Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu operatīvā darbība ir veicama, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.
LV portāla infografika
Operatīvās darbības tiesiskos pamatus, principus, uzdevumus, mērķus un saturu, tās procesu, formas un veidu, subjektu amatpersonu statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī šīs darbības finansēšanu, uzraudzību un kontroli nosaka un reglamentē Operatīvās darbības likums (ODL).
Kas ir operatīvā darbība?
Operatīvā darbība ir "ODL noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu, kā arī nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem".
Latvijas Republikas Prokuratūras (turpmāk tekstā – Prokuratūra) Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Aleksandrs Višņakovs norāda, ka, "vērtējot operatīvās darbības definīciju kopsakarā ar citām ODL normām, operatīvā darbība ir tiesiskas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas iegūšanu". Operatīvajai darbībai ir izzinošs raksturs. Savukārt informācijas iegūšanu operatīvajā darbībā veic slepeni un/vai maskēti.
Saskaņā ar ODL 4. panta pirmo daļu operatīvā darbība ir veicama, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.
Ar ko tā atšķiras no kriminālprocesa uzsākšanas?
"Operatīvajā darbībā informācija ir iegūstāma nepārtraukti par visiem faktiem, notikumiem, personām un lietām, kuras var radīt apdraudējumu ar Krimināllikumu (KL) aizsargātām sabiedrības un valsts interesēm," skaidro A. Višņakovs un sniedz piemēru.
Piemērs:
"Saistībā ar līķa atrašanas faktu, ja ir konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes, uzsākams kriminālprocess. Savukārt saistībā ar personas domām izdarīt slepkavību veic operatīvo darbību. Kā norāda Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš, nodoma atklāšana izdarīt noziegumu nav uzskatāma par nozieguma stadiju. Uzzināt par nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu ir svarīgi tādā nozīmē, ka tad atbilstošās tiesībsargājošās iestādes varētu veikt nodarījuma novēršanas pasākumus."
"Citiem vārdiem sakot, kriminālprocesā aizsargā sabiedrības intereses saistībā ar cilvēka dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējuma faktiem, kas jau pieder pagātnei. Savukārt operatīvajā darbībā sabiedrības interešu aizsardzība ir veicama ar skatu uz nākotni, lai nepieļautu to aizskārumu," papildina prokurors.
Slepenās tiesiskās darbības
Persona savas domas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un darbības, kuras ir vērstas uz šāda nodoma realizāciju, slēpj. "Ja persona slēpj savas domas un darbību, kas apdraud sabiedrības intereses, par tām var uzzināt, tikai un vienīgi veicot ODL paredzētās slepenās tiesiskās darbības," skaidro A. Višņakovs.
Operatīvās darbības pasākumi ir uzskaitīti ODL 6. pantā, piemēram, operatīvā izzināšana, novērošana (izsekošana), apskate vai paraugu iegūšana un izpēte, kā arī detektīvdarbība un sarunu noklausīšanās. Kā norāda A. Višņakovs, informāciju par personas gatavotu noziedzīgu nodarījumu bieži nav iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likumā (KPL) paredzētajā procesuālajā kārtībā, jo tā lielākoties ir saņemta no iedzīvotājiem uz konfidencialitātes pamata.
Kādi ir operatīvās darbības mērķi un uzdevumi?
Jau no iepriekš minētā var secināt, ka operatīvās darbības mērķi ir aizsargāt cilvēka dzīvību, veselību, īpašumu u. c., proti, sabiedrības jeb publiskās intereses. "To sasniedz, veicot likumā paredzētos uzdevumus," papildina A. Višņakovs.
Operatīvās darbības uzdevumus var iedalīt divās lielās grupās:
Kā skaidro A. Višņakovs, krimināltiesību jomu uzdevumi ir apvienoti, balstoties uz vārdu "noziedzīgs" (noziedzīgs apdraudējums, noziedzīgs nodarījums).
Šie 6 uzdevumi ir tieši saistīti ar sabiedrības un valsts interešu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem. "Operatīvā darbība, tāpat kā kriminālprocess, nodrošina KL normu piemērošanu, tikai ar īpašām metodēm – operatīvās darbības metodēm," uzskata prokurors.
ODL 8. panta trešā daļa nosaka, ka "operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums".
Savukārt otrajā minētajā grupā ir iekļauti trīs operatīvās darbības uzdevumi, kuri tieši nav saistīti ar noziedzīgu nodarījumu profilaksi, novēršanu un atklāšanu. A. Višņakovs norāda, ka tie ir saistīti ar valsts noslēpuma un citu valsts interešu aizsardzību.
Operatīvās darbības subjekti
Saskaņā ar ODL 25. pantu operatīvās darbības subjektu (ODS) sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus un kuru īpaši pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas tos īstenot šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Šobrīd valstī kopumā ODS sistēmu veido 11 iestādes:
Operatīvā darbība balstās uz vienvadības principu
ODS kompetenci, veicot operatīvās darbības uzdevumus, nosaka likums, uz kura pamata izveidota iestāde. A. Višņakovs vērš uzmanību, ka tikai divām iestādēm no šī saraksta, proti, SAB un MIDD, nav izmeklēšanas iestādes pilnvaru.
Savukārt operatīvās darbības virzienus nosaka ODS vadītājs. Proti, ODL 34. panta ceturtā daļa paredz, ka ODS iekšējās kontroles kārtību nosaka šo subjektu vadītāji, kas ir personiski atbildīgi par pakļauto struktūrvienību darba organizāciju saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem. Kā skaidro A. Višņakovs, operatīvā darbība balstās uz vienvadības principu.
"Kriminālprocesā aizsargā sabiedrības intereses saistībā ar cilvēka dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējuma faktiem, kas jau pieder pagātnei, savukārt operatīvajā darbībā sabiedrības interešu aizsardzība ir veicama ar skatu uz nākotni, lai nepieļautu to aizskārumu."
Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Aleksandrs Višņakovs
Prokuratūra veic uzraudzību pār operatīvās darbības likumību. A. Višņakovs norāda, ka juridiskajā literatūrā ir pausts viedoklis, ka uzraudzība ir pastāvīga un sistemātiska speciālu valsts iestāžu darbība, kuras rezultātā tām nepakļautās iestādes darbība tiek kontrolēta tikai no likumības, nevis no lietderības viedokļa.
Viņš turpina: "Ja kontrolējošās iestādes vērtē kontrolējamās iestādes rīcību gan no tiesiskā, gan no lietderības viedokļa, tad tā ir kontrole." Savukārt, akceptējot operatīvās darbības pasākumus, prokurors un tiesnesis veic kontroli pār operatīvo darbību.
ODS tiesības un pienākumi
ODS un to amatpersonu pienākumi ir noteikti ODL 27. pantā. Viņiem savlaicīgi ir jāiegūst patiesa un pilnīga informācija, kas ir nepieciešama, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī lai veiktu citus ODL paredzētus uzdevumus.
A. Višņakovs skaidro amatpersonu pienākumu pamatideju:
Savukārt ODS un to amatpersonu tiesības ir noteiktas ODL 28. pantā.
Piemēram, ODS un to amatpersonām ir tiesības radīt un izmantot informācijas sistēmas un tehniskos līdzekļus operatīvo pasākumu veikšanai un informācijas fiksēšanai, kā arī izgatavot un izmantot dokumentus un citus maskēšanās līdzekļus, lai slēptu atsevišķu operatīvās darbības subjektu struktūrvienību, to dienesta telpu un transportlīdzekļu patieso piederību un darbinieku, kā arī operatīvajā darbībā iesaistīto personu identitāti.
Tāpat A. Višņakovs norāda, ka viņi ir tiesīgi veikt operatīvās darbības pasākumus pastarpināti, t.i., ar citas personas palīdzību.
Operatīvās darbības izmeklēšanas statistikas datus Valsts policija (VP) nesniedz. Kā norāda VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska, tas ir valsts noslēpums.