Darba likums darba devējam neuzliek pienākumu piešķirt mazo klašu vecākiem brīvdienu mācību gada pirmajā dienā. Vecāki šim nolūkam var izmantot kādu no atvaļinājumiem. Nereti darba devējs pēc savas iniciatīvas pirmziemnieku vecākiem var piedāvāt brīvdienu kā papildu sociālo garantiju.
FOTO: Ieva Makare, LETA
Zinību diena ir 1. septembrī, bet jaunais mācību gads šogad sākas 2. septembrī – pirmdienā. Kādas ir strādājošo vecāku tiesības dabūt brīvdienu, kas jo īpaši svarīgi ir pirmklasnieku vecākiem?
Vispārējās izglītības likuma 4. pantā ir paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku. MK noteikumi par 2019./2020. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku noteic, ka mācību gads sākas 2019. gada 2. septembrī.
Pirmziemniekam un vecākiem tā ir viena no ļoti īpašajām dienām, kurā būtu jābūt kopā. Kādas ir likumos paredzētās iespējas strādājošajiem vecākiem izbrīvēt dienu darba laikā?
Darba likums (DL) darba devējam neuzliek pienākumu piešķirt brīvdienu mācību gada pirmajā skolas dienā vecākiem, kuriem ir mazi skolas vecuma bērni. Taču darba devējs var radīt darbiniekiem labvēlīgākus nosacījumus nekā Darba likumā noteiktais obligātais minimums.
Šādu papildu labumu var paredzēt koplīgumā, darba līgumā, uzņēmuma iekšējos dokumentos, piemēram, sociālo garantiju nolikumā. Kā liecina darba sludinājumi, jau meklējot darbiniekus, darba devēji aicinājumā nākt strādāt nereti piedāvā elastīgu darba laiku (uzsākot darba dienu agrāk, doties mājās agrāk vai, uzsākot darba dienu vēlāk, doties mājās vēlāk).
Darba devējs uzņēmuma iekšējos dokumentos var noteikt, ka darbiniekam mācību gada pirmajā dienā tiek piešķirta gan apmaksāta, gan neapmaksāta brīva diena. Taču šim nosacījumam “jāstrādā” vienādi attiecībā uz visiem darbiniekiem. Darba devējs nedrīkst vieniem darbiniekiem vienādos apstākļos darba dienu apmaksāt, bet citiem tādos pašos apstākļos darba dienu neapmaksāt.
Līdztekus tiesībām uz ikgadējo apmaksāto četru kalendāro nedēļu atvaļinājumu kā atpūtas laiku Darba likums paredz arī papildatvaļinājuma dienu vai dienas, kā arī bezalgas atvaļinājumu.
Likuma 151. pantā noteikts, ka papildatvaļinājumu var saņemt:
Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u. c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.
Likums nosaka arī to, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
DL 153. pantā minētas konkrētas situācijas, kad ir tiesības izmantot atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas (adoptētājam, aizbildnim, zemessargam Zemessardzes uzdevumu izpildei); šī panta trešajā daļā ir arī paredzēts, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos.
Tiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kuriem atlīdzību un citus ar to saistītos jautājumus regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, piemēro nevis attiecīgās Darba likuma normas, bet gan Atlīdzības likumā paredzēto.
Atlīdzības likuma 3. panta ceturtajā daļā noteikts, ka valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus. Tā var būt arī viena apmaksāta brīvdiena pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.–4. klasē.
“Rūpes par cilvēkiem un jo īpaši mūsu darbiniekiem ir viena no uzņēmuma “Bite” vērtībām, tāpēc “Bitē” 1.–4. klašu skolēnu vecākiem pirmā skolas diena ir apmaksāta papildu brīvdiena, lai svētkus varētu izbaudīt ģimenes lokā,” stāsta mobilo sakaru operatora sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Una Ahuna-Ozola. Darbiniekiem par plānoto prombūtni pirmajā skolas dienā ir jāinformē savs tiešais vadītājs vismaz nedēļu iepriekš.
“Par šādu iespēju darbiniekus informējam tad, kad viņi uzsāk darba gaitas “Bitē”, kā arī atkārtoti to atgādinām, tuvojoties svētkiem,” teic U. Ahuna-Ozola.
Darbinieki esot ieinteresēti un labprāt izmanto šo iespēju. Kā papildu atbalstu, gatavojot bērnus skolai, “Bite” saviem darbiniekiem ar pievilcīgām atlaidēm piedāvā iegādāties dažādas ierīces, piemēram, datorus un viedtālruņus.
Lai iepriecinātu vecākus un skolasbērnus, nozīmīgajā dienā ir padomāts arī par citiem jaukiem akcentiem. “Birojā vienmēr radām svētku noskaņu, piemēram, biroja telpas dekorējot ar gladiolām, atceroties savas skolas gaitas, kopīgi ēdot cukurvati,” piebilst “Bites” pārstāve.
Arī valsts pārvaldes iestādēs vecāki izmanto Atlīdzības likumā paredzēto iespēju mācību gada pirmajā dienā būt kopā ar saviem mazajiem skolēniem. „Brīvdienu, bērnam skolas gaitas uzsākot, 2. septembrī ir pieteikuši Centrālās statistikas pārvaldes 39 darbinieki (1.-4. klašu bērnu vecāki),” stāsta CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta. „Tā ir apmaksāta brīvdiena, Personāla daļa parūpējas, lai kolēģi par to būtu informēti, un varētu izmantot šādu iespēju.”
2019. gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010. gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
2019. gada sākumā no visiem bērniem (līdz 17 gadu vecumam) 185 tūkstoši bija zēni un 174 tūkstoši meitenes.
2018. gadā aptuveni ceturtajā daļā (27,2%) mājsaimniecību mitinājās bērni līdz 17 gadu vecumam. No tām 7,3% mājsaimniecību bija pāris ar vienu bērnu, 5,3% mājsaimniecību – pāris ar diviem bērniem un tikai 2% – pāris ar trim un vairāk bērniem.
2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 920 tūkstoši iedzīvotāju.