AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. septembrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Politika
4
4

Diasporas likumprojektu cer pieņemt vēl šīs Saeimas laikā

FOTO: Freepik

Diasporas likumprojektam izskatīšanai otrajā lasījumā ir iesniegti 49 priekšlikumi. Debates Ārlietu komisijā ir ilgas un karstas, taču, iespējams, likumprojektu 2. lasījumā Saeimā varētu skatīt septembra beigās, bet pieņemt vēl šī parlamenta sasaukuma laikā.

īsumā
  • Diasporas likumprojekts sastāv no četrām nodaļām, tam ir 19 panti.
  • Ārlietu komisijas atbalstītā definīcija noteic, ka diasporai piederīgas ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kas ir Latvijas pilsoņi vai latvieši un to ģimenes locekļi.
  • Likumprojektā izsmeļoši uzskaitīts, kādas kompetences un uzdevumi diasporas politikā ir katrai ministrijai.
  • Ārlietu ministrija ir iesniegusi pieprasījumu jaunajām politiskajām iniciatīvām, pieprasot finansējumu visām Diasporas likumprojektā iesaistītajām ministrijām.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš LV portālam atklāja, ka mērķis ir Diasporas likumprojektu pieņemt vēl šīs Saeimas laikā. Tāpēc arī tiek rīkotas komisijas ārkārtas sēdes – notikušas jau divas. “Esam pie 16. priekšlikuma, vēl ir jāizskata 30, tāpēc vēl būs vajadzīgas vismaz divas trīs sēdes. Ceram līdz septembra beigām beigt darbu pie likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam,” uzsver O. Ē. Kalniņš.

LV portāls publikācijā “Diasporas likumprojektu sāk vērtēt Saeimā” jau rakstīja, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedra Riharda Kola vadībā tapis likumprojekts “Diasporas likums”, pie kura kopumā strādājuši ap 30 cilvēku – gan no valsts pārvaldes un nevalstiskajām organizācijām, gan no diasporas un Latvijas Pašvaldību savienības. 24. maijā Saeimas sēdē deputāti nolēma Diasporas likumprojektu nodot izskatīšanai pirmajā lasījumā par to atbildīgajai Ārlietu komisijai, kura patlaban to gatavo izskatīšanai 2. lasījumā. Diasporas likumprojekts sastāv no četrām nodaļām, tam ir 19 panti.

Kas ir diaspora?

Līdz šim Saeimas komisijas sēdēs plašas diskusijas raisījis jēdziens “diaspora”, proti, tā definīcija. Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija nosaka, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju. Skatot likumprojektu uz otro lasījumu, diasporas definīcijai bija iesniegtas sešas redakcijas.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts Saeimas komisijā skaidroja, ka, tiekoties ar Saeimas Juridisko biroju un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem, nonākuši pie kopīgas definīcijas par diasporu, definējot to kā ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošus pilsoņus un nepilsoņus, kā arī Latvijas izcelsmes personas, kas savu piederību saista ar Latviju. “Šīs definīcijas otrā daļa ietver personas, kas pašidentificējas kā Latvijas izcelsmes personas, kā mūsu diaspora,” uzsvēra A. Sjanīts.

Deputāts Jānis Dombrava iebilda šādai definīcijai, sakot, ka tas ir principiāls un politisks jautājums: “Nav runa par konsulāro aizsardzību cilvēkiem, kuriem ir Latvijas pase. Šajā gadījumā nevaram uzskatīt, ka automātiski diasporai ir piederīgi tie, kas Latvijā ir pretlikumīgi ieceļojuši padomju okupācijas periodā, šeit ir palikuši un nav nokārtojuši kādas citas valsts pilsonību. Tāpēc automātiski pieskaitīt viņus diasporai nebūtu pareizi.”

A. Sjanīts argumentēja, ka ir valstis, kurās ar likumdošanu noteikts, ka diasporā iekļautas arī personas, kuru etniskā izcelsme ir no attiecīgajām valstīm, piemēram, Slovākija, Rumānija, Bulgārija. Bet, piemēram, Spānijā kā diaspora definēti tikai šīs valsts pilsoņi un viņu ģimenes locekļi. 

Galarezultātā Ārlietu komisija atbalstīja Riharda Kola definīcijas versiju, kas nosaka: diaspora – ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kas ir Latvijas pilsoņi vai latvieši un to ģimenes locekļi.

Saeimas komisija vienojās arī par 1. pantā lietotajiem terminiem attiecībā ar reemigrāciju, reemigrantu, diasporas organizāciju, kuru priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. No 1. panta tika izslēgts 4. punkts “diasporas politika”, jo tas ir noteikts likuma mērķī.

Diasporas politikas īstenošanas principi

Komisijas deputāti jau ir atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt likumprojekta 6. pantu “Diasporas politikas īstenošanas principi” jaunā redakcijā, veidojot to no divām daļām. Diasporas politikas īstenošana plānota pēc šādiem principiem:

  • latviskā piederība;
  • iekļaušanās veicināšana;
  • interešu ievērošana;
  • informācijas pieejamība;
  • līdzdalība;
  • vienlīdzīgas iespējas;
  • pēctecība.

Ārlietu komisijas deputāti neatbalstīja Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu izteikt likumprojekta 6. panta 7. punktu sekojošā redakcijā: iekļaušanās veicināšanas princips – individuāli atbalstīt diasporas pārstāvjus, kuri reemigrējuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Viņasprāt, diasporas pārstāvji, kas izmanto koordinatoru pakalpojumus, ne katrreiz saņem individuālu pieeju, bet vien interneta saites vai norādi par vajadzīgās informācijas meklēšanu portālā “ss.com”. “Nekāda personiskāka attieksme netiek veidota, bet šāda individuāla pieeja ir vajadzīga,” uzsvēra J. Stepaņenko.

Minēto priekšlikumu atbalstīja gan deputāts Valdis Kalnozols, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis, uzsverot, ka reemigrācijas projekts ir domāts kā individuāls darbs ar reemigrantiem. Savukārt O. Ē. Kalniņš iebilda, ka pašreizējā Juridiskā biroja redakcijā iekļaušanās veicināšanas principa definīcija, kas noteikta 6. panta otrās daļas otrajā punktā, ir daudz plašāka.

LV portāls publikācijā “Reemigrācijas projekta laikā pirmās ģimenes atgriezušās” jau rakstīja, ka VARAM pavasarī uzsāka reģionālo koordinatoru reemigrācijas veicināšanas pilotprojektu “Reģionālās reemigrācijas koordinators”.  Katrā no pieciem novadu plānošanas reģioniem (Zemgalē, Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Rīgā) darbojas pa vienam koordinatoram, kura pienākums ir uzrunāt un informēt potenciālos reemigrantus par darba un dzīves iespējām Latvijā. Projekts varētu turpināties līdz 2020. gadam.

Ministriju kompetences

Spraigas diskusijas Ārlietu komisijas sēdē izvērtās par Juridiskā biroja piedāvāto likumprojekta 7. panta “Valsts pārvalžu kompetence diasporas politikas jomā” redakciju. Birojs aicināja to definēt trīs daļās: pirmajā nosakot, kas ir institūcijas, kas piedalās diasporas politikas īstenošanā, otrajā daļā – kāda ir Ārlietu ministrijas kā koordinējošās institūcijas kompetence, bet trešajā daļā – ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes institūcijas savas kompetences ietvaros iesaistās diasporas politikas īstenošanā un savstarpēji sadarbojas.

R. Kols aicināja saglabāt pašreizējo redakciju, kurā noteikta katras ministrijas kompetence. Konkrēti pienākumi uzdoti astoņām ministrijām: Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Iekšlietu, kā arī Veselības ministrijai.

Deputāts R. Kols skaidroja, ka darba grupa kopumā neatbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, jo likumā nepieciešams skaidri definēt ministriju kompetences, lai nodrošinātu politikas veidošanu ilgtermiņā. “Tas nekas, ja kompetences ieliktas ministriju nolikumos. Var izrādīties, ka kādā brīdī prioritātes mainās, un šīs kompetences no nolikuma var izņemt ārā,” piebilda deputāts. “Pirmoreiz vēsturē diasporas politikā ir izsmeļošs uzskaitījums, ko dara katra ministrija,” R. Kola priekšlikumu atbalstīja A. Sjanīts.

Vai tiek ievērots vienlīdzības princips?

Juridiskais birojs aicināja deputātus arī apsvērt, vai likumprojekta 7. pantā noteiktie konkrētie atbalsta pasākumi ir pamatoti izdalīti attiecībā tikai uz diasporu. Piemēram, Ekonomikas ministrijai (EM) likumprojektā noteikts, ka tā veicina diasporas pārstāvju iesaisti ar uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu saistītās atbalsta programmās, kā arī attīsta diasporas pārstāvju iesaisti starptautiskās sadarbības aktivitātēs ar mērķi sekmēt eksporta pieaugumu, ienākošā tūrisma plūsmas, ārvalstu investīciju piesaisti, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi.

“Vai ir pamatoti šos pasākumus attiecināt tikai uz diasporu, bet ne uz visiem, kas pieder Latvijai? Līdzīgas kompetences, kas noteiktas EM, attiecas arī uz Kultūras un Labklājības ministriju,” komisijas sēdē argumentēja Juridiskā biroja pārstāvis, norādot, ka Satversmes 91. pants paredz vienādu attieksmi: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

R. Kols, runājot par vienlīdzības principu likumprojektā, iebilda, ka darba grupa strādājusi tā, lai vietējos iedzīvotājus nenostādītu neizdevīgākā pozīcijā, kā ir diasporas pārstāvji.

Vai ir paredzēts finansējums?

Juridiskais birojs deputātiem arī norādīja: ja likumā nosaka konkrētus pienākumus, tad tam ir jāparedz arī finansējums, ir jāsaprot, kas šīs kompetences varēs finansēt. Likumprojekta anotācijā gan ir rakstīts, ka paredzētajiem pasākumiem ir ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, bet nekas vairāk nav paskaidrots. Turklāt tas arī būtu likuma “Par pašvaldībām” pārkāpums.

A. Sjanīts deputātiem klāstīja, ka “budžeta piedāvājums nesāksies no nulles, jau tagad tiek finansētas visas ministriju kompetences. Jautājums ir tikai par tālākām valsts budžeta iespējām”.

Savukārt Finanšu ministrijas pārstāve apliecināja, ka Ārlietu ministrija ir iesniegusi pieprasījumu jaunajām politiskajām iniciatīvām, pieprasot finansējumu visām Diasporas likumprojektā iesaistītajām ministrijām. Par naudas līdzekļu iespējām varēs spriest, izstrādājot 2019. gada valsts budžeta likumprojektu.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU