Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Astoņu nedēļu atvaļinājums pienākas arī privātās skolās
Pedagogu īpašās tiesības ir noteiktas Izglītības likuma 52.pantā, kas tiem paredz astoņu nedēļu garu atvaļinājumu. Atbilstoši Darba likumam katram darbiniekam ir tiesības prasīt ikgadējo atvaļinājumu, ja viņš pie konkrētā darba devēja ir bijis nodarbināts nepārtraukti vismaz sešus mēnešus.
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības juriskonsulte Brigita Fricsone skaidro, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pienākas visiem skolas darbiniekiem un pedagogiem neatkarīgi no tā, uz kādu darba slodzi tas pieņemts darbā.
Sarakstu ar pedagogu profesijām, kam pienākas ikgadējs astoņu nedēļu garš atvaļinājums, var atrast MK noteikumos Nr.354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu". Šis saraksts ļauj secināt, ka astoņu nedēļu atvaļinājumi pienākas ne tikai skolotājiem, bet arī visu līmeņu izglītības iestāžu vadītājiem un tiem, kas skolā ieņem pedagoga amatam pielīdzināmu amatu, piemēram, diriģentiem, pedagoga palīgiem, izglītības iestādes bibliotekāriem, skolotājiem mentoriem u.c.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Olupe, Izglītības likuma 52.pants ir saistošs gan valsts skolām, gan valsts augstskolu dibinātām skolām, gan pašvaldību skolām, gan privātajām skolām, gan valsts augstskolām un privātajām augstskolām. Tādējādi astoņu nedēļu garš atvaļinājums pienākas arī, piemēram, skolotāja palīgam privātā skolā.
Parasti pedagogi atvaļinājumā dodas vasaras laikā
Tomēr nav normatīvā akta, kas aizliegtu piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu citā laikā, piemēram, mācību gada vidū. Tam pamatā gan jābūt īpašiem apstākļiem, lai, savstarpēji vienojoties ar darba devēju, atvaļinājumu varētu izmantot arī citā laikā. Piešķirot atvaļinājumu, darba devējam pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes, jāsastāda grafiks, un tam jābūt pieejamam pedagogiem.
Tomēr, kā uzsver B.Fricsone, tad darbinieks nevar "atvaļinājumu ņemt", kad pats to vēlas, jo gan laiks, gan atvaļinājuma ilgums ir atkarīgs no darba gaitas iestādē.
Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Atvaļinājumu var pārcelt arī uz nākamo gadu, bet to var darīt tikai ar pedagoga rakstveida piekrišanu, atbilstoši Darba likuma 149.panta trešajai daļai.
Ja pedagogs darbu sāk mācību gada vidū
Ir gadījumi, kad pedagogs skolā sāk strādā nevis mācību gada sākumā, bet citā laikā. Ja pedagogs uzsācis darbu mācību gada vidū, piemēram, februārī, viņam ir tiesības prasīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu tikai pēc sešiem mēnešiem, tātad augustā, skaidro B.Fricsone. Tomēr likums neaizliedz darba devējam to piešķirt ātrāk, tāpēc puses var vienoties par atvaļinājuma daļas piešķiršanu ātrāk par sešiem mēnešiem. Līdz ar to pedagogs var doties atvaļinājumā ātrāk, lai atgrieztos jaunā mācību gada sākumā.
Gadās, ka pedagogs skolā paralēli savam tiešajam darbam pilda arī kādu citu darbu, piemēram, vada ārpusstundu nodarbības. Jāatceras, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek piešķirts tikai par darbinieka pamatdarbu. Ja pedagogs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus savam pamatdarbam veic papildu darbu un tas notiek periodā, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot atvaļinājuma naudu, sešus kalendāros mēnešus pirms atvaļinājuma vidējā izpeļņā tiek ieskaitītas visas summas, kas darbiniekam tiek aprēķinātas par darbu – gan nopelnītais pamatdarbā, gan arī papildu darbā.
Arī pedagogiem ir tiesības uz papildatvaļinājumu
Lai gan ir astoņu nedēļu atvaļinājums, arī pedagogam, tāpat kā jebkuram citam algotam darbiniekam, ir tiesības uz papildatvaļinājumu:
Vairāk var lasīt LV portāla skaidrojumā "Vecāku tiesības uz papildatvaļinājumu".
Radošais atvaļinājums mācību līdzekļa izstrādei
Izglītības likuma 52.pants nosaka, ka pedagogs var saņemt apmaksātu līdz trijiem mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu, lai izstrādātu mācību līdzekli. Šo piešķiršanu regulē MK noteikumi Nr.404 "Kārtība, kādā pedagogam piešķir atvaļinājumu mācību līdzekļa izstrādei".
Noteikumi paredz, ka pedagogs, kurš vēlas saņemt atvaļinājumu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms atvaļinājuma sākuma iesniedz izglītības iestādes vadītājam šādus dokumentus:
Izglītības iestādes vadītājs pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes dibinātāju mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu vai atteikumu.
Šis atvaļinājums pienākas atsevišķi no ikgadējā, un pedagogs patur tiesības doties abos, atbilstoši MK noteikumu 8.punktam.
30 dienas profesionālās meistarības pilnveidei
Izglītības likuma 52.panta 4.punkts paredz, ka, saglabājot savu pamatalgu skolā, pedagogs 30 kalendārās dienas triju gadu laikā var izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei. Šo pilnveidi pedagogs plāno sadarbībā ar savas skolas direktoru, bet tie pedagogi, kas strādā privātpraksē, plāno individuāli.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.662 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" pedagogs savu meistarību pilnveido dažādās A vai B programmās, un šī pilnveide nevar būt mazāka par 36 stundām.
Pedagoga sociālās garantijas
LV portāls vairākkārt ir saņēmis jautājumus par pedagogu sociālajām garantijām. Tā kā pedagogs visbiežāk strādā tieši pašvaldības iestādē, bet algu tam maksā valsts, būtu loģiski domāt, ka uz skolotāju attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un uz tā pamata izdotie MK noteikumi Nr.565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām", kas paredz mācību maksas atmaksu, pabalstus radinieku bēru gadījumā un citas sociālās garantijas.
Tomēr Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2.panta 3.daļa nosaka: uz pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa par atalgojuma publiskošanu. Līdz ar to uz pedagogiem sociālās garantijas, ko nosaka minētais likums, neattiecas. Kā norāda B.Fricsone, Izglītības un zinātnes ministrija jau vairākus gadus sola iekļaut pedagogu sociālās garantijas Izglītības likumā, taču līdz šim tas nav īstenots.
Taču jāuzsver, ka pašvaldības var noteikt pedagogiem sociālās garantijas savos saistošajos noteikumos.
Darba algu aprēķina par astronomiskajām stundām
Lai gan šobrīd ir izstrādāti MK noteikumi, kas paredz ieviest jaunu pedagogu algu finansēšanas modeli, tomēr šī jautājuma skatīšana ir atlikta, tāpēc pagaidām algas regulē MK noteikumi Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi". To 2.punkts nosaka: pedagoga algu aprēķina par darba laiku astronomiskajās stundās (ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām) atbilstoši viņa darba slodzei un pedagoga darba stāžam.
Pedagoga darba slodzē ieskaitāma mācību stundu vadīšana un to sagatavošana. Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības pedagogu un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba slodzē ieskaitāms arī individuālais darbs ar izglītojamajiem, rakstu darbu labošana, kā arī klases (grupas) audzinātāja pienākumu veikšana.
Katru gadu skolas vadītājs nosaka pedagogu algu, veicot tarifikāciju pēc stāvokļa uz 1.septembri. Vadītājs norāda katra pedagoga slodzi, kā arī vakantos pedagogu amatus un vakanto stundu skaitu mācību priekšmetos atbilstoši izglītības programmas mācību priekšmetu stundu plānam un pedagoga papildu pienākumiem. Šie pienākumi ir klases audzināšana, stundu gatavošana, rakstu darbu labošana, kā arī individuāls darbs ar izglītojamajiem.
Ja mācību gada laikā mainās pedagoga darba stāžs, nākamajā darba dienā pēc izmaiņām pedagoga darba stāžā veic pedagoga darba pārtarifikāciju. Savukārt, ja pedagoga mēneša darba samaksas noteikšanas kritēriji mainās atvaļinājuma, komandējuma vai pārejošas darbnespējas laikā, pedagoga darba pārtarifikāciju veic pirmajā darba dienā pēc darba pārtraukuma.
Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu un interešu izglītības pedagogiem, kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze (stundu skaits nedēļā), mēneša darba samaksu aprēķina, reizinot mēneša darba algas likmi ar faktisko darba slodzi nedēļā un iegūto reizinājumu dalot ar to stundu skaitu nedēļā, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei.
Piemaksas pedagogu algām
Pedagogiem pienākas arī prēmijas. MK noteikumi Nr.836 nosaka, ka, ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, viņu var materiāli stimulēt, izmantojot šim nolūkam paredzētos, kā arī ietaupītos darba samaksas fonda līdzekļus. Pedagogiem to nosaka skolas direktors.
Piemaksu par papildu pedagoģisko darbu (darba apjoma palielināšanu, izņemot promesošu pedagogu aizvietošanu) pedagogam piešķir un tās apmēru nosaka skolas vadītājs iestādes darba samaksas fonda ietvaros. Piemaksu nosaka līdz 30 procentu apmērā no mēneša darba algas likmes vai stundas tarifa likmes, kas noteikta papildu darba veicējam.
Ir pedagogi, kuru darba slodze nav lielāka par vienu darba likmi un kuriem ar viņu piekrišanu pamatdarbā noteikta divās daļās sadalīta darba diena ar pārtraukumu, kas ilgāks par divām stundām. Tiem piemaksu nosaka 20 procentu apmērā no mēneša darba algas likmes vai pēc stundas likmes proporcionāli nostrādāto stundu skaitam par sadalītas darba dienas režīmā nostrādāto laiku. Pārtraukuma laiku darba laikā neieskaita.
Tiem pedagogiem, kas strādā valsts ģimnāzijās un profesionālās izglītības kompetences centros (izņemot pedagogus, kuri īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas), nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas likmes.
Jāvēršas pie skolas vadības vai arodbiedrībā
Nereti skolotājiem rodas jautājumi par savas algas aprēķinu, kā arī atvaļinājuma laiku. Tā kā katrs gadījums bieži vien ir individuāls (īpaši pedagogu algu aprēķina jautājumā), tad šos jautājumus visprecīzāk izskaidros skolas vadītājs vai grāmatvedība, pēc palīdzības var vērsties arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā. Meklējot atbildes uz jautājumiem, pedagogam jāpārlasa arī savs darba līgums, kas ietver viņa kā darbinieka tiesības, saistības un pienākumus.
