Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Stājoties spēkā grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, valsts drošības iestāžu dienestā esošajām amatpersonām būs vienoti dienesta nosacījumi.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Turpmāk Drošības policijas (no 2019. gada 1. janvāra Valsts drošības dienesta), Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonām būs kopīgs dienesta nosacījumu regulējums – gan vienots dienesta gaitas regulējums, gan vienoti atlīdzības un sociālo garantiju nosacījumi. Šīs amatpersonas dienestā pieņems un iecels amatā ar rīkojumu, savukārt uz līdzšinējās Drošības policijas amatpersonām vairs nebūs attiecināmas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma attiecīgās normas.
Šobrīd Valsts drošības iestāžu likumā ir noteikts speciāls dienesta veids – dienests valsts drošības iestādē (VDI). Vienlaikus tajā nav regulētas konkrētas dienesta tiesiskās attiecības jeb dienesta gaita. Tādēļ praksē ir izveidojusies situācija, ka daļai no VDI dienestā esošām amatpersonām dienesta gaitu nosaka citu dienesta veidu reglamentējošs normatīvais akts:
12. Saeima šī gada 4. oktobrī trešajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, kā arī ar tiem saistītos likumprojektus, lai visām trim drošības iestādēm mūsu valstī būtu viens regulējums. Grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Dienests VDI ir pēdējais no valsts dienesta veidiem, kurā ar pašreizējām amatpersonām joprojām slēdz darba līgumu. Turklāt dienesta gaitas pamatnosacījumi un sociālās garantijas vēl šobrīd dienošajām amatpersonām dažādās VDI var pat būtiski atšķirties. Lai novērstu nelabvēlīgo situāciju, kad nākas piemērot dažādus ārējos normatīvos aktus VDI amatpersonām, kas atsevišķos gadījumos veic tādus pašus dienesta uzdevumus, izstrādāti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas kompleksi nosaka visām VDI amatpersonām pilnīgu, saistošu, kā arī vienotu dienesta nosacījumu regulējumu.
Stājoties spēkā likuma grozījumiem, VDI dienestā esošajām amatpersonām būs vienoti dienesta nosacījumi, kas ir viena no būtiskākajām izmaiņām. Proti, ar visām dienestā esošajām amatpersonām vairs nevajadzēs slēgt darba līgumu, jo tās dienestā pieņems un iecels amatā ar rīkojumu jeb pavēli. Tas nozīmē, ka uz pārsauktā Valsts drošības dienesta (šobrīd DP) amatpersonām vairs neattiecinās IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma attiecīgās normas.
Svarīgākās izmaiņas, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī:
Piemērs: Darba likuma normas piemēros jautājumos, kas saistīti ar termiņa, t. sk. noilguma termiņa, regulējumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, darbinieku civiltiesisko atbildību u. c.
Piemērs: darbinieku tiesiskās attiecības ar iestādi galvenokārt regulēs Darba likums, vienlaikus, ievērojot VDI darbības specifiku, noteiks vispārīgus nosacījumus un ierobežojumus, kas attiecināmi arī uz darbiniekiem.
Piemērs: atšķirībā no citiem valsts dienesta veidiem VDI amatpersonai pārbaudes laiku var pagarināt līdz pat 9 mēnešiem.
Piemērs: šobrīd DP amatpersonas dod IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā paredzēto amatpersonas zvērestu, SAB amatpersonas – Satversmes aizsardzības biroja likumā paredzēto amatpersonas zvērestu, savukārt pārējām VDI amatpersonām zvēresta došana nav paredzēta.
Piemērs: DP amatpersonu disciplināratbildību šobrīd vērtē saskaņā ar IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumu, savukārt pārējām VDI amatpersonām ārējā normatīvā aktā vispārīgie disciplināratbildības principi nav noteikti. Turpmāk būs noregulēti galvenie nosacījumi attiecībā uz disciplināratbildības izvērtēšanu un soda piemērošanu, kā arī noteikta īpaša pārsūdzības kārtība tiem gadījumiem, kas saistīti ar izlūkošanu vai pretizlūkošanu. Šādos gadījumos lēmumu par disciplināratbildības piemērošanu varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Piemērs: tajā būs noteikti vienoti principi tādos jautājumos kā amata aprakstu izstrāde, amatpersonas rezultātu novērtēšana, apbalvojumu piešķiršana, nosūtīšana komandējumā, atvaļinājuma piešķiršana, atstādināšana no amata pienākumu izpildes, kā arī atvaļināšana no dienesta un ar to saistīto lietu nodošana. Vienlaikus būs noteikts regulējums amatpersonu pārcelšanai uz noteiktu vai nenoteiktu laiku citā amatā jebkurā VDI, kā arī paredzēta iespēja VDI amatpersonu uz laiku norīkot uz citu valsts pārvaldes iestādi, starptautisku organizāciju vai šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju, saglabājot tai VDI amatpersonas statusu.
Piemērs: lai arī Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoši ES tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, kuras normas ir pārņemtas Darba likumā, tomēr likumos noteikto darbības mērķu, funkciju (veikt izlūkošanu, pretizlūkošanu un operatīvās darbības) un uzdevumu izpildes nodrošināšanai VDI strādā tādā režīmā, kādā to attiecīgajā brīdī prasa nacionālās drošības interešu, t.sk. valsts drošības un konstitucionālās iekārtas aizsardzības, nodrošināšana. Tāpēc likumā iestrādās tādu darba laika tiesisko regulējumu, kas dod iespēju atbilstoši nepieciešamībai koncentrēt VDI kapacitāti tūlītēju apdraudējumu novēršanai vai risku mazināšanai, t.sk. atkāpes no darba tiesiskajās attiecībās ierastiem principiem valsts drošības nodrošināšanai.
Piemērs: šobrīd dienesta specifikai atbilstošas sociālās garantijas lielākoties ir paredzētas tikai DP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Turpmāk šie nosacījumi būs attiecināmi arī uz pārējām VDI amatpersonām, papildinot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma regulējumu ar jaunu kategoriju – VDI amatpersonas. Specifiski nosacījumi būs paredzēti prēmiju regulējumam, nāves vai veselības bojājuma gadījumā noteiktajai valsts kompensācijai, pabalstiem saistībā ar amatpersonas pārcelšanu, mācību izdevumu segšanu, veselības aprūpi pēc atvaļināšanās no dienesta.
Piemērs: pamatā ņemti pašreizējie DP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm paredzētie nosacījumi – ikgadējais atvaļinājums 30 dienas, savukārt par katriem nodienētajiem 5 gadiem amatpersonai pie atvaļinājuma pienākas vēl 3 dienas, bet kopumā – ne vairāk kā 15 dienas, vienlaikus paredzot tiesības amatpersonu atsaukt no atvaļinājuma.
Izmaiņas mazāk skar DP amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo tām lielākā daļa dienesta gaitas jautājumu jau šobrīd ir regulēta. Ņemot vērā tieši specdienestu darba specifiku, turpmāk šis regulējums būs ietverts Valsts drošības iestāžu likumā.
Vienlaikus paredzētas izmaiņas, kas skars tikai DP amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Proti, pārejot uz vienotu VDI dienesta gaitu, netiks saglabāts speciālo dienesta pakāpju institūts, līdz ar to arī nebūs paredzēta formastērpu valkāšana. Arī šobrīd speciālajām dienesta pakāpēm DP ir tikai formāla nozīme un tās nav sasaistītas nedz ar sociālajām garantijām, nedz atlīdzības jautājumiem. Savukārt formastērpa valkāšana lielākajai daļai DP amatpersonu nav savienojama ar dienesta specifiku. Tāpēc atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumā dotajam deleģējumam paredzēts, ka iestādes vadītājs varēs noteikt tos amatus, kuriem formas tērpavalkāšana būs obligāta, kā arī šā formastērpa izskatu.
Savukārt izmaiņas attiecībā uz VDI iegūtās informācijas turpmākas izmantošanas principiem nav paredzētas. VDI sniegto informāciju pamatā izmanto, lai īstenotu Nacionālās drošības likuma 1. pantā nostiprināto valsts pamatpienākumu – nacionālās drošības garantēšana.
Publikācija sagatavota, balstoties uz Aizsardzības ministrijas un Drošības policijas sniegto informāciju.
