SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
25. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
18
18

Kas ir operatīvā darbība

Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu operatīvā darbība ir veicama, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.

LV portāla infografika

Operatīvā darbība nav iedomājama bez iedzīvotāju palīdzības un iesaistes. Šobrīd valstī ir spēkā deviņi likumi, uz kuru pamata 11 valsts pārvaldes iestādēm ir piešķirtas operatīvās darbības subjekta pilnvaras. LV portāls skaidro, kas ir operatīvā darbība, kādi ir tās mērķi un uzdevumi, kas ir operatīvās darbības subjekti un kādas ir iesaistīto amatpersonu tiesības un pienākumi.
īsumā
  • Operatīvās darbības likuma (ODL) kontekstā operatīvā darbība ir tiesiskas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas iegūšanu.
  • Operatīvajā darbībā informācija ir iegūstama nepārtraukti par visiem faktiem, notikumiem, personām un lietām, kuras var radīt apdraudējumu ar Krimināllikumu aizsargātām sabiedrības un valsts interesēm.
  • Ja persona slēpj savas domas un darbību, kas apdraud sabiedrības intereses, par tām var uzzināt, tikai un vienīgi veicot ODL paredzētās slepenās tiesiskās darbības.
  • Operatīvās darbības uzdevumus var iedalīt divas lielās grupās – krimināltiesību jomas uzdevumos un uzdevumos, kas attiecināmi uz citām tiesību jomām.
  • Šobrīd valstī kopumā operatīvās darbības subjektu sistēmu veido 11 valsts iestādes.
  • Uzraudzību pār operatīvās darbības likumību veic Prokuratūra.

Operatīvās darbības tiesiskos pamatus, principus, uzdevumus, mērķus un saturu, tās procesu, formas un veidu, subjektu amatpersonu statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī šīs darbības finansēšanu, uzraudzību un kontroli nosaka un reglamentē Operatīvās darbības likums (ODL).

Kas ir operatīvā darbība?

Operatīvā darbība ir "ODL noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu, kā arī nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem".

Latvijas Republikas Prokuratūras (turpmāk tekstā – Prokuratūra) Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Aleksandrs Višņakovs norāda, ka, "vērtējot operatīvās darbības definīciju kopsakarā ar citām ODL normām, operatīvā darbība ir tiesiskas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas iegūšanu". Operatīvajai darbībai ir izzinošs raksturs. Savukārt informācijas iegūšanu operatīvajā darbībā veic slepeni un/vai maskēti.

Saskaņā ar ODL 4. panta pirmo daļu operatīvā darbība ir veicama, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.

Ar ko tā atšķiras no kriminālprocesa uzsākšanas?

"Operatīvajā darbībā informācija ir iegūstāma nepārtraukti par visiem faktiem, notikumiem, personām un lietām, kuras var radīt apdraudējumu ar Krimināllikumu (KL) aizsargātām sabiedrības un valsts interesēm," skaidro A. Višņakovs un sniedz piemēru.

Piemērs:

"Saistībā ar līķa atrašanas faktu, ja ir konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes, uzsākams kriminālprocess. Savukārt saistībā ar personas domām izdarīt slepkavību veic operatīvo darbību. Kā norāda Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš, nodoma atklāšana izdarīt noziegumu nav uzskatāma par nozieguma stadiju. Uzzināt par nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu ir svarīgi tādā nozīmē, ka tad atbilstošās tiesībsargājošās iestādes varētu veikt nodarījuma novēršanas pasākumus."

"Citiem vārdiem sakot, kriminālprocesā aizsargā sabiedrības intereses saistībā ar cilvēka dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējuma faktiem, kas jau pieder pagātnei. Savukārt operatīvajā darbībā sabiedrības interešu aizsardzība ir veicama ar skatu uz nākotni, lai nepieļautu to aizskārumu," papildina prokurors.

Slepenās tiesiskās darbības

Persona savas domas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un darbības, kuras ir vērstas uz šāda nodoma realizāciju, slēpj. "Ja persona slēpj savas domas un darbību, kas apdraud sabiedrības intereses, par tām var uzzināt, tikai un vienīgi veicot ODL paredzētās slepenās tiesiskās darbības," skaidro A. Višņakovs.

Operatīvās darbības pasākumi ir uzskaitīti ODL 6. pantā, piemēram, operatīvā izzināšana, novērošana (izsekošana), apskate vai paraugu iegūšana un izpēte, kā arī detektīvdarbība un sarunu noklausīšanās. Kā norāda A. Višņakovs, informāciju par personas gatavotu noziedzīgu nodarījumu bieži nav iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likumā (KPL) paredzētajā procesuālajā kārtībā, jo tā lielākoties ir saņemta no iedzīvotājiem uz konfidencialitātes pamata.

Kādi ir operatīvās darbības mērķi un uzdevumi?

Jau no iepriekš minētā var secināt, ka operatīvās darbības mērķi ir aizsargāt cilvēka dzīvību, veselību, īpašumu u. c., proti, sabiedrības jeb publiskās intereses. "To sasniedz, veicot likumā paredzētos uzdevumus," papildina A. Višņakovs.

Operatīvās darbības uzdevumus var iedalīt divās lielās grupās:

  • krimināltiesību jomu uzdevumi (6 uzdevumi);
  • uzdevumi, kas attiecināmi uz citām tiesību jomām (3 uzdevumi).

Kā skaidro A. Višņakovs, krimināltiesību jomu uzdevumi ir apvienoti, balstoties uz vārdu "noziedzīgs" (noziedzīgs apdraudējums, noziedzīgs nodarījums).

Šie 6 uzdevumi ir tieši saistīti ar sabiedrības un valsts interešu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem. "Operatīvā darbība, tāpat kā kriminālprocess, nodrošina KL normu piemērošanu, tikai ar īpašām metodēm – operatīvās darbības metodēm," uzskata prokurors.

ODL 8. panta trešā daļa nosaka, ka "operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums".

Savukārt otrajā minētajā grupā ir iekļauti trīs operatīvās darbības uzdevumi, kuri tieši nav saistīti ar noziedzīgu nodarījumu profilaksi, novēršanu un atklāšanu. A. Višņakovs norāda, ka tie ir saistīti ar valsts noslēpuma un citu valsts interešu aizsardzību.

Operatīvās darbības subjekti

Saskaņā ar ODL 25. pantu operatīvās darbības subjektu (ODS) sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus un kuru īpaši pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas tos īstenot šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Šobrīd valstī kopumā ODS sistēmu veido 11 iestādes:

  • Satversmes aizsardzības birojs (SAB) – Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību;
  • Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD), Drošības policija (DP) – pilnvaras veikt operatīvo darbību piešķir Valsts drošības iestāžu likums:
    • MIDD iegūst un nodrošina Aizsardzības ministriju, kā arī Nacionālos bruņotos spēkus ar pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju;
    • DP ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde;
  • Militārā policija (MP) – pilnvaras veikt operatīvo darbību piešķir Nacionālo bruņoto spēku likums;
  • Nodokļu un muitas policija, VID Iekšējās drošības pārvalde – pilnvaras veikt operatīvo darbību dod likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (likuma redakcijā, kas ir spēkā kopš 01.01.2018.);
  • Valsts robežsardze saskaņā ar Robežsardzes likumu ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana;
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā norādīts, ka KNAB ir ODS, kas veic operatīvo darbību, lai atklātu KL paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
  • Ieslodzījuma vietas – saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu šo iestāžu amatpersonas atbilstoši savai kompetencei ODL noteiktajā kārtībā veic operatīvās darbības pilnā apjomā, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus ieslodzījuma vietās;
  • Iekšējās drošības birojs – atrodas iekšlietu ministra pārraudzībā un saskaņā ar Iekšējās drošības biroja likumu ir ODS;
  • Valsts policijas kriminālpolicija – atbilstoši likumam "Par policiju" ir pilnvarota veikt operatīvo darbību.

Operatīvā darbība balstās uz vienvadības principu

ODS kompetenci, veicot operatīvās darbības uzdevumus, nosaka likums, uz kura pamata izveidota iestāde. A. Višņakovs vērš uzmanību, ka tikai divām iestādēm no šī saraksta, proti, SAB un MIDD, nav izmeklēšanas iestādes pilnvaru.

Savukārt operatīvās darbības virzienus nosaka ODS vadītājs. Proti, ODL 34. panta ceturtā daļa paredz, ka ODS iekšējās kontroles kārtību nosaka šo subjektu vadītāji, kas ir personiski atbildīgi par pakļauto struktūrvienību darba organizāciju saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem. Kā skaidro A. Višņakovs, operatīvā darbība balstās uz vienvadības principu.

"Kriminālprocesā aizsargā sabiedrības intereses saistībā ar cilvēka dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējuma faktiem, kas jau pieder pagātnei, savukārt operatīvajā darbībā sabiedrības interešu aizsardzība ir veicama ar skatu uz nākotni, lai nepieļautu to aizskārumu."

Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Aleksandrs Višņakovs

Prokuratūra veic uzraudzību pār operatīvās darbības likumību. A. Višņakovs norāda, ka juridiskajā literatūrā ir pausts viedoklis, ka uzraudzība ir pastāvīga un sistemātiska speciālu valsts iestāžu darbība, kuras rezultātā tām nepakļautās iestādes darbība tiek kontrolēta tikai no likumības, nevis no lietderības viedokļa.

Viņš turpina: "Ja kontrolējošās iestādes vērtē kontrolējamās iestādes rīcību gan no tiesiskā, gan no lietderības viedokļa, tad tā ir kontrole." Savukārt, akceptējot operatīvās darbības pasākumus, prokurors un tiesnesis veic kontroli pār operatīvo darbību.

ODS tiesības un pienākumi

ODS un to amatpersonu pienākumi ir noteikti ODL 27. pantā. Viņiem savlaicīgi ir jāiegūst patiesa un pilnīga informācija, kas ir nepieciešama, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī lai veiktu citus ODL paredzētus uzdevumus.

A. Višņakovs skaidro amatpersonu pienākumu pamatideju:

  • laicīgi iegūt patiesu informāciju, iespējami mazāk iejaucoties personu pamattiesībās, veicot ODL paredzētos operatīvās darbības pasākumus un sadarbojoties ar iedzīvotājiem;
  • nodrošināt operatīvās darbības slepenību, kā arī operatīvās darbības pasākumos un slepenajā sadarbībā iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību;
  • sadarboties ar kriminālprocesa virzītājiem.

Savukārt ODS un to amatpersonu tiesības ir noteiktas ODL 28. pantā.

Piemēram, ODS un to amatpersonām ir tiesības radīt un izmantot informācijas sistēmas un tehniskos līdzekļus operatīvo pasākumu veikšanai un informācijas fiksēšanai, kā arī izgatavot un izmantot dokumentus un citus maskēšanās līdzekļus, lai slēptu atsevišķu operatīvās darbības subjektu struktūrvienību, to dienesta telpu un transportlīdzekļu patieso piederību un darbinieku, kā arī operatīvajā darbībā iesaistīto personu identitāti.

Tāpat A. Višņakovs norāda, ka viņi ir tiesīgi veikt operatīvās darbības pasākumus pastarpināti, t.i., ar citas personas palīdzību.

Operatīvās darbības izmeklēšanas statistikas datus Valsts policija (VP) nesniedz. Kā norāda VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska, tas ir valsts noslēpums.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU