Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Tiesības streikot ir vienas no personas pamattiesībām un demokrātiskas sabiedrības vērtībām: tās ietvertas Satversmes 108.pantā. Arī pedagogi, tāpat kā daudzi citi darbinieki, var aizstāvēt savas tiesības streika veidā.
Šis secinājums izriet no Streiku likuma 17.panta, kas nosaka: darba devējam un streika komitejai jānodrošina, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos, kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Minētajā pantā ir uzskaitīti sabiedrībai nepieciešamie dienesti:
Kā redzams, izglītības nozares šajā sarakstā nav, tāpēc pedagogi ir tiesīgi piedalīties streikā. Savukārt streika dienā izglītības iestādes var būt arī slēgtas.
Uzzināt, kuras skolas piedalīsies streikā 27.novembrī, var Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības sagatavotajā tabulā. Daudzas izglītības iestādes par savu līdzdalību skolēnus un viņu vecākus jau ir informējušas individuāli ar ierakstiem dienasgrāmatās vai citiem paziņojumiem.
Vai pedagogam var aizliegt piedalīties streikā?
Jāatceras, piedalīšanās streikā vienmēr ir brīvprātīga - Streiku likuma 4.pantss nosaka, ka darbiniekam nevar ne aizliegt, ne piespiest piedalīties streikā. Pedagogam nav jābaidās arī par savu darbavietu. Streiku likuma 26.pants paredz, ka streikotājam tiek saglabāta darbavieta, dalība streikā nav uzskatāma par darba tiesību pārkāpumu un nevar būt par pamatu disciplinārai sodīšanai vai darbinieka atlaišanai no darba.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību, ka nav pieļaujami ar draudiem un pretlikumīgām darbībām iebiedēt, atturēt un aizliegt izglītības darbiniekiem piedalīties streikā, jo tā ir viņu brīva izvēle. Gadījumā ja darba devējs mēģina piespiest pedagogu doties uz streiku vai tieši otrādi – vēlas, lai tas paliek skolā, pedagogam ir tiesības par pārkāpumu sūdzēties arodbiedrībā un/vai Valsts darba inspekcijā (VDI), kas uzrauga streiku norisi Latvijā.
LIZDA norāda, ka cieši seko līdzi norisēm visos Latvijas reģionos un ir gatava iesaistīties ar aktīvu rīcību, vēršoties pie Valsts darba inspekcijas, ja novēros un saņems informāciju, ka tiek pārkāpti demokrātiskas valsts principi un cilvēka pamattiesības..
Tiem pedagogiem, kas streikā nedosies un paliks skolā, atbilstoši Streika likuma 30.pantam būs saistoši visi darba līguma un darba koplīguma noteikumi, un viņi saņems arī darba samaksu. Turklāt Streika likums skaidri definē: darbiniekus, kas nepiedalās streikā un turpina darbu, nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo darbinieku darbu. Līdz ar to pedagogam, kas nestreikos, nevarēs uzlikt aizvietot streikojošu pedagogu.
Vai pedagogiem saglabās algas?
Saskaņā ar Streiku likuma 28.pantu streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu, un darba devējs par šiem darbiniekiem neizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien kolektīvā interešu strīda puses nav vienojušās citādi.
Tomēr 27.novembra streika gadījumā Valsts darba inspekcija ir secinājusi, ka starp kolektīvā interešu strīda pusēm, proti, Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību nav noslēgta vienošanās par darba samaksas saglabāšanu tiem pedagogiem, kas streikā piedalīsies. Līdz ar to pašvaldībām nav tiesību pieņemt lēmumu par to padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas saglabāšanu streika dienā, īpaši gadījumos, kad pašvaldības funkcijas izglītības jomā neīsteno autonomi, bet pedagogu darba samaksai saņem valsts budžeta finansējumu. Tādējādi pedagogi par streika dienu algu nesaņems.
Lai gan pašvaldības nevar pieņemt lēmumu par to, vai algu par dienu, kad pedagogi streikos, izmaksās vai ne, pašvaldības pedagogus var atbalstīt, streika dienu finansējot no saviem budžeta līdzekļiem. Piemēram, Rīgas dome ir nolēmusi, ka tiem pedagogiem, kas piedalīsies streikā, samaksu par šo dienu izmaksās no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Kas notiek skolā streika dienā?
Izglītības kvalitātes valsts dienests skaidro, ka to, vai izglītības iestāde strādās streika dienā, izlemj tās vadītājs. Vadītājam ir jāpieņem gan lēmums par darba organizāciju streika laikā, gan jāinformē visas iesaistītās puses – izglītojamie un viņu vecāki, darbinieki, pašvaldība. Lai to īstenotu, vadītājam jāzina, kuri iestādes pedagogi paredzējuši piedalīties streikā.
Streika dienā skolas var būt gan slēgtas, gan tajās var notikt minimālas darbības (tās var būt atvērtas un izglītojamiem pieejamas, bet mācības nenotiek).
Tiesībsarga birojs skaidro: ja pedagogu streika laikā izglītības iestāde ir nolēmusi strādāt minimālā režīmā, tad izglītības iestādei ir jānodrošina bērnu pamatvajadzības – ēdināšanu un mazākajiem bērniem atpūtu pēc pusdienām.
"Ņemot vērā streikā iesaistīto izglītības iestādes darbinieku skaitu, tai ir izvēles iespēja – streikot visiem vai tomēr nodrošināt vismaz daļēju izglītības procesu. Ja visi pedagogi piedalās streikā, tad izglītības iestāde nestrādā. Vienlaikus streikojošie darbinieki drīkst atrasties darbavietā, bet ir tiesīgi nepildīt amata aprakstā noteiktos pienākumus, tai skaitā ir tiesīgi nenodrošināt izglītojamiem saturīgu laika pavadīšanu, nelabot izglītojamo pārbaudes darbus, netikties ar vecākiem.
Savukārt, ja streikā piedalās tikai daļa no pedagogiem, izglītības iestādē ir jāorganizē atbilstīgs izglītības process. Ja skolā vai bērnudārzā tomēr atrodas izglītojamie, viņi ir jānodarbina, jāgādā par viņu drošību un ēdināšanu. Uzsveram, ka izglītības iestādes tehniskie darbinieki, kam nav atbilstošas kvalifikācijas, nedrīkst piedalīties izglītības programmas īstenošanā vai uzraudzīt bērnus streika laikā," skaidro IKVD.
Turklāt IKVD ieskatā skola nav tiesīga pieņemt lēmumu par mācību priekšmetu stundu atstrādāšanu un/ vai izglītojamo mācību stundu slodzes palielināšanu. Tātad var uzelpot izglītojamie, kas uztraucas, ka viņiem šī diena būs jāatstrādā vēlāk.
Jāatceras, ka izglītības iestādēm pilnībā un savlaicīgi ir jāinformē izglītojamie un viņu vecāki par savu darbību streika laikā. Paziņošanu iestādes var veikt, piemēram, sistēmā "E-klase", izliekot paziņojumu pie izglītības iestādes u.c. Tāpat LV portāls novērojis, ka izglītības iestādes bērnus un vecākus informē ar sociālo tīklu palīdzību.
Vienlaikus izglītības iestādei ir jānozīmē kontaktpersona, pie kuras izglītojamie un viņu vecāki var vērsties ar papildjautājumiem par izglītības iestādes darbību streika laikā.
Gadījumā ja vecāki uztraucas par to, ka viņu bērns viens paliks mājās, tad jāatgādina par iespēju vecākiem saņemt papildatvaļinājumu, ja tas jau šogad nav izmantots. Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā "Vecāku tiesības uz papildatvaļinājumu".
