AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. novembrī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts vērtības
4
4

Diasporu balsta ar speciālu likumu

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Ceturtdien, 1. novembrī, Saeima trešajā lasījumā atbalstīja Diasporas likumprojektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, kā arī atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību. Likumprojekts paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus reemigrācijai.

īsumā
  • Diasporas likums nepieciešams, lai pilnveidotu līdzšinējo Latvijas valsts atbalsta politiku diasporas jautājumos, nodrošinātu iespēju īstenot sistēmisku un sistemātisku darbu ar reemigrantiem.
  • Galvenā diasporas politiku koordinējošā valsts institūcija Latvijā ir Ārlietu ministrija.
  • Diasporas pārstāvjiem ir iespēja papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā.
  • Attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

LV portāls publikācijā “Diasporas likumprojektu sāk vērtēt Saeimā” jau rakstīja, ka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedra Riharda Kola vadībā tapa likumprojekts “Diasporas likums”, pie kura kopumā strādāja ap 30 cilvēku – gan no valsts pārvaldes un nevalstiskajām organizācijām, gan no diasporas un Latvijas Pašvaldību savienības. 24. maijā Saeimas sēdē deputāti nolēma likumprojektu nodot izskatīšanai pirmajā lasījumā par to atbildīgajai Ārlietu komisijai. Jaunais regulējums sastāv no četrām nodaļām, tam ir 19 panti.

Pamatojoties uz Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētījuma “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” aplēsēm, 2015. gadā kopējais valstspiederīgo skaits ārvalstīs bija 211 477, savukārt diasporas – 239 445. Tas liecina, ka no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem aptuveni 15% šobrīd dzīvo ārpus Latvijas.

Kāpēc vajadzīgs likums

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Diasporas likums nepieciešams, lai pilnveidotu līdzšinējo Latvijas valsts atbalsta politiku diasporas jautājumos, nodrošinātu iespēju īstenot sistēmisku un sistemātisku darbu ar diasporu, kas veicina diasporas saikni ar Latvijas kultūru un identitāti, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporas pārstāvjiem un reemigrāciju. Lai būtu iespējams īstenot šos uzdevumus, esot nepieciešams visaptverošs likums, kas definē principus, terminus, kā arī valsts institūciju pienākumus, īstenojot darbu ar diasporu.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ar normatīvo aktu noteiktu:

  • kas ir Latvijas diaspora, kas to raksturo un kādas ir tās raksturojošās pazīmes;
  • pamatuzdevumus darbam ar diasporu un diasporas politikas pamatprincipus;
  • pamatuzdevumus valsts institūciju darbā ar diasporu, nosakot konkrētās atbildības jomas un funkciju deleģējumu atbilstošajām valsts pārvaldes institūcijām;
  • kas ir diasporas organizācijas – noteikšanas kritēriji un raksturojošās pazīmes;
  • diasporas līdzdalības principus – diasporas iesaisti ar diasporu saistītu valsts lēmumu pieņemšanā, darbojoties kā uzraudzības institūcijai;
  • pastāvīga finansējuma piešķiršanu, atceļot līdzšinējo praksi, kurā finansējums diasporas iniciatīvām balstīts uz jaunajām politiskajām iniciatīvām.

Sastāv no četrām nodaļām

Diasporas likuma pirmā nodaļa nosaka vispārīgos noteikumus un definē terminus, kas ir plaši izmantoti līdz šim dažādos rīcībpolitikas dokumentos un publiskajā vidē. Kā iepriekš vēstīja LV portāls, viskarstākās diskusijas komisijas sēdēs raisīja jēdziens “diaspora”, proti, tā definīcija. Lai gan Ārlietu komisija galīgajam lasījumam bija sagatavojusi definīciju, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi, deputāti to neatbalstīja. Līdz ar to spēkā būs sākotnējā definīcija, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Likuma pirmajā pantā definēti arī diasporas organizācijas un reemigrācijas jēdzieni. Likumā lietoti arī termini “reemigrācija” un “reemigrants”, kas ir ieviesti, lai diasporas likumā integrētu arī reemigrācijas procesus.

Diasporas likuma 2. nodaļā definēta diasporas politika un pārvaldības noteikumi. Likuma izpratnē valsts diasporas politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī saskaņā ar vienošanos un deleģējumu diasporas organizācijai vai citai fiziskai un juridiskai personai.

Likuma 11. pants nosaka, ka galvenā diasporas politiku koordinējošā valsts institūcija Latvijā ir Ārlietu ministrija. Paredzēts izveidot diasporas konsultatīvo padomi, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi diasporas politikas īstenošanai un veikt tās novērtēšanu. Ministru kabinetam tiek dots deleģējums apstiprināt šīs padomes nolikumu.

Atbalsta pasākumi

Savukārt likuma 3. nodaļa paredz diasporas atbalsta pasākumus, kurus īsteno dažādas valsts pārvaldes institūcijas, lai nodrošinātu diasporas saikni ar Latviju, līdzdalību valstī notiekošajos procesos, kā arī nosaka pasākumus, kas īstenojami gadījumos, kad diasporas pārstāvji pārceļas uz dzīvi Latvijā. Piemēram, likumprojekta 11. pants nosaka diasporas atbalsta pasākumus izglītības un kultūras jomā, tai skaitā paredzēts atbalsts diasporas nedēļas nogales skolu darbībai un skolotāju profesionālajai pilnveidei.

Likumā ir paredzēts arī izstrādāt atbalsta pasākumus latviešu valodas, arī latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida un lībiešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai diasporā.

Ar likumu noteikts, ka diasporas pārstāvjiem ir iespēja papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā. Tas ļaus personām savlaicīgi reģistrēties pirmsskolas, vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādēs, kā arī kārtot citus administratīvos jautājumus, piemēram, pieteikties transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmenam, pieteikt kapa vietu pašvaldībā u. c.

Attiecībā uz diasporas locekļiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru izcelsme nav saistīta ar Latviju, tiek noteikta arī vienkāršota kārtība ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, arī reglamentētajās profesijās, pielīdzināšanai un atzīšanai, tādējādi dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādē Latvijā.

Reemigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

Nosakot to diasporas locekļu tiesības, kuri ir atgriezušies Latvijā un pieprasa maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņems vērā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus.

Diasporas locekļiem arī tiks nodrošināta iespēja veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Iesaiste tautsaimniecībā

Ar likumu tiek veicināta diasporas mērķtiecīga iesaistīšana Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībā. Līdz šim Latvijas valsts īstenotā politika sadarbībai ar diasporu bijusi vērsta uz jautājumiem, kas saistīti ar nacionālās identitātes stiprināšanu un reemigrācijas veicināšanu, nepietiekamu uzmanību veltot ekonomiskās sadarbības ar Latvijas izcelsmes uzņēmējiem un dažādu nozaru profesionāļiem diasporas mītnes zemēs potenciālam. Saskaņā ar LU pētījumu 8% diasporas pārstāvju ir uzņēmēji, pašnodarbinātie vai strādā ģimenes uzņēmumā.

Lai to īstenotu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izstrādājusi Latvijas diasporas piesaistes stratēģiju LIAA funkciju īstenošanai 2017.–2020. gadā.

Finansējuma nodrošināšana

Likuma ceturtā nodaļa nosaka, ka diasporas saiknes uzturēšanai un reemigrācijas atbalsta sniegšanai paredzams atbilstīgs, ilgtermiņā plānojams un diasporas skaita un aktivitāšu dinamikai pielāgojams valsts budžeta finansējums, kā arī to var finansēt no citiem avotiem.

Paredzēts, ka likums, kurš vēl ir jāizsludina Valsts prezidentam, stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU