SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. decembrī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts vērtības
4
4

Likums diasporai – lai stiprinātu piederību un veicinātu atgriešanos

FOTO: Freepik

2019. gada 1. janvārī stājas spēkā Diasporas likums, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, kā arī atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību. Likumprojekts paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus reemigrācijai.

Diasporas likums bija nepieciešams, lai pilnveidotu līdzšinējo Latvijas valsts atbalsta politiku diasporas jautājumos, nodrošinātu iespēju īstenot sistēmisku un sistemātisku darbu ar reemigrantiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likums sastāv no četrām nodaļām, tam ir 17 panti.

Diasporas likuma pirmā nodaļa nosaka vispārīgos noteikumus un definē terminus, kas līdz šim plaši izmantoti dažādos rīcībpolitikas dokumentos un publiskajā vidē.

Diasporas likuma otrajā nodaļā definēta diasporas politika un pārvaldības noteikumi. Likuma izpratnē valsts diasporas politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī saskaņā ar vienošanos un deleģējumu diasporas organizācijai vai citai fiziskai un juridiskai personai. Galvenā diasporas politiku koordinējošā valsts institūcija Latvijā ir Ārlietu ministrija.

Savukārt likuma trešā nodaļa paredz diasporas atbalsta pasākumus, kurus īsteno dažādas valsts pārvaldes institūcijas, lai nodrošinātu diasporas saikni ar Latviju, līdzdalību valstī notiekošajos procesos, kā arī nosaka pasākumus, kas īstenojami gadījumos, kad diasporas pārstāvji pārceļas uz dzīvi Latvijā.

Ar likumu noteikts, ka diasporas pārstāvjiem ir iespēja papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā. Tas ļaus personām savlaicīgi reģistrēties pirmsskolas, vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādēs, kā arī kārtot citus administratīvos jautājumus, piemēram, pieteikties transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmenam, pieteikt kapa vietu pašvaldībā u. c.

Attiecībā uz diasporas locekļiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru izcelsme nav saistīta ar Latviju, tiek noteikta arī vienkāršota kārtība ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, arī reglamentētajās profesijās, pielīdzināšanai un atzīšanai, tādējādi dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādē Latvijā.

Reemigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

Nosakot to diasporas locekļu tiesības, kuri ir atgriezušies Latvijā un pieprasa maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņems vērā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus.

Diasporas locekļiem arī tiks nodrošināta iespēja veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Likuma ceturtā nodaļa nosaka finansējumu diasporas politikas īstenošanai, t.i., diasporas politiku finansē no valsts budžeta līdzekļiem, paredzot pienācīgu, ilgtermiņā plānojamu, diasporas skaitliskā sastāva un aktivitāšu dinamikai pielāgojamu finansējumu. Diasporas politiku var finansēt arī no citiem avotiem.

Steidzami jārod risinājums

Jāpiebilst, ka Saeimas Ārlietu komisija 2018. gada decembrī nosūtījusi vēstuli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, aicinot kopā ar atbildīgajām ministrijām steidzīgi novērst radušos situāciju, kad no 2019. gada 1. janvāra ieplānotais finansējums diasporas atbalsta aktivitātēm vairs nebūs pieejams un šīs aktivitātes būs jāpārtrauc. Ārlietu komisijas vēstulē norādīts, ka Diasporas likums ievieš jaunu politikas nozari un sākot no 2019. gada paredz bāzes finansējumu vairākām jaunām iniciatīvām. Ņemot vērā, ka 2019. gada budžets nav apstiprināts, vairākām ministrijām Diasporas likumā ietvertajiem pasākumiem un aktivitātēm no 1. janvāra nebūs pieejams ieplānotais finansējums. Iesniegta arī Ārlietu ministrijas kā Diasporas likuma koordinējošās iestādes vēstule ar apkopoto informāciju par steidzami nepieciešamo finansējumu diasporas atbalsta aktivitātēm.

Kā 19. decembra Saeimas Ārlietu komisijas sēdes gaitā pauda diasporas atbalstu koordinējošās Ārlietu ministrijas pārstāvji, iezīmējas divas problēmu grupas. Paredzams, ka no 2019. gada 1. janvāra netiks nodrošināts finansējums tiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim īstenoti (piemēram, remigrācijas pilotprojekts, atbalsts latviešu valodas apguvei un skolām diasporā), kas nozīmē, ka šīs aktivitātes var apstāties. Ar problēmām saskaras arī Iekšlietu ministrija – Diasporas likums paredz vairāku normatīvo aktu grozījumus, no kuriem viens – papildu deklarētās dzīvesvietas ieviešana diasporas pārstāvjiem – ir tieši Iekšlietu ministrijas pārziņā, taču laikā, kad nav apstiprināts nākamā gada budžets, šo likumprojektu virzība tālākai skatīšanai valdībā un Saeimā netiek atbalstīta no Finanšu ministrijas puses.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU