precīzi noteiks vispārīgos nosacījumus, kas būtiski ierobežos Darba likuma normu piemērošanu dienesta attiecībās – darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normas būs piemērojamas tikai atsevišķos (šauros) jautājumos;

Piemērs: Darba likuma normas piemēros jautājumos, kas saistīti ar termiņa, t. sk. noilguma termiņa, regulējumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, darbinieku civiltiesisko atbildību u. c.

  • VDI bez amatpersonām nodarbināti varēs būt arī darbinieki – noteiks, ka darbinieks ir persona, kura VDI veic tādus darba pienākumus, kuru izpildei nav nepieciešamas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās VDI amatpersonas tiesības;

Piemērs: darbinieku tiesiskās attiecības ar iestādi galvenokārt regulēs Darba likums, vienlaikus, ievērojot VDI darbības specifiku, noteiks vispārīgus nosacījumus un ierobežojumus, kas attiecināmi arī uz darbiniekiem.

  • papildus jau šobrīd esošajiem ierobežojumiem paredzēs tiesības VDI vadītājam noteikt aizliegumu VDI amatpersonai vai darbiniekam izbraukt uz konkrētu ārvalsti, kā arī noteikt citus ierobežojumus, ja to prasa dienesta nepieciešamība un drošības apsvērumi;
  • būs nostiprināti vispārīgie valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku pienākumi, kas līdz šim nebija noregulēti ārējā tiesību aktā;
  • precizēs un noteiks vienotus nosacījumus un specifiskas prasības kandidātu dienestam (darbam) VDI, t.sk. nosacījumus kandidāta novērtēšanai, pieņemšanai dienestā (darbā) un iecelšanai amatā, kā arī pārbaudes laikam;

Piemērs: atšķirībā no citiem valsts dienesta veidiem VDI amatpersonai pārbaudes laiku var pagarināt līdz pat 9 mēnešiem.

  • noteiks vienotu regulējumu amatpersonas zvērestam, kas jādod, uzsākot pildīt amata pienākumus, – līdz šim vienots regulējums bija paredzēts tikai slepenības zvērestam;

Piemērs: šobrīd DP amatpersonas dod IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā paredzēto amatpersonas zvērestu, SAB amatpersonas – Satversmes aizsardzības biroja likumā paredzēto amatpersonas zvērestu, savukārt pārējām VDI amatpersonām zvēresta došana nav paredzēta.

  • noteiks detalizētāku noregulējumu saistībā ar disciplināratbildības jautājumiem, kas pašlaik likumā noteikti ļoti vispārīgi;

Piemērs: DP amatpersonu disciplināratbildību šobrīd vērtē saskaņā ar IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumu, savukārt pārējām VDI amatpersonām ārējā normatīvā aktā vispārīgie disciplināratbildības principi nav noteikti. Turpmāk būs noregulēti galvenie nosacījumi attiecībā uz disciplināratbildības izvērtēšanu un soda piemērošanu, kā arī noteikta īpaša pārsūdzības kārtība tiem gadījumiem, kas saistīti ar izlūkošanu vai pretizlūkošanu. Šādos gadījumos lēmumu par disciplināratbildības piemērošanu varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

  • likumu papildinās jauna nodaļa – Dienesta gaita valsts drošības iestādē;

Piemērs: tajā būs noteikti vienoti principi tādos jautājumos kā amata aprakstu izstrāde, amatpersonas rezultātu novērtēšana, apbalvojumu piešķiršana, nosūtīšana komandējumā, atvaļinājuma piešķiršana, atstādināšana no amata pienākumu izpildes, kā arī atvaļināšana no dienesta un ar to saistīto lietu nodošana. Vienlaikus būs noteikts regulējums amatpersonu pārcelšanai uz noteiktu vai nenoteiktu laiku citā amatā jebkurā VDI, kā arī paredzēta iespēja VDI amatpersonu uz laiku norīkot uz citu valsts pārvaldes iestādi, starptautisku organizāciju vai šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju, saglabājot tai VDI amatpersonas statusu.

  • dienesta gaitas regulējums turpmāk paredzēs arī specifiskus, no citiem valsts dienestiem un to darba tiesiskajām attiecībām atšķirīgus nosacījumus dienesta pienākumu izpildes laika organizācijai, kas līdz šim bija paredzēti tikai DP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

Piemērs: lai arī Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoši ES tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, kuras normas ir pārņemtas Darba likumā, tomēr likumos noteikto darbības mērķu, funkciju (veikt izlūkošanu, pretizlūkošanu un operatīvās darbības) un uzdevumu izpildes nodrošināšanai VDI strādā tādā režīmā, kādā to attiecīgajā brīdī prasa nacionālās drošības interešu, t.sk. valsts drošības un konstitucionālās iekārtas aizsardzības, nodrošināšana. Tāpēc likumā iestrādās tādu darba laika tiesisko regulējumu, kas dod iespēju atbilstoši nepieciešamībai koncentrēt VDI kapacitāti tūlītēju apdraudējumu novēršanai vai risku mazināšanai, t.sk. atkāpes no darba tiesiskajās attiecībās ierastiem principiem valsts drošības nodrošināšanai.

  • MK jāizstrādā noteikumi par VDI amatpersonu apliecībām – pašlaik ārējā normatīvā aktā ietverts regulējums tikai par DP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm apliecībām;
  • Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu papildinās ar regulējumu, kas noteiks vienotus atlīdzības principus un sociālās garantijas dienestā esošajām amatpersonām;

Piemērs: šobrīd dienesta specifikai atbilstošas sociālās garantijas lielākoties ir paredzētas tikai DP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Turpmāk šie nosacījumi būs attiecināmi arī uz pārējām VDI amatpersonām, papildinot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma regulējumu ar jaunu kategoriju – VDI amatpersonas. Specifiski nosacījumi būs paredzēti prēmiju regulējumam, nāves vai veselības bojājuma gadījumā noteiktajai valsts kompensācijai, pabalstiem saistībā ar amatpersonas pārcelšanu, mācību izdevumu segšanu, veselības aprūpi pēc atvaļināšanās no dienesta.

  • Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiks specifisku kārtību visu VDI amatpersonu atvaļinājumiem.

Piemērs: pamatā ņemti pašreizējie DP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm paredzētie nosacījumi – ikgadējais atvaļinājums 30 dienas, savukārt par katriem nodienētajiem 5 gadiem amatpersonai pie atvaļinājuma pienākas vēl 3 dienas, bet kopumā – ne vairāk kā 15 dienas, vienlaikus paredzot tiesības amatpersonu atsaukt no atvaļinājuma.

Izmaiņas mazāk skars Drošības policijas amatpersonas

Izmaiņas mazāk skar DP amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo tām lielākā daļa dienesta gaitas jautājumu jau šobrīd ir regulēta. Ņemot vērā tieši specdienestu darba specifiku, turpmāk šis regulējums būs ietverts Valsts drošības iestāžu likumā.

Vienlaikus paredzētas izmaiņas, kas skars tikai DP amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Proti, pārejot uz vienotu VDI dienesta gaitu, netiks saglabāts speciālo dienesta pakāpju institūts, līdz ar to arī nebūs paredzēta formastērpu valkāšana. Arī šobrīd speciālajām dienesta pakāpēm DP ir tikai formāla nozīme un tās nav sasaistītas nedz ar sociālajām garantijām, nedz atlīdzības jautājumiem. Savukārt formastērpa valkāšana lielākajai daļai DP amatpersonu nav savienojama ar dienesta specifiku. Tāpēc atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumā dotajam deleģējumam paredzēts, ka iestādes vadītājs varēs noteikt tos amatus, kuriem formas tērpavalkāšana būs obligāta, kā arī šā formastērpa izskatu.

Savukārt izmaiņas attiecībā uz VDI iegūtās informācijas turpmākas izmantošanas principiem nav paredzētas. VDI sniegto informāciju pamatā izmanto, lai īstenotu Nacionālās drošības likuma 1. pantā nostiprināto valsts pamatpienākumu – nacionālās drošības garantēšana.

Publikācija sagatavota, balstoties uz Aizsardzības ministrijas un Drošības policijas sniegto informāciju.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU