Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
1. septembris ir viena no emocionālākajām dienām mūžā ne tikai pirmklasniekiem, bet arī viņu vecākiem, tāpēc ģimenei ir svarīgi, lai šajā dienā var izbrīvēt laiku skolai. Darba likums paredz koplīgumā pusēm tiesības vienoties par jebkuriem ar darba attiecībām saistītiem jautājumiem, tostarp par darbinieku sociālo aizsardzību, par papildu garantijām, kuras darba devējs nodrošina darbiniekiem.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pantā (Atlīdzība) noteikts: valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus, tostarp vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.–4. klasē.
Darba likumā šādas uz vienu darba ņēmēju grupu (vecākiem ar maziem skolas bērniem) vērstas normas nav, darba devējam likums nenosaka pienākumu piešķirt brīvu dienu 1. septembrī.
Taču Darba likums dod tiesības darba devējam būt elastīgam un dažādās situācijās paredzēt darbiniekiem labvēlīgākus nosacījumus. Tie var tikt atspoguļoti gan koplīgumā, gan citos uzņēmuma dokumentos, piemēram, sociālo garantiju nolikumā.
Likums paredz koplīgumā pusēm tiesības vienoties par jebkuriem ar darba attiecībām saistītiem jautājumiem, tostarp par darbinieku sociālo aizsardzību, par papildu garantijām, kuras darba devējs nodrošina darbiniekiem.
Ja uzņēmumā ir koplīgums, par to ir jāzina visiem darbiniekiem. Likumā ir noteikts darba devēja pienākums iepazīstināt nākamo darbinieku ar uzņēmumā spēkā esošo darba koplīgumu, kā arī sniegt citu informāciju, kam ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā. Likums arī nosaka: darba koplīgums ir saistošs pusēm, un tā noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja koplīgumā nav noteikts citādi. Tam, vai darba tiesiskās attiecības ar darbinieku nodibinātas pirms vai pēc darba koplīguma spēkā stāšanās, nav nozīmes.
Tātad, ja koplīgumā ir paredzēts, ka vecākiem, kuru bērni sāk skolas gaitas, 1. septembris ir brīvs, tas attiecas uz visiem vecākiem.
Brīvdiena 1. septembrī var būt atrunāta arī darba līgumā, taču par to darbinieks un darba devējs var vienoties atsevišķi arī tad, ja 1. septembris kā brīvdiena nav minēts darba līgumā vai koplīgumā.
Darba devējs iekšējos dokumentos var noteikt arī, ka darbiniekam 1. septembrī tiek piešķirta neapmaksāta brīva diena, taču attiecībā uz visiem darbiniekiem ir jāievēro vienlīdzīgu tiesību princips. Proti, darba devējs nedrīkst veidot situāciju, ka vieniem darbiniekiem vienādos apstākļos darba dienu apmaksā, bet citiem tādos pašos apstākļos darba dienu neapmaksā. Tātad ir jāparedz vienoti kritēriji, piemēram, 1.–4. klases skolēnu vecākiem 1.septembris ir apmaksāta brīva diena, bet 5.–9. klases skolēniem ir iespēja izmantot neapmaksātu brīvu dienu.
Jau trešo gadu Darba likums paredz tiesības uz vismaz vienu apmaksātu papildatvaļinājuma dienu arī vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem. Šīs normas mērķis arī bija, lai vecāki likumā iekļauto papildatvaļinājuma dienu izmanto pēc saviem ieskatiem, kad tā visvairāk nepieciešama. Jāatgādina, ka vecākiem, kas audzina trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai kuru aprūpē ir bērns invalīds, ir tiesības uz trim papildu atvaļinājuma dienām, un šīs tiesības pastāv jau pusotru gadu desmitu.
Tiesības uz papildatvaļinājumu ir abiem vecākiem neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo pie viena no vecākiem vai ar abiem vecākiem kopā. Tātad, ja viens no vecākiem nedzīvo kopā ar bērnu, tam vienalga ir tiesības izmantot papildatvaļinājuma dienu vai dienas.
Darba likumā kopš šā gada 16. augusta ir spēkā grozījums 151. pantā, kas noteic, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
Darba devēju pretimnākšana vecākiem ar maziem bērniem un arī maziem skolēniem ir svarīga sociālā garantija darbiniekiem gan valsts iestādēs, gan privātajā sektorā. Kādas ir iespējas izbrīvēt 1. septembri vienai darbinieku grupai dienestos, kuros ir strikts maiņu darbs, kā, piemēram, ugunsdzēsējiem, vai uzņēmumos, kuros ir tūkstošiem strādājošo, kā tas ir "Maxima" veikalos, kur turklāt ir arī darbs maiņās?
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Inta Šaboha norāda, ka saskaņā ar Atlīdzības likuma 3. panta ceturtās daļas otro punktu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodarbinātajiem ir tiesības pieprasīt vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.–4. klasē.
Gan darbinieki, gan amatpersonas diezgan aktīvi izmanto šo brīvdienu, lai pavadītu skolas gaitās savas atvases. Tas, ka lielai daļai VUGD amatpersonu darbs ir saistīts ar maiņu darbu, neliedz pieprasīt un saņemt apmaksātu brīvdienu, lai piedalītos bērna pirmajā skolas dienā, piebilst I. Šaboha..
SIA "Maxima Latvija" Personāla vadības departamenta direktors Raitis Apinis klāsta, ka lielākajai daļai "Maxima Latvija" darbinieku ir summētais darba laiks, kas nozīmē, ka ir maiņu darbs. Iespēju robežās, veidojot darba grafiku, 1. septembris prioritāri kā brīvdiena ir tiem darbiniekiem, kam bērni sāk mācības 1. klasē. Tāpat darbinieki var samainīties savā starpā, kā arī ir iespēja izmantot atvaļinājuma vai papildatvaļinājuma dienu. Parasti 1. septembris ir tā diena, kad visvairāk vecāki izmanto papildatvaļinājumu.
Tā kā 1. septembris šogad ir piektdiena, daļa darbinieku izvēlējusies ņemt atvaļinājumu visu nedēļu, lai pēdējās vasaras dienas pavadītu ar bērniem, kā arī varētu kopīgi sagatavoties skolai, stāsta R. Apinis.
