SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
29. augustā, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
2
2

Zinību dienas un mācību gada sākuma šķirtība

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Zinību diena Latvijā pastāv kopš 2002.gada. Ne katrreiz mācību gada sākums ar to sakrīt. Ja 1.septembris ir sestdienā vai svētdienā, par mācību gada sākumu valdība nosaka nākamās nedēļas pirmo darba dienu. Iepriekšējos gados atsevišķas skolas bērnus un vecākus ir aicinājušas uz Zinību dienas svinīgajiem pasākumiem tieši 1.septembrī arī tad, ja tas ir bijis atpūtas dienās. Ne visiem vecākiem tas ir bijis pa prātam. Mācību iestādes svinīgi jauno mācību gadu sāk tam noliktajā dienā. Atsevišķas pašvaldības Zinību dienā, kas šogad ir svētdienā, rīko tradicionālus pasākumus. Mazāko skolas bērnu vecākiem tieši oficiālā mācību gada pirmā diena var būt iespējama brīvdiena.
īsumā
  • Mācību gada sākums un beigas ir noteikti īpašos Ministru kabineta noteikumus. Šogad mācību gads sākas 2013.gada 2.septembrī.
  • 1.septembris saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" ir atzīmējamā diena.
  • Zinību diena nav brīvdiena visiem skolēnu vecākiem. Darba likums tiesības uz brīvdienu neparedz; valsts pārvaldes iestādēm ir atļauts piešķirt apmaksātu brīvdienu 1.-4.klašu skolēnu vecākiem, ja iestādei tam ir finansējums. Tiesības uz papildu brīvdienu ir arī tiesnešiem.
  • Uzņēmēji darbiniekiem sakarā ar mācību gada sākumu var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kas noteikti Darba likumā, nosakot to uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos.

Lai valstī būtu vienota kārtība, kā vispārizglītojošās skolas organizē mācību gada darbu, Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredzēts mācību gada sākums un beigas. 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.166 "Noteikumi par 2013./2014. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku" noteic, ka šogad mācību gads sākas 2013.gada 2.septembrī.

Šo vairāk nekā 10 gadu laikā, kopš Zinību dienas iedibināšanas ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", 1.septembris ir iekritis arī sestdienā, bet kā pirmā skolas diena, protams, noteikta pirmdiena. Īpaša uzmanība šai nesakritībai netiek pievērsta.

Valsts amatpersonas gatavo uzrunas Zinību dienai un vienlaikus sveic, jauno mācību gadu uzsākot. Bet skolēni un vecāki gādā puķu pušķus pirmajai skolas dienai, kas tradicionāli sākas ar svinīgu pasākumu skolā. Arī amatpersonas tradicionāli dodas uz skolām nevis Zinību dienā, bet pirmajā mācību gada dienā, kurā tad arī ir patiesie svētki un to sajūtas.

Zinību diena – mācību gada pirmā diena?

Bet tomēr - varbūt vajadzētu šīs dienas apvienot? Lai Zinību diena ir tieši pirmajā skolas dienā.

Likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" dažām atzīmējamām dienām nav noteicis datumu, bet tām atvēlēta konkrēta svētdiena - septembra otrajā svētdienā ir Tēva diena, oktobra pirmajā svētdienā - Skolotāju diena. Varbūt Zinību dienu varētu apvienot ar reālo skolas gada sākumu un paredzēt tajā dienā, kas noteikta kā mācību gada pirmā diena?

Izglītības un zinātnes ministrijā atzina, ka par to nav notikušas diskusijas. Bet uz vaicājumu: "Kad ministrs Vjačeslavs Dombrovskis apsveiks sabiedrību sakarā ar jauno mācību gadu - vai Zinību dienā, vai tomēr mācību gada pirmajā dienā?" preses dienests diplomātiski atbildēja: ministrs tradicionāli sveic pedagogus un skolēnus, uzsākot jauno mācību gadu.

Kalsnavas pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Sandra Kukāre teic, ka viņai kā pedagogam nemazinās īpašo svētku sajūta, vai mācību gads sākas 2. vai 3.septembrī. Kā vienmēr, daudzo darbiņu gūzmā liekoties, ka mazdrusciņ kādas dienas pietrūkst. Bet uz vaicāto, vai būtu labi, ja Zinību dienu noteiktu oficiālā mācību gada pirmajā dienā, bilst, ka tam varbūt arī būtu svarīga nozīme: "To varētu. Kāpēc gan ne?" Skolas gads arī šajā skolā svinīgi sākas 2.septembrī. 1.septembrī nekāda kopā sanākšana nav paredzēta.

Ogres novadā visās skolās svinīgi mācību gadu sāk 2.septembrī. Ogres novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte, paužot viedokli par to, vai būtu nepieciešams Zinību dienu noteikt nevis 1.septembrī, bet mācību gada pirmajā dienā, saskata arī problēmas un nianses, kas saistītas ar tradīcijām.

"Ministrs tradicionāli sveic pedagogus un skolēnus, uzsākot jauno mācību gadu."

"Manuprāt, neviens normatīvais dokuments nereglamentē to, kad svinīgajam pasākumam ir jānotiek 1.septembrī - Zinību dienā vai arī mācību gada pirmajā dienā. Tas ir katras izglītības iestādes kompetencē, ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, vecāku un skolotāju izteiktos priekšlikumus un izglītības iestādes iespējas."

Par šo jautājumu ir bijušas arī vairākas diskusijas izglītības darbiniekiem ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, un viedokļi ir dažādi. Piemēram, ja izglītības iestādei Zinību dienas svinīgais pasākums ir jāorganizē brīvdienā, tad aktuāls ir jautājums par izglītības iestādes darbinieku darba apmaksu. Tādējādi ir iestādes, kur šo jautājumu, iespējams, var atrisināt, visiem koleģiāli vienojoties, bet ir arī tā, ka izglītības iestādes darbinieki vēlas izmantot savas Darba likumā noteiktās tiesības un brīvdienās nestrādāt.

Latvijā mācību gada sākums 1.septembrī ir tik dziļi vēsturiski sabiedrības apziņā iesakņojies datums, ka to varētu būt neiespējami mainīt, lai gan ik pa laikam aktualizējas diskusijas arī par citādiem mācību gada noteikšanas principiem un iespējām skolām izvēlēties, piebilst S.Grunte.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsver 1.septembra īpašo nozīmi, jo 1.septembris - Zinību diena – ir simbols, kas gadu desmitiem ienācis mūsu apziņā kā jaunā mācību gada sākums. Nozares arodbiedrība uzskata, ka Zinību dienas simboliska atzīmēšana, dodoties uz skolu, ir katras izglītības iestādes, tostarp vecāku padomes vai pašvaldības, individuāls lēmums. Savukārt, raugoties no darba attiecību tiesiskā viedokļa, ja darbinieks strādā savā brīvdienā  sestdienā vai svētdienā, viņam pienākas cita atpūtas diena, norāda arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

"Daudzās skolās izveidojušās tradīcijas dažādus pasākumus organizēt pirms mācību gada sākuma, īpaši, ja 1.septembis iekrīt brīvdienā, kā, piemēram, šogad svētdienā. Protams, neviena izglītības iestāde šo pasākumu apmeklēšanu nenosaka kā obligātu, jo ar MK noteikumiem ir noteikts tikai mācību gada sākums, kas šogad ir 2.septembris," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa.

Pirmā skolas diena – mazo klašu vecākiem iespējama brīvdiena

Zinību diena likumā nav svētku, bet atzīmējamā diena. Tātad, pat ja tā iekristu darba dienā, tā nebūtu brīva diena visiem. Vecāki mācību gada pirmajā dienā jo īpaši vēlas būt kopā ar bērnu, pošot atvasi pašai pirmajai skolas dienai viņa mūžā.

Normatīvais regulējums attiecībā uz iespējamo brīvdienu mazā skolas bērna vecākiem ir atšķirīgs.

Darba likums tiesības uz brīvdienu neparedz, savukārt valsts pārvaldes iestādēm ir atļauts piešķirt apmaksātu brīvdienu, ja iestādei tam ir nauda.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pantā (Atlīdzība) noteikts: valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus, tostarp vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.-4.klasē. Tiesības uz šo papildu brīvdienu ir arī tiesnešiem.

Ogres novada pašvaldības izglītības iestādēs un arī citās iestādēs ir iespēja darbiniekiem izmantot apmaksātu brīvdienu bērna pirmajā skolas dienā 1.-4.klasē. Tas ir paredzēts arī iestāžu darbinieku koplīgumos, stāsta novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja S.Grunte.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem, kuru bērni sāk apmeklēt skolu, mācību gada pirmajā dienā tiek piešķirta brīvdiena. Šāda iespēja noteikta arī ministrijas iekšējos noteikumos, informē ministrijā.

Savukārt LIZDA par iespējamo brīvdienu izglītības darbiniekiem un iespējām izmantot šīs tiesības norāda: „Brīvdiena darbiniekiem pirmajā skolas dienā netiek piešķirta automātiski, bet tikai tad, ja tas paredzēts iekšējā normatīvā aktā, piemēram, darba koplīgumā. Parasti izglītības iestāžu darba koplīgumos šāda iespēja netiek paredzēta, bet nereti darba koplīgumos tiek domāts par šīs normas alternatīvu. Domājams, ka šāda likuma norma vispār var tikt uzskatīta par diskriminējošu, jo attiecas uz pietiekami šauru darbinieku daļu, tostarp, iespējams, uz šīs normas autoriem.”

Latvijas uzņēmumos ir laba prakse piešķirt apmaksātu brīvdienu darbiniekiem, kuri ir jaunāko klašu skolēnu vecāki. Darba tiesību speciālisti norāda, ka uzņēmēji darbiniekiem var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kas noteikti Darba likumā.

Darba tiesiskajās attiecībās ir svarīgi arī juridiski korekti noformēti dokumenti. Tātad jāzina: ja brīvdienu piešķir, vai tas nozīmē, ka tā ir arī obligāti apmaksājama? Vai šāda brīvdiena var būt noformēta kā papildatvaļinājuma viena diena? Vai darbinieks var prasīt šajā dienā vienu kārtējā atvaļinājuma dienu, ja to nav norādījis, kad tika sastādīts gada atvaļinājumu grafiks? Ne tik daudzos uzņēmumos ir noslēgti koplīgumi. Ja tāda nav, vai brīvdienu vispār var piešķirt? Vai drīkst būt situācija, ka viena pirmklasnieka vecākam brīvdienu iedod, bet – citam ne?

Šos jautājumus, kas varētu rasties, piešķirot brīvu dienu, kas Darba likumā nav obligāti paredzēta, LV portāls uzdeva Valsts darba inspekcijai.

"Normatīvais regulējums attiecībā uz iespējamo brīvdienu mazā skolas bērna vecākiem ir atšķirīgs valsts pārvaldē un komercsabiedrībās strādājošajiem."

Darba likums nereglamentē to, ka darbiniekiem, kuriem ir bērni skolas vecumā, tiktu piešķirta apmaksāta brīvdiena. To, vai darba devējs piešķir apmaksātu vai neapmaksātu brīvu dienu 1.septembrī un kāda vecuma skolēnu vecākiem, ir jānosaka uzņēmuma darba kārtības noteikumos, norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

Gadījumā ja darba devējs ir noteicis, ka 1.septembris ir apmaksāta brīva diena, ir jāievēro Darba likuma 74.panta trešās daļas nosacījumi par darba samaksas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

Darba kārtības noteikumos darba devējs var noteikt arī, ka darbiniekam 1.septembris tiek piešķirta kā neapmaksāta brīva diena, taču attiecībā uz visiem darbiniekiem ir jāievēro vienlīdzīgu tiesību princips – darba devējs nedrīkst radīt situāciju, ka vieniem darbiniekiem vienādos apstākļos darba diena tiek apmaksāta, bet citiem tādos pašos apstākļos darba dienu neapmaksā. Darba kārtības noteikumos var noteikt vienotus kritērijus, piemēram,  1.-4.klašu skolēnu vecākiem 1.septembris ir apmaksāta brīva diena, bet 5.-9.klašu skolēniem ir iespēja izmantot neapmaksātu brīvu dienu.

Darba likuma 150.panta pirmā daļa nosaka, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājuma grafiku. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad ir sastādīts atvaļinājuma grafiks un darbinieks lūdz piešķirt vienu atvaļinājuma dienu 1.septembrī, darba devējs un darbinieks var vienoties par vienas atvaļinājuma dienas piešķiršanu. Brīvu dienu piešķiršanu darba devējs var noteikt darba kārtības noteikumos, nav obligāti jābūt koplīgumam, kurā šie jautājumi ir reglamentēti.

Ņemot vērā, ka brīvu dienu piešķiršana 1.septembrī nav noteikta Darba likumā, šādi jautājumi jānosaka uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos, uzsver VDI pārstāvis.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU