LV portāls jautā
Kā vērtējat līdzšinējo valsts politiku diasporas jautājumā?
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) viceprezidente
Elīna Pinto
Valdība un Saeima diasporas lietās ir pamazām spējušas no atturīgas retorikas pāriet pie pragmatiskiem soļiem, kuru noturīgums gan būs redzams pēc vēlēšanām. Līdz ar demogrāfisko un darbaspēka spiedienu politiķu interese par diasporu aug – un jācer, ka vainagosies ar saturīga un saliedējoša Diasporas likuma pieņemšanu vēl šogad.
Tradicionālajās diasporas aktivitāšu jomās, tādās kā kultūra un izglītība, un vēstniecību darbs mītnes zemēs, sadarbība ir bijusi ļoti laba, audzis atbalsts latviešu valodas apguvei diasporā, Dziesmu un deju svētkos piedalījās rekordskaits dalībnieku no ārvalstīm. Pakāpeniski paplašinās politiķu izpratne par diasporu kā spēlētāju arī citās nozarēs: daudzsološas ir iestrādes ekonomikas un investīciju veicināšanai ar diasporas palīdzību, jauniešu iniciatīvām un mediju satura veidošanai diasporā, kā arī zinātnieku sadarbības veicināšanai. Pēc iepriekšējā Reemigrācijas atbalsta plāna “klīniskās nāves” šis gads nesis praktiskus, lai arī polemiskus pilotprojektus atgriešanās atvieglošanai. ELA rosina tos likt par pamatu mūsdienīgai reģionu attīstības mobilitātes politikai, kas būtu pieejama ikvienam Latvijā.
Politiska pretestība no atbildīgajiem ministriem vēl vērojama ar nodokļiem saistītos jautājumos un veselības aprūpes pieejamības jomā, īpaši attiecībā uz reemigrējušiem senioriem. Nav skaidra valdības redzējuma saiknes uzturēšanai ar citu tautību Latvijas piederīgajiem diasporā. Vērojama kavēšanās attiecībā uz priekšlikumiem pilnveidot dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, kā arī mazināt barjeras reglamentēto profesiju un starptautisko organizāciju speciālistu piesaistei Latvijā atbilstoši ārvalstīs gūtajai kvalifikācijai. Šajos jautājumos valdības un Saeimas veikumu varēs novērtēt pēc Diasporas likuma pieņemšanas. Turklāt valsts budžeta pieņemšana šoziem rādīs, cik nopietni ir politiķu solījumi diasporas jautājumus iekļaut bāzes budžetā kā valsts ilgtermiņa darbības jomu. Jauno valdību mudināsim veidot vienotu redzējumu par sadarbību ar diasporu dažādās jomās, jo ilgtermiņa stratēģijas un konkrētu prioritāšu trūkums kavē diasporas potenciāla piesaisti Latvijas izaugsmes labā.
Amerikas Latviešu apvienības (ALA) informācijas nozares vadītāja
Tatjana Žagare-Vītiņa
ALA pārstāv gandrīz 100 000 latviešu izcelsmes iedzīvotāju un 160 biedru organizācijas ASV. Pēdējos gados mūsu sadarbība ar Latvijas likumdevējiem, valdību, Ārlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) bijusi daudzsološa un laba. Īpaši pretimnākoša apvienībai vienmēr ir Latvijas vēstniecība ASV. Varam minēt vairākus veiksmīgus sadarbības piemērus. Kopīgi organizēti vairāki Pasaules latviešu ekonomikas forumi, zinātnieku kongresi, kuros Latvijas valdība, pašvaldības, uzņēmēju organizācijas ne tikai piedalās, bet atbalsta tos arī finansiāli.
Šovasar ASV vasaras vidusskolās Garezerā, Mičiganas pavalstī un Kursā, Vašingtonas pavalstī, strādāja 20 skolotāji un audzinātāji no Latvijas. Viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus sedza Latvijas IZM, trīs gadus Latvijas skolotāju ceļa izdevumus pirms tam apmaksāja Ārlietu ministrija.
Jau trešo gadu ASV ierodas Latvijas Valsts izglītības satura centra darbinieces, lai veiktu Garezera vasaras vidusskolas IV klases valsts valodas prasmju novērtējumu. Latvijas Valsts izglītības satura centra speciālistes tikās arī ar ASV latviešu skolu skolotājiem, lai pārrunātu, kā labāk palīdzēt apgūt latviešu valodu ārpus Latvijas.
Īpašs notikums Amerikas latviešu koriem, deju kolektīviem un mūziķiem bija piedalīšanās simtgades Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Diasporas kultūras darbinieki tika uzklausīti arī konferencē “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”. Ceram, ka šī sadarbība turpināsies arī ar Latvijas nākamo Saeimu un valdību.
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde
Kristīne Saulīte
PBLA ir politiski neitrāla organizācija. Visus atjaunotās Latvijas neatkarības gadus PBLA ir centusies sadarboties ar visām valdībām un visām ministrijām. Šajos aizvadītajos četros gados mums ir bijusi lieliska sadarbība ar Ārlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes un Aizsardzības ministriju. Esam vienmēr uzklausīti gan Rīgas pilī pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, gan pie Ministru prezidenta Māra Kučinska.
Ir patiess gandarījums, ka aizvadītajos četros gados valsts vadība ir centusies mūs, ārpus Latvijas dzīvojošos, uzklausīt, saprast un arī atbalstīt. Rezultātā pašlaik Saeimā top Diasporas likums, kas formalizēs un sakārtos valsts attiecības ar diasporu gan organizāciju, gan indivīdu līmenī. Valsts ir ļoti atbalstījusi kultūras pasākumus un Latvijas simtgades svētku norisi ASV, Austrālijā, Kanādā, Dienvidamerikā (Brazīlijā), Krievijā un, protams, Eiropas valstīs. Latviešu valodas aģentūra gādā par diasporas centieniem uzturēt augstvērtīgu latviskās izglītības sistēmu. Šis atbalsts tiek sajusts un novērtēts!
Cenšamies aktīvi līdzdarboties, dot Latvijai arī pretī – PBLA dalīborganizācijas ir nepārtrauktā kontaktā ar Latvijas stratēģisko partnervalstu valdībām, šo valstu ārlietu ministrijām, politiķiem, informējot un aizstāvot Latvijas valsts intereses un palīdzot sasniegt ārpolitiskos mērķus. Kanādas latviešu organizācijas sadarbojas ar Kanādas karavīru vadību, pirms tie dodas misijā uz Latviju. ASV latvieši nemitīgi veic Latvijas interešu aizstāvības darbu ASV kongresā un informē ASV ārlietu resoru, Austrālijas latvieši palīdz ar biznesa kontaktiem Āzijas valstīs. Visi kopā gādājam par Latvijas drošību un atpazīstamību pasaulē, palīdzam veicināt ārvalstu investīcijas Latvijā, veidot biznesa kontaktus. PBLA novērtē, ka Latvijas politiķi un diplomāti arvien vairāk uzskata diasporu kā Latvijas vēstnešus pasaulē, kas palīdz un sadarbojas ar ārlietu dienestu un citām Latvijas valsts institūcijām, nevis tikai sagaida pakalpojumus no valsts.
Vai partiju priekšvēlēšanu programmas un solījumi uzrunā diasporu?
E. Pinto: Partiju īsajās programmās diasporas jautājumiem pašsaprotami nav ierādīta prioritāra vieta. Arī vēlētāju izvēle ārvalstīs nebūs atkarīga no diasporai piesolītajiem labumiem, bet gan no partijas redzējuma par Latvijas nākotni. Lai cik dažādas būtu politiskās simpātijas, pašos pamatos Latvijas pilsoņiem ārzemēs ir būtiska Latvijas neatkarība un drošība, tiesiskums un atbildīgums valsts pārvaldībā, kā arī Latvijā mītošo tuvinieku dzīves līmeņa celšanās. Atgriešanās atbalsts diasporā tiek vērtēts neviennozīmīgi, dodot priekšroku birokrātisko šķēršļu mazināšanai, nevis tēriņiem no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Tomēr skaitliski diaspora jau veido veselu Latvijas novadu, un to ignorēt politikā nozīmētu neņemt vērā Latvijas nākotnei būtisku realitāti. Partijas izvēlējušās dažādu pieeju diasporas jautājumiem. Daļa vispārīgi norāda uz emigrācijas radīto izaicinājumu Latvijas attīstībai, un vairums pauž gatavību sekmēt atgriešanos, mazināt vai pat pilnībā apturēt aizbraukšanu. Vairākas partijas diasporu saskata kā sadarbības partneri un vēlas stiprināt tās piederības sajūtu. ELA ieskatā, šāda pieeja ļaus uzturēt diasporas saikni un vairot tās pienesumu Latvijai bez nosacījuma par atgriešanos kā vienīgo “pareizo” latvietību.
Partiju programmās nav norāžu uz Latvijas piederīgo situāciju “Brexit” kontekstā, pārrobežu sociālās drošības noregulēšanu vai Eiropas Savienības mēroga pieeju mobilitātes izaicinājumu risināšanai, uz ko publiski mudinājusi ELA. Par šiem un citiem jautājumiem šogad ar ELA gan neformāli konsultējušās vairākas partijas.
Partiju Rīgas sarakstos šoreiz ir ne vien jau pazīstami trimdas izcelsmes politiķi, bet arī politikā jauni cilvēki ar ilgāku Briseles, Lielbritānijas, Īrijas vai citu valstu pieredzi. Tas varētu celt nākotnes politiskā piedāvājuma kvalitāti diasporas lietās un ārvalstu vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Daudzos diasporā ir apziņa, ka šīs vēlēšanas ir īpaši nozīmīgas Latvijas nākotnei, otrajā simtgadē iesoļojot. Ja šajās vēlēšanās diasporas vēlētāji nobalsos vismaz tikpat aktīvi kā Latvijas novados, būtu pamats argumentēt, ka diasporai turpmāk izveidojams savs vēlēšanu apgabals.
T. Žagare-Vītiņa: Septembra sākumā Amerikas Latviešu apvienība rīko 13. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu diskusijas trijās ASV pilsētās – Vašingtonā, Ņujorkā un Čikāgā. Tajās piedalīties apsolījuši vismaz trīs sarakstu kandidāti, kuriem tiks dota iespēja skaidrot savas partijas nostāju diasporas politikā.
Nevar apgalvot, ka partiju programmās diasporas politikas nostādnēm būtu atvēlēta pārāk liela uzmanība, bet vēstījumos, ko saņemam no partijām, tiek uzsvērts, cik nozīmīga ir iespēja “uzrunāt tautiešus ASV”. Ceram, ka interese par diasporas viedokli un noskaņojumu turpināsies arī pēc vēlēšanām 6. oktobrī. Svarīgi, lai Saeimai izdotos pieņemt saturīgu Diasporas likumu, kas dos praktisku pienesumu diasporas un Latvijas valsts sadarbībā. Mūsu gadījumā tas nav tikai atbalsts reemigrācijas kustībai, mums rūp, lai jaunais Diasporas likums garantētu sistēmisku atbalstu latviskās identitātes uzturēšanā arī ārpus Latvijas, padarot sadarbību visās jomās konstruktīvāku un vienkāršāku.
K. Saulīte: Par programmām ir grūti vēl spriest. Solīt uz papīra var daudz, it sevišķi pirms vēlēšanām. Tāpēc diasporas organizācijas rīkos diskusijas un informācijas vakarus ar partiju pārstāvjiem gan Latvijā un Eiropā, gan citur pasaulē, lai varētu tieši uzdot jautājumus un saņemt atbildes. PBLA nedomā, ka vēlētāji izvēlēsies balsot, pamatojoties uz programmu solījumiem diasporai. Esam daļa no Latvijas sabiedrības, esam latvieši pasaulē, kas seko un jūt līdzi situācijai Latvijā, kam rūp valsts attīstība un nākotne. Domājam, ka mūsu sabiedrība izvēlēsies atbalstīt tās partijas un apvienības, kas, pēc diasporas vēlētāju domām, spēs pierādīt sevi darbos, nevis programmu solījumos.
PBLA nemēģinās ietekmēt diasporas vēlētāju izvēli – caur mūsu dalīborganizācijām mēģināsim panākt maksimāli lielu vēlētāju aktivitāti Centrālās vēlēšanu komisijas izveidotajā 121 iecirknī visā pasaulē ārpus Latvijas.
