Lai gan normatīvie akti neaizliedz atvaļinājumu izņemt arī mācību gada vidū, iemeslam ir jābūt īpašiem apstākļiem, kuri jāpārrunā ar izglītības iestādes vadītāju, un pedagoga atvaļinājuma ilgums ir atkarīgs no darba gaitas skolā.
FOTO: Freepik
Pedagogam, tāpat kā jebkuram algotam darbiniekam, ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Taču, ja Darba likums paredz to četru nedēļu garumā, Izglītības likuma 52. punkts skolotājam paredz tiesības doties ikgadējā apmaksātā astoņu nedēļu atvaļinājumā.
Atvaļinājums pienākas neatkarīgi no darba slodzes
Tiesības saņemt astoņu nedēļu atvaļinājumu ir pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības, profesionālās izglītības un augstskolu pedagogiem, kā arī citiem izglītības iestādes darbiniekiem pedagogiem pielīdzināmās profesijās neatkarīgi no darba slodzes.
Izglītības likuma 52. pants ir vienlīdz saistošs visām izglītības iestādēm neatkarīgi no dibinātāja: valsts skolām, valsts augstskolu dibinātām skolām, pašvaldību skolām, privātajām skolām un bērnudārziem, valsts augstskolām un privātajām augstskolām. Tādējādi astoņas nedēļas garš atvaļinājums pienākas arī, piemēram, skolotāja palīgam privātā skolā.
Pilns pedagogu profesiju saraksts, kam ir tiesības doties astoņu nedēļu atvaļinājumā, sniegts Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu". Tie ir ne tikai pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības, profesionālās izglītības un augstskolu pedagogi, pasniedzēji un metodiķi, bet arī darbinieki pedagogiem pielīdzināmos amatos:
Parasti pedagogi atvaļinājumā dodas vasarā
Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, kam jābūt pieejamam katram pedagogam. Darba devējam pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes, tomēr pedagogi parasti atvaļinājumā dodas vasaras brīvlaikā. Lai gan normatīvie akti neaizliedz atvaļinājumu izņemt arī mācību gada vidū, iemeslam ir jābūt īpašiem apstākļiem, kuri jāpārrunā ar izglītības iestādes vadītāju, un pedagoga atvaļinājuma ilgums ir atkarīgs no darba gaitas skolā.
Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.
Ja darbiniekam noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 10 darba dienām pēc kārtas.
Ja darbiniekam noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 12 darba dienām pēc kārtas.
Atvaļinājumu var pārcelt arī uz nākamo gadu, bet to var darīt tikai ar pedagoga rakstveida piekrišanu atbilstoši Darba likuma 149. panta trešajai daļai.
Pedagogs var pieprasīt atvaļinājumu avansā
Lai izņemtu ikgadējo atvaļinājumu, pedagogam pie konkrētā darba devēja jābūt nodarbinātam nepārtraukti vismaz sešus mēnešus.
Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums darbiniekam pienākas viņa individuālā darba gada ietvaros. Lai gan skolotājs parasti atvaļinājumā dodas vasaras brīvlaikā, tomēr ne vienmēr viņš darbu skolā sāk tieši gada sākumā. Līdz ar to rodas situācija, kad vasaras periodā vēl nav pagājuši Darba likumā noteiktie seši mēneši. Tātad, ja pedagogs darbu skolā sācis mācību gada laikā, piemēram, martā, viņš atvaļinājumā varētu doties tikai septembrī.
Taču Darba likums neaizliedz darbiniekam atvaļinājumu izņemt arī ātrāk, ja puses par to vienojas. Tādējādi pedagogs var doties atvaļinājumā ātrāk, lai atgrieztos darbā jaunā mācību gada sākumā.
Ir skolotāji, kas paralēli savam tiešajam darbam skolā pilda arī citus pienākumus, piemēram, vada ārpusstundu nodarbības. Tādā gadījumā jāņem vērā, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek piešķirts tikai par darbinieka pamatdarbu.
Savukārt, ja papildu darbs tiek veikts papildus pamatdarbam pie tā paša darba devēja un tas notiek periodā, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot atvaļinājuma naudu, sešus kalendāros mēnešus pirms atvaļinājuma vidējā izpeļņā tiek ieskaitītas visas summas, kas darbiniekam tiek aprēķinātas par darbu, – gan nopelnītais pamatdarbā, gan arī papildu darbā.
Pedagogu tiesības uz papildatvaļinājumu
Gadījumā, ja pedagoga apgādībā ir bērni, viņam ir tiesības uz papildatvaļinājumu:
Lai varētu izņemt sev pienākošās papildatvaļinājuma dienas, pedagogam darba devējam jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība, kā arī pase ar ierakstu par bērna esamību. Ja audzināšanā ir bērns invalīds, jāuzrāda dokuments par invaliditātes piešķiršanu bērnam. Ja abi vecāki strādā pie viena darba devēja, papildatvaļinājumu var saņemt abi. Turklāt darbinieks var prasīt iepriekš neizmantotā papildatvaļinājuma piešķiršanu par iepriekšējiem diviem gadiem.
Vairāk var lasīt LV portāla skaidrojumā "Vecāku tiesības uz papildatvaļinājumu".
Radošais atvaļinājums mācību līdzekļa izstrādei
Līdztekus ikgadējam atvaļinājumam pedagogam ir tiesības saņemt arī apmaksātu, līdz trīs mēnešiem garu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu, kas paredzēts, lai varētu izstrādāt mācību līdzekli. Radošo atvaļinājumu piešķir atbilstoši MK noteikumiem Nr. 404 "Kārtība, kādā pedagogam piešķir atvaļinājumu mācību līdzekļa izstrādei".
Lai saņemtu atvaļinājumu, pedagogam ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms atvaļinājuma sākuma izglītības iestādes vadītājam jāiesniedz šādi dokumenti:
Lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu vai atteikumu skolas vadītājs pieņem mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas.
Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu grūtniecības gadījumā
Ja skolotāja gaida bērniņu, Darba likums sniedz viņai tiesības izņemt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā (pirms bērna kopšanas atvaļinājuma) neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.
Atvaļinājuma izmantošana ietekmē valsts izmaksāto pabalstu apmēru, tāpēc ir izdevīgi šo atvaļinājumu izņemt pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Turklāt nav nozīmes arī tam, cik ilgi sieviete ir bijusi nodarbināta pie darba devēja, jo ikgadējais atvaļinājums tiek piešķirts avansā. Turklāt grūtniece ikgadējo atvaļinājumu var izņemt arī, neraugoties uz to, ka nav nostrādāts pilns individuālais darba gads. To paredz Darba likuma 150. panta ceturtā daļa.
Skolotāja tādā gadījumā var izmantot savas tiesības ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu jeb astoņas nedēļas izņemt pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, turklāt skolas vadītājam nav tiesību viņai to aizliegt. Pamats atvaļinājumam ir darbinieka iesniegums.
Par atvaļinājuma iespējām un pabalstiem varat izlasīt LV portāla skaidrojumā "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti un darba devēju atvaļinājumi mazuļu vecākiem";.
Raksts tapis, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sniegtajiem skaidrojumiem LV portālam.