Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
1. septembrī arī vecākiem sākas svarīgais jaunā mācību gada darba cēliens.
FOTO: Lita Krone, LETA.
Ja šoruden kolēģiem mājās ir pirmklasnieki, jārēķinās, ka viņi darbā būs jāaizstāj. Darba likums neparedz tiesības uz oficiālu brīvdienu Zinību dienā, un 1. septembrim tiek pietaupīta kāda no atvaļinājuma dienām. Arī lielāka vecuma skolas bērnu vecāki un vecvecāki cenšas izbrīvēt dienu, lai mācību gada sākumu pavadītu kopā. Turklāt tā ir viena no retajām reizēm, kad vecāki savas atvases var redzēt tik svinīgi, nereti pēc pieaugušo prāta, sapostas.
Zinību diena – 1. septembris – likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir iekļauta kā atzīmējama diena, kas nav brīvdiena. Arī tai sabiedrības daļai, kurai pašreiz nav bērnu skolas vecumā, šajā dienā ir svētku sajūta, jo tāda ir visapkārt.
Kādas iespējas darbiniekam ir paredzētas likumā, lai darba devējam lūgtu brīvdienu 1. septembrī, kuras tiesības varētu izmantot, kā arī to regulējumu un situācijas LV portālam skaidro Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas juriskonsulte Kristīne Gangnusa.
Atbilstoši Darba likuma 151. panta pirmajai daļai darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu šādā apmērā:
Tiesiskais regulējums neparedz papildatvaļinājuma dienas/dienu piesaisti konkrētam datumam, lai vecākiem būtu iespēja izvēlēties, – paņemt brīvu dienu, lai apmeklētu skolas vecuma bērna izlaidumu, vai citā reizē, piemēram, 1. septembrī. Par papildatvaļinājuma izmantošanas laiku puses savlaicīgi vienojas.
Savukārt saskaņā ar Darba likuma 151. panta otro daļu darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u. c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums, tai skaitā, piemēram, piešķirt papildatvaļinājuma dienu darbiniekam, kura bērns uzsāk skolas gaitas, vai saistībā ar bērna izlaidumu. Uzņēmumā paredzēto papildatvaļinājumu piešķiršanas gadījumi un kārtība tiek aprakstīti uzņēmuma iekšējā normatīvajā aktā. Līdz ar to, ja darbiniekam darba devējs ir paredzējis šādas papildatvaļinājuma dienas piešķiršanu 1. septembrī un darbinieks atbilst šādas papildatvaļinājuma dienas piešķiršanas nosacījumiem, viņš ir tiesīgs prasīt tās piešķiršanu.
Valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kuriem atlīdzību un citus ar to saistītos jautājumus regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, šajā likumā ir ietverta jaunāko klašu skolas bērnu vecākiem pretimnākoša norma.
Darbiniekiem, uz kuriem attiecināmi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) noteikumi, saskaņā ar Atlīdzības likuma 3. panta ceturtās daļas 2. punktu valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā saistībā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.–4. klasē.
K. Gangnusa vērš uzmanību, ka šī apmaksātā brīvdiena nav saistīta ar Darba likuma 151. panta pirmajā daļā noteiktajiem papildatvaļinājumiem, bet ir piešķirama atsevišķi, ja amatpersonai (darbiniekam), uz kuru attiecināmi Atlīdzības likuma noteikumi, ir bērns, kurš uzsāks skolas gaitas 1.–4. klasē, un šādas papildu apmaksātas brīvdienas ir noteiktas iestādes iekšējos noteikumos.
Darba likums nosaka tiesības darbiniekiem vecākiem. Taču ģimenē var rasties ļoti dažādas situācijas. Var būt audžubērni, aizbildņi, bērnus audzina vecvecāki, jo vecāki strādā ārzemēs. Kādas ir citu ģimenes locekļu iespējas lūgt darba devējam brīvdienu 1. septembrī? Vai ir tiesības tikai uz bezalgas atvaļinājumu?
Darba likumā noteiktā papildatvaļinājuma par bērnu kontekstā nav runas par apgādībā esošiem bērniem, bet par vecāku faktiskajiem bērniem, skaidro K. Gangnusa. Par bērna vecākiem Darba likuma izpratnē ir uzskatāmi:
Papildatvaļinājums pienākas vecākam, kurš darba devējam var uzrādīt dokumentu, kas apliecina Darba likuma 151. pantā minētos apstākļus. Līdz ar to darbiniekam ir piešķirams papildatvaļinājums, ja darbiniekam atbilstoši iepriekš minētajam ir vecāka statuss un to apliecina attiecīgi dokumenti, piemēram, bērna dzimšanas apliecība, pase ar ierakstu par bērna esību, adoptēta bērna gadījumā – atbilstoši adopcijas dokumenti vai bāriņtiesas lēmums par bērna nodošanu personas aprūpē u. tml. Ja audzināšanā ir bērns ar invaliditāti, jāuzrāda dokuments par invaliditātes piešķiršanu bērnam.
Ja darbinieks Darba likuma izpratnē nav bērna vecāks, bet darbiniekam ir nepieciešama brīva diena 1. septembrī, darbinieks ar darba devēju var vienoties par cita veida atvaļinājuma izmantošanu, piemēram, vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas izmantošanu.
Ar Darba likumu un Atlīdzības likumu strādā personāla speciālisti, grāmatveži, tādēļ darbiniekam ir jāpaļaujas, ka viņš ir informēts par savām tiesībām. Tomēr saistībā ar informētību rodas dažādi jautājumi.
Vai var būt situācija, ka darba devējs nezina darbinieka ģimenes apstākļus, proti, ka viņam ir trīs un vairāk bērnu, ka ģimenē ir bērns ar invaliditāti? Kā darbiniekam rīkoties, ja viņš tikai tagad uzzina par savām tiesībām, piemēram, uz papildatvaļinājumu? Ir būtiski, ka papildatvaļinājumu nevar uzkrāt (pārcelt uz citiem gadiem).
Kad, vai un kā darba devējam ir jāinformē darbinieki par atvaļinājuma periodiem un papildatvaļinājuma dienām, kuras viņiem pienākas, tostarp – līdz kuram datumam tās ir jāizmanto?
Ņemot vērā, ka papildatvaļinājuma izmantošana ir darbinieka tiesības, darbinieks ir tiesīgs izmantot papildatvaļinājuma dienas, kuras viņam pienākas, kā arī kādā darba gadā tās var neizmantot, norāda VDI speciāliste. Attiecīgi darba devējam nav pienākuma tās piešķirt, ja darbinieks to neprasa. Darba devējam būtu vēlams informēt darbinieku par tiesībām, kas viņam pienākas uz papildatvaļinājumu, ja darbinieks ir informējis darba devēju par bērnu esamību, taču tas neizslēdz iespēju darbiniekam pašam zināt savas tiesības.
Tādējādi arī gadījumā, ja darbinieks līdz šim nav zinājis, ka viņam ir tiesības uz papildatvaļinājuma dienām, darbinieks ir tiesīgs vērsties pie darba devēja un prasīt piešķirt tās papildatvaļinājuma dienas, par kurām nav zudušas tiesības tās izmantot, proti, saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, gada, par kuru piešķirams atvaļinājums, un darbiniekam ir tiesības to izmantot pilnā apmērā visā individuālā darba gada periodā, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, bet ne vēlāk kā līdz nākamā individuālā darba gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Tas nozīmē, ka nebūs iespējas izmantot senāk neizmantotos papildatvaļinājumus.
Nereti cilvēkiem ir neskaidrības, kā skaita bērna gadus. LV portālam ir jautāts: “Vai man ir tiesības uz ikgadējo papildatvaļinājuma dienu par bērnu, ja individuālais darba gada sākums ir martā un bērnam pašreiz ir 14 gadu, bet augustā bērnam paliek 15 gadu. Šo papildatvaļinājuma dienu vēlos izmantot septembrī, kad bērnam jau būs 15 gadu.”
Valsts darba inspekcijas ieskatā uz Darba likuma 151. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu ir tiesības darbiniekam, kura aprūpē vismaz viena esošā bērna vecums ir līdz 14 gadiem (ieskaitot), ar to saprotot tādu bērna vecumu, kas ietilpst attiecīgā vecuma robežās, piemēram, 14 gadi un 11 mēneši, respektīvi, kamēr nav sasniegts 15 gadu vecums.
Darba likuma 151. panta ceturtā daļa nosaka, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Termiņš papildatvaļinājuma izmantošanai nav saistīts ar kalendāra gadu, bet darbinieka individuālo darba gadu. Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā arī uz papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, gada, par kuru piešķirams atvaļinājums.
Piemēram, ja individuālā darba gada periodā 05.09.2021.–04.09.2022. mainās bērna vecums – tas sasniedz 15 gadus –, tad attiecīgā individuālā darba gada perioda papildatvaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam (līdz atvaļinājumam, kas tiek piešķirts par individuālā darba gada periodu 05.09.2022.–04.09.2023.), neņemot vērā, ka bērnam ir 15 gadu, jo tiesība uz papildatvaļinājumu darbiniekam rodas individuālā darba gada sākumā, proti, ja uz 05.09.2021. bērnam vēl ir 14 gadu, darbiniekam ir tiesības uz papildatvaļinājuma izmantošanu.
Analoģiski papildatvaļinājuma piešķiršana nosakāma arī Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā gadījumā, kurā paredzēta saistība ar bērna 16 gadu vecumu.
Likums paredz atvaļinājuma izmantošanu kalendāra nedēļās, tomēr ir situācijas, ka viena brīva diena ir nepieciešama arī ārpus šādas kārtības, kā tas ir šoreiz – 1. septembrī, ceturtdienā. No K. Gangnusas skaidrotā izriet, ka regulējums neatšķiras.
Saskaņā ar Darba likuma 73. pantu darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Atbilstoši Darba likuma 75. panta astotajai daļai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā, citiem vārdiem sakot, darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam vidējā izpeļņa par laiku, kuru darbinieks strādātu, ja nebūtu atvaļinājumā.
Savukārt saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmo daļu visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar normatīvo regulējumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tostarp, aprēķinot samaksu par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
