NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
27. novembrī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
12
12

Drošības policija pārtaps par Valsts drošības dienestu

Drošības policija atbilstoši misijai, funkcijām un tai dotajiem uzdevumiem, ņemot vērā Satversmē nostiprināto Latvijas valsts kontinuitātes principu, ir 1919. gadā veidotā Drošības departamenta pēctece.

FOTO: LETA

Lai novērstu pārpratumus un nodrošinātu pārskatāmāku kompetenču nošķiršanu, no 2019. gada 1. janvāra Drošības policijai mainīs nosaukumu. Turpmāk tas būs Valsts drošības dienests. LV portāls skaidro šīs un citas izmaiņas minētās valsts drošības iestādes tiesiskajā regulējumā, kā arī aicina ielūkoties valsts pretizlūkošanas dienesta vēsturē.

īsumā
  • Drošības policija īsteno preventīvus pasākumus valsts iekšējās drošības nodrošināšanā un apdraudējumu novēršanā.
  • Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz pilnīgu Drošības policijas iziešanu no likuma “Par policiju” tiesiskā regulējuma, saglabājot vien atsevišķas ar izmeklēšanu un preventīvo darbu saistītas tiesības, taču turpmāk tās būs noteiktas Valsts drošības iestāžu likumā.
  • No 2019. gada 1. janvāra Drošības policija mainīs nosaukumu un kļūs par Valsts drošības dienestu.
  • Turpinot dienestu Valsts drošības dienestā, varēs pretendēt uz izdienas pensiju tikai saskaņā ar Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensijas likumu.
  • Drošības policija, veicot valsts pretizlūkošanas dienesta vēsturisko izpēti, secinājusi, ka pirmo iestādi Latvijā, kurai uzticēja pretizlūkošanas funkcijas, izveidoja jau 1919. gadā.

Drošības policija (DP) ir viena no trim valsts drošības iestādēm, kuru kompetencē ir pretizlūkošana, valsts konstitucionālās iekārtas aizsardzība, ekonomiskās drošības nodrošināšana, valsts noslēpuma aizsardzība, terorisma novēršana, valsts augstāko amatpersonu aizsardzība, kā arī pirmstiesas izmeklēšana. Tā ir Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde un operatīvās darbības subjekts, kas šobrīd darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Operatīvās darbības likumu, likumu Par policiju, Valsts drošības iestāžu likumu un Ministru kabineta (MK) apstiprinātu nolikumu.

Neveic policijai raksturīgas funkcijas

DP īsteno preventīvus pasākumus valsts iekšējās drošības nodrošināšanā un apdraudējumu novēršanā. Noziegumiem šajā jomā var būt neatgriezeniskas sekas, līdz ar to DP uzdevumi ir saistīti ar risku novēršanu un apdraudējuma neitralizēšanu. Izmeklēšanas kompetence DP ir noteikta ļoti šaurā jautājumu lokā, proti, par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošību.

Līdz ar to DP neveic policijai raksturīgas funkcijas, taču likuma “Par policiju” regulējums Drošības policijas darbībai līdz šim (Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī) bija nepieciešams, lai kompensētu specifisku, ar pirmstiesas izmeklēšanu saistītu tiesību trūkumu Valsts drošības iestāžu likumā.

Pamatojums nosaukuma maiņai

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz pilnīgu DP iziešanu no likuma “Par policiju” tiesiskā regulējuma, saglabājot vien atsevišķas ar izmeklēšanu un preventīvo darbu saistītas tiesības, taču turpmāk tās būs noteiktas Valsts drošības iestāžu likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem notikusi arī atteikšanās no speciālajām dienesta pakāpēm.

Iepriekš minētais ir pamatojums nepieciešamībai mainīt DP nosaukumu uz Valsts drošības dienestu, kas vienlaikus atbilst lielākās daļas eiropeisku un demokrātisku valstu iekšējās drošības dienestu (pretizlūkošanas dienestu) nosaukumiem un turpmāk neradīs sabiedrībai maldīgu priekšstatu par funkcijām, kuras ikdienā veic policija.

Tāpat šāda nosaukuma maiņa ir nozīmīgs atbalsta punkts, veidojot starptautisko sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu partnerdienestiem un atrodoties rietumvalstu demokrātisko valstu pretizlūkošanas dienestu kopienā. Arī starptautiskās sadarbības kontekstā nosaukuma maiņa novērsīs pārpratumus un nodrošinās pārskatāmāku kompetenču nošķiršanu.

Turpinās nepārtrauktu dienestu

DP (ar 2019. gadu – Valsts drošības dienests) arī turpmāk būs iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, taču tā vairs nebūs IeM sistēmas iestāde Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma izpratnē. Līdz ar to normatīvie akti, kuri izdoti uz minētā likuma pamata, no 2019. gada 1. janvāra nebūs attiecināmi uz Valsts drošības dienestu, piemēram, veselības, fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības prasības, amata aprakstu un amatpersonu novērtēšanas kārtība, kā arī citi ar dienesta gaitu saistīti jautājumi, kuru noregulēšanu (lai aizsargātu dienesta darbības pamatotu slepenību) turpmāk deleģēs iestādes vadītājs.

Atšķirībā no pašreizējā tiesiskā regulējuma turpmāk Valsts drošības dienestā nebūs paredzēti amati ar speciālajām dienesta pakāpēm, savukārt amatpersonām, kuras līdz šim ieņēma šādu amatu, ar 2019. gadu izbeigsies dienests IeM sistēmas iestādēs. Vienlaikus šīs amatpersonas turpinās nepārtrauktu dienestu, veicot savus līdzšinējos pienākumus kā valsts drošības iestāžu dienestā esošas amatpersonas. LV portāls jau rakstīja, ka arī šobrīd speciālajām dienesta pakāpēm DP ir tikai formāla nozīme un tās nav sasaistītas nedz ar sociālajām garantijām, nedz atlīdzības jautājumiem. Proti, DP amatpersonu dienesta gaitu regulēs tikai Valsts drošības iestāžu likums, kurā būs iestrādāti dienesta gaitas principi, kas ir līdzīgi jau šobrīd praksē piemērotajiem.

Izdienas pensija tikai saskaņā ar vienu likumu

Vienlaikus, turpinot dienestu Valsts drošības dienestā, varēs pretendēt uz izdienas pensiju tikai saskaņā ar Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensijas likumu (šobrīd pastāv iespēja izvēlēties starp šo likumu vai likumu Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm). Savukārt sociālās garantijas, kas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, lielākoties būs pielīdzinātas un turpmāk attieksies arī uz valsts drošības iestāžu amatpersonām, piemēram, regulējums attiecībā uz kompensācijām amatpersonas nāves vai veselības bojājuma gadījumā, apmaksāta veselības aprūpe u. tml.

Pamatā izmaiņas saistāmas ar to, kurā normatīvajā aktā turpmāk būs iestrādāti darbības principi, tiesības un pienākumi.

Piemērs. Novēršot divu nesavienojamu principu vienlaicīgu piemērošanu, proti, atklātību, ko paredz policijas darbinieka statuss, un slepenību, kas prevalē specdienesta darbībā, no 2019. gada 1. janvāra valsts drošības dienesta amatpersonu darbību neregulēs likums “Par policiju”. Līdz tam šajā likumā valsts drošības iestāžu amatpersonām ir saistošs tikai noregulējums par šaujamieroču, speciālo līdzekļu un fiziska spēka pielietošanu. Turpmāk Valsts drošības dienestam raksturīgās tiesības būs ietvertas Valsts drošības iestāžu likumā.

Detalizētāku skaidrojumu par konkrētām izmaiņām nav iespējams sniegt, jo valsts drošības iestāžu iekšējais regulējums un ar dienestu saistītie specifiskie jautājumi ir ierobežotas pieejamības informācija.

Ieskats valsts pretizlūkošanas dienesta vēsturē

DP, veicot valsts pretizlūkošanas dienesta vēsturisko izpēti, secinājusi, ka pirmo iestādi Latvijā, kurai uzticēja pretizlūkošanas funkcijas, izveidoja jau 1919. gadā. Runa ir par IeM Drošības departamentu, kura uzdevums bija apkarot pret valsts konstitucionālo iekārtu vērstus noziegumus. Pēc gada, 1920. gadā, izveidoja IeM Politisko apsardzību, kas 1924. gadā pārauga Politiskajā pārvaldē un pastāvēja līdz Latvijas okupācijai – 1940. gadam (laika posmā no 1939. līdz 1940. gadam to sauca par Politiskās policijas pārvaldi).

Pēc neatkarības atgūšanas, 1991. gadā, lai aizsargātu Latvijas jaunizveidoto valdību, izveidoja Drošības dienestu un Valdības apsardzes dienestu, kā arī IeM Informācijas departamentu, kura funkcijas, veicinot valsts interešu nodrošināšanu, bija vākt, apstrādāt, analizēt un sagatavot informāciju par valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī analizēt jautājumus, kas skar valsts iekšējo un ārējo politisko un ekonomisko stāvokli, iesniegšanai Latvijas Republikas Augstākajai padomei un Latvijas Republikas Ministru padomei.

Uz Informācijas departamenta un Valdības apsardzes dienesta bāzes, iekļaujot arī spēkus no Kriminālpolicijas, 1993. gadā izveidoja Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentu (VESAD). Savukārt uz VESAD pamata jau 1994. gadā pēc Valsts drošības iestāžu likuma spēkā stāšanās izveidoja Drošības policiju. Līdz ar to Drošības policija atbilstoši misijai, funkcijām un tai dotajiem uzdevumiem, ņemot vērā Satversmē nostiprināto Latvijas valsts kontinuitātes principu, ir 1919. gadā veidotā Drošības departamenta pēctece.

Publikācija sagatavota, balstoties uz Aizsardzības ministrijas un Drošības policijas sniegto informāciju.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU