FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Šā gada iespēja - papildatvaļinājums
Darba likuma 151.pants nosaka:
(1) Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:
Tikai no šā gada Darba likumā ir paredzētas 3.punktā noteiktās tiesības uz vienu papildatvaļinājuma dienu vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni. Turklāt šīs tiesības var izmantot abi vecāki. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, lai vecākiem būtu izvēles iespēja – vai paņemt brīvu dienu lielākā skolasbērna izlaidumā vai citā reizē, piemēram, 1.septembrī.
Likumdevējs arī nav ierobežojis šo tiesību normu ar kādu īpašu papildnosacījumu minētās tiesības ierobežošanā. Tādējādi papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas, iesniedzot iesniegumu, var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Papildatvaļinājuma diena nav saistāma ar kopīgi vai šķirti īstenotām bērna aprūpes tiesībām. Tātad nav būtiski, vai bērns dzīvo pie viena no vecākiem vai ar abiem vecākiem kopā. Par to varat lasīt e-konsultācijā "Papildatvaļinājums bērnu vecākiem".
Tā kā no šā gada likumā noteica vienu papildatvaļinājuma dienu arī par vienu un/ vai diviem bērniem, tos vecākus, kuriem jau bija tiesības uz likumā paredzētajām trim papildatvaļinājuma dienām (ja ir trīs un vairāk bērnu, ja ģimenē ir bērns invalīds), interesējušies, vai arī viņiem ir tiesības vēl uz vienu brīvo dienu, kas būtu papildus jau iepriekš likumā paredzētajām.
"Papildatvaļinājuma tiesības ir abiem vecākiem, nav būtiski, vai bērns dzīvo pie viena no vecākiem vai ar abiem vecākiem kopā."
Papildatvaļinājuma dienas netiek summētas. Proti, dienu skaits Darba likuma izpratnē nepalielinās, ja, piemēram, bērnam, kas ir invalīds, ir 9 gadi. Tātad darba devējs, vecākam piešķirot papildatvaļinājumu, ņems vērā Darba likuma 151.panta pirmās daļas 1.punktu un piešķirs 3 papildatvaļinājuma dienas, nevis abus papildatvaļinājumus – gan par bērnu invalīdu trīs dienas, gan par to, ka bērns ir vecumā līdz 14 gadiem – vienu dienu.
Vairāk var lasīt LV portāla skaidrojumā "Vecāku tiesības uz papildatvaļinājumu".
Papildatvaļinājuma dienas ir apmaksājamas saskaņā ar Darba likuma 75.pantu: Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.
Ar šo gadu likumā ir iekļauta vēl viena jauna norma - 151.panta trešajā daļā ir noteikts, ka arī ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.
Iestādēs mazo klašu skolēnu vecākiem brīvdiena, ja ir finansiālas iespējas
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pantā (Atlīdzība) noteikts: valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus, tostarp vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.-4.klasē.
Darba likums ir tā sauktais "jumta" likums, tādēļ tā normas par jauno papildatvaļinājuma regulējumu vecākiem ar bērniem ir saistošas arī valsts un pašvaldību institūcijās gan amatpersonām, gan tajās strādājošiem darbiniekiem. Tātad, ja iestādē ir rasta iespēja apmaksāt vienu brīvdienu pirmajā skolas dienā, šiem vecākiem tiesības uz Darba likumā noteikto papildatvaļinājumu par bērniem nezūd. To var izmantot jebkurā citā laikā.
Darba devējs var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus
Darba likums reglamentē koplīguma noteikumus. Koplīgumā puses var vienoties par jebkuriem ar darba attiecībām saistītiem jautājumiem, tajā skaitā par darbinieku sociālo aizsardzību, par papildu garantijām, kuras darba devējs nodrošina darbiniekiem.
Darba devējs un darba ņēmējs darba līgumā vai darba koplīgumā var vienoties, ka vecākiem, kuru bērni sāk skolas gaitas, 1.septembris ir brīvs.
Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var atsevišķi vienoties arī tad, ja šis jautājums nav atrunāts darba līgumā vai koplīgumā. Proti, arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai citā iekšējā dokumentā, piemēram, sociālo garantiju nolikumā, var paredzēt šādu iespēju, neliekot darbiniekiem izmantot dienu no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas vai arī papildatvaļinājuma dienu.
Iestādes vai uzņēmuma iekšējos dokumentos darba devējs var noteikt arī, ka darbiniekam 1.septembris tiek piešķirta kā neapmaksāta brīva diena, taču attiecībā uz visiem darbiniekiem ir jāievēro vienlīdzīgu tiesību princips – darba devējs nedrīkst radīt situāciju, ka vieniem darbiniekiem vienādos apstākļos darba diena tiek apmaksāta, bet citiem tādos pašos apstākļos darba dienu neapmaksā. Tātad ir jāparedz vienoti kritēriji, piemēram, 1.-4.klašu skolēnu vecākiem 1.septembris ir apmaksāta brīva diena, bet 5.-9.klašu skolēniem ir iespēja izmantot neapmaksātu brīvu dienu.