SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
24. maijā, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ārlietas
2
12
2
12

Diasporas likumprojektu vērtē Saeimā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Šodien, 24. maijā, Saeimas sēdē deputāti lemj par Diasporas likumprojekta nodošanu izskatīšanai pirmajā lasījumā atbildīgajai komisijai. LV portāls skaidro, ko paredz jaunais likumprojekts.

īsumā
  • Līdz šim valsts politika diasporas jautājumā ir bijusi sadrumstalota dažādās valsts pārvaldes nozarēs.
  • Diasporas likumprojekts sastāv no četrām nodaļām, tam ir 19 panti.
  • Paredzēts, ka likumprojekts veicinās diasporas mērķtiecīgu iesaistīšanu Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībā.
  • Diasporas pārstāvjiem svarīgs ir 18. pants, kas nosaka dzīvesvietas papildu adresi un dod iespēju bez ārzemēs esošās dzīvesvietas adreses norādīt to arī Latvijā.
  • Diasporas politikas finansēšana tiek nodrošināta valsts pamatbudžetā.

Pēc četru mēnešu darba Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedra Riharda Kola vadībā tapis likumprojekts “Diasporas likums”, pie kura kopumā strādājuši ap 30 cilvēku – gan no valsts pārvaldes un nevalstiskajām organizācijām, gan no diasporas un Latvijas Pašvaldību savienības.

“Līdz šim valsts politika diasporas jautājumā ir bijusi sadrumstalota dažādās valsts pārvaldes nozarēs, nav bijis sekmīgas ilgtermiņa, sistemātiskas un vienojošas politikas,” Saeimas Ārlietu komisijas sēdē 23. maijā akcentēja Rihards Kols.

Pamatojoties uz Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētījuma “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” aplēsēm, 2015. gadā kopējais valstspiederīgo skaits ārvalstīs bija 211 477, savukārt diasporas – 239 445. Tas liecina, ka no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem aptuveni 15% šobrīd dzīvo ārpus Latvijas.

Kāpēc vajadzīgs likums

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, “Diasporas likums” nepieciešams, lai pilnveidotu līdzšinējo Latvijas valsts atbalsta politiku diasporas jautājumos, nodrošinātu iespēju īstenot sistēmisku un sistemātisku darbu ar diasporu, kas veicina diasporas saikni ar Latvijas kultūru un identitāti, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporas pārstāvjiem un reemigrāciju. Lai būtu iespējams īstenot šos uzdevumus, esot nepieciešams visaptverošs likums, kas definē principus, terminus, kā arī valsts institūciju pienākumus, īstenojot darbu ar diasporu.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ar normatīvo aktu noteiktu:

  • kas ir Latvijas diaspora, kas to raksturo un kādas ir tās raksturojošās pazīmes;
  • pamatuzdevumus darbam ar diasporu un diasporas politikas pamatprincipus;
  • pamatuzdevumus valsts institūciju darbā ar diasporu, nosakot konkrētās atbildības jomas un funkciju deleģējumu atbilstošajām valsts pārvaldes institūcijām;
  • kas ir diasporas organizācijas – noteikšanas kritēriji un raksturojošās pazīmes;
  • diasporas līdzdalības principus – diasporas iesaisti ar diasporu saistītu valsts lēmumu pieņemšanā, darbojoties kā uzraudzības institūcijai;
  • pastāvīga finansējuma piešķiršanu, atceļot līdzšinējo praksi, kurā finansējums diasporas iniciatīvām balstīts uz jaunajām politiskajām iniciatīvām.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica komisijas sēdē uzsvēra, ka likumprojekta saturs balstās uz trīs galvenajiem avotiem: diasporas sniegtajiem ierosinājumiem, LU diasporas pētījumu centra un Ārlietu ministrijas uzkrātajiem secinājumiem.

Sastāv no četrām nodaļām

Diasporas likumprojekts sastāv no četrām nodaļām, tam ir 19 panti. Pirmā nodaļa nosaka vispārīgos noteikumus un definē terminus, kas ir plaši izmantoti līdz šim dažādos rīcībpolitikas dokumentos un publiskajā vidē. “Terminam “diaspora” līdz šim ir bijusi neviennozīmīga izpratne sabiedrībā, ir bijusi savā ziņā šķelšanās – kuri ir trimdas laika aizbraucēji, kuri – jaunie emigranti. No valsts skatījuma šāda dalījuma nav,” skaidroja R. Kols. “Diaspora ir vienots veselums, Latvijas sabiedrības neatņemama daļa.”

Likumā lietoti arī termini “reemigrācija” un “reemigrants”, kas ir ieviesti, lai diasporas likumprojektā integrētu arī reemigrācijas procesus.

Likumprojekta 2. nodaļā definēta diasporas politika un pārvaldības noteikumi. Likumprojekta izpratnē valsts diasporas politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī saskaņā ar vienošanos un deleģējumu diasporas organizācijas vai citas fiziskas un juridiskas personas.

Likumprojekta 11. pants nosaka, ka galvenā diasporas politikas koordinējošā valsts institūcija Latvijā būs Ārlietu ministrija. Paredzēts izveidot diasporas konsultatīvo padomi, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi diasporas politikas īstenošanai un veikt tās novērtēšanu. Ministru kabinetam tiks dots deleģējums apstiprināt šīs padomes nolikumu.

Atbalsta pasākumi

Savukārt 3. nodaļa paredz diasporas atbalsta pasākumus, kurus īsteno dažādas valsts pārvaldes institūcijas, lai nodrošinātu diasporas saikni ar Latviju, līdzdalību mūsu valstī notiekošajos procesos, kā arī nosaka pasākumus, kas īstenojami gadījumos, kad diasporas pārstāvji pārceļas uz dzīvi Latvijā. Piemēram, likumprojekta 12. pants nosaka diasporas atbalsta pasākumus izglītības un kultūras jomā, tai skaitā paredzēts atbalsts diasporas nedēļas nogales skolu darbībai un skolotāju profesionālajai pilnveidei.

Finansējums diasporas atbalsta pasākumiem un valsts pārvaldes iestādēm atbalsta funkciju nodrošināšanai ir jānodrošina ilgtermiņā, lai par to katru gadu no jauna nav jācīnās.

Likumprojektā ir paredzēts arī izveidot jaunus atbalsta pasākumus, tai skaitā apmaiņas programmu, kas nodrošinātu diasporas bērniem un jauniešiem iespējas noteiktu laikposmu mācīties Latvijas skolās vai studēt Latvijas augstskolās, kā arī izstrādāt atbalsta pasākumus latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai diasporā.

Iesaiste tautsaimniecībā

Paredzēts, ka likumprojekts veicinās diasporas mērķtiecīgu iesaistīšanu Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībā. Līdz šim Latvijas valsts īstenotā politika sadarbībai ar diasporu bijusi vērsta uz jautājumiem, kas saistīti ar nacionālās identitātes stiprināšanu un reemigrācijas veicināšanu, nepietiekamu uzmanību veltot ekonomiskās sadarbības ar Latvijas izcelsmes uzņēmējiem un dažādu nozaru profesionāļiem diasporas mītnes zemēs potenciālam. Saskaņā ar LU pētījumu 8% diasporas pārstāvju ir uzņēmēji, pašnodarbinātie vai strādā ģimenes uzņēmumā.

Lai to īstenotu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izstrādājusi Latvijas diasporas piesaistes stratēģiju LIAA funkciju īstenošanai 2017.–2020. gadā.

Atbalsts tiem, kas vēlas atgriezties

17. pantā noteikts atbalsts tiem diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. “Īpaša uzmanība pievērsta, lai bērni iekļautos izglītības sistēmā Latvijā, lai viņus varētu reģistrēt rindā skolās un bērnudārzā no ārvalstīm – tas līdz šim nav bijis iespējams. Paredzēta arī latviešu valodas apguve dzīvesbiedriem, kuri nav Latvijas valsts piederīgie, un citi pasākumi,” komisijas sēdē stāstīja R. Kols.

Diasporas pārstāvjiem svarīgs ir 18. pants, kas nosaka dzīvesvietas papildu adresi un dod iespēju bez dzīvesvietas adreses ārzemēs norādīt to arī Latvijā. Tas ļautu personām savlaicīgi reģistrēties pirmskolā vai vispārizglītojošā skolā, kā arī kārtot citus administratīvos jautājumus, piemēram, pieteikties transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmenam, pieteikt kapa vietu pašvaldībā u. c.

Finansējuma nodrošināšana

“Finansējums diasporas atbalsta pasākumiem un valsts pārvaldes iestādēm atbalsta funkciju nodrošināšanai ir jānodrošina ilgtermiņā, lai par to katru gadu no jauna nav jācīnās,” uzsver R. Kols.

Likumprojekta ceturtā nodaļa nosaka, ka diasporas saiknes uzturēšanai un reemigrācijas atbalsta sniegšanai paredzams atbilstīgs, ilgtermiņā plānojams un diasporas skaita un aktivitāšu dinamikai pielāgojams valsts atbalsta finansējums. Diasporas politikas finansēšana tiek nodrošināta valsts pamatbudžetā, kā arī var pretendēt un saņemt papildu finansējumu, piesakot politikas prioritātes saskaņā ar noteikto kārtību.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU