Valsts dzīvokļa pabalsts maznodrošinātajiem kā kompensācija par elektrības sadārdzināšanos

Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.pants (Dzīvokļa pabalsts) pašvaldībai paredz tiesības domes saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā maksāt dzīvokļa pabalstu personām, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā lieto dzīvojamo telpu, kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.

Šīs personas tiek minētas saistošajos noteikumos, un katrā pašvaldībā ir atšķirīgi nosacījumi (kritēriji), kurus iedzīvotājus ieskaita mazturīgo kategorijā un kuriem tad ir tiesības uz dzīvokļa pabalstu.

Trūcīgās personas statusu piešķir, ja ienākumu līmenis ir 90 latu mēnesī. Lai būtu tiesības uz dzīvokļa pabalstu, pašvaldības var noteikt augstāku materiālā nodrošinājuma līmeni. Katras pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēts arī tas, cik lielu atbalstu persona vai ģimene var saņemt. Vairāku pašvaldību saistošajos noteikumos šo atbalstu rēķina pēc noteiktām formulām. Piemēram, Rīgas domes 2013.gada 15.janvārī saistošie noteikumi Nr.202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" paredz, ka dzīvokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp klienta garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) summas apmēru, normatīvo izdevumu summu (apkure, apsaimniekošana, platība uz vienu cilvēku u.c. šo noteikumu pielikumā noteiktās normas) un klienta kopējiem ienākumiem.

Likumā valsts palīdzība jau ir noteiktaa

Ar 2013.gada 6.novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" papildināts ar 25.¹pantu (Valsts piedalīšanās dzīvokļa pabalsta finansiālajā nodrošināšanā). Grozījumi stājās spēkā 1.janvārī, un tie paredz:

1. No 2014.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim valsts piešķir mērķdotāciju pašvaldībām dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajiem līdzekļiem. Mērķdotācija pašvaldībām tiek piešķirta, veicot līdzmaksājumu par tās faktiskajiem izdevumiem dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai.
2. Kārtību, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, nosaka Ministru kabinets.

Grozījumi pārejas noteikumos arī paredz, ka šos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2014.gada 15.janvārim.

Kā zināms, ir jau februāris, taču MK noteikumu nav. Valsts sekretāru sanāksmē 19.decembrī izsludinātais noteikumu projekts "Kārtība, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai" turpmākajā saskaņošanas procedūrā ticis noraidīts. Ja ir interese, ar projektu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā šeit.

Ierosina grozīt grozījumu

Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret to, ka elektrības pabalsts tiek iekļauts dzīvokļa pabalstā, ko administrē pašvaldība. Jo tas prasītu papildu darbu sociālajiem darbiniekiem un papildu izdevumus. Tāpēc ieteikts, ka ar elektrības sadārdzinājuma kompensēšanu varētu nodarboties Labklājības ministrija, izveidojot šim nolūkam divas darba vietas.

Saistībā ar gaidāmo elektroenerģijas cenu pieaugumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija no Labklājības ministrijas ir saņēmusi jaunu priekšlikumu, ka un kā vajadzētu mainīt ar grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" jau nostiprināto 25.¹pantu, paredzot valsts līdzdalību elektroenerģijas cenas kāpuma kompensēšanai. Šim pantam ierosināts cits nosaukums – Valsts piedalīšanās elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanā, un arī saturā ir korekcijas:

1. No 2014.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim valsts piešķir mērķdotāciju pašvaldībām elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanai elektroenerģijas lietotājam, kas tiesību aktos noteiktā kārtībā atzīts par trūcīgu personu, atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajiem līdzekļiem.
2. Kārtību, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanai, nosaka Ministru kabinets.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa deputātus informēja, ka priekšlikums sagatavots, pamatojoties uz triju ministru (labklājības, ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja tikšanās laikā panākto vienošanos.

LM esot gatava arī citiem kompromisiem. Taču norāda, ka būtu arī nepieciešami Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) argumenti par ieguvumiem no šāda risinājuma.

"Dzīvokļa pabalstu piešķir ne tikai trūcīgajiem."

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Maruta Pavasare informēja, ka valsts konkrētais līdzfinansējums ir iekļauts likumā par valsts budžetu. Tas aprēķināts, vērtējot pašvaldību izdevumus dzīvokļu pabalstiem pēdējo četru gadu periodā. Vislielākā summa bijusi 2011.gadā – 28,5 miljoni eiro. Ministru kabineta noteikumu noraidītais projekts paredzēja kā valsts mērķdotāciju pašvaldībai finansējumu 15% no mēnesī dzīvokļa pabalstiem izlietotajiem līdzekļiem. Tas aprēķināts, skatot gan izdevumu dinamiku pa gadiem, gan ņemot vērā pašvaldību administratīvos izdevumus. Gadā šim piešķīrumam vajadzētu būt 4,3 miljoni eiro, valsts naudu ieplānojusi ar rezervi – 5,12 miljoni eiro. Šim gadam summa attiecīgi mazāka – 3,8 miljoni eiro (jo tā paredzēta īsākam laikam - no 1.aprīļa līdz gada beigām).

Uz deputātu jautāto, vai tas (5,12 miljoni eiro gadā) ir tas, ko valsts var atļauties, vai tik, cik reāli būtu vajadzīgs elektrības sadārdzinājuma kompensācijai, un kāpēc jaunierosinātajā priekšlikumā elektrības maksājumu kompensācija paredzēta tikai trūcīgajām personām, jo sociāli maznodrošinātas ir arī daudzbērnu ģimenes, M.Pavasare skaidroja, ka precīzi nav iespējams aprēķināt, cik naudas būtu vajadzīgs, jo mūsu valstī nav vienotu nosacījumu dzīvokļa pabalsta piešķiršanai. Taču aprēķinos ir ņemtas vērā ne tikai trūcīgās personas, bet visas, kurām pašvaldības ir izmaksājušas dzīvokļu pabalstus. Tajā skaitā daudzbērnu ģimenes, tajā skaitā iedzīvotāji, kuri saņem pabalstus pašvaldībās, kas noteikušas augstāku maznodrošinātā līmeni, nekā trūcīgā līmenis, kas ir 90 latu.

LPS padomnieks Aino Salmiņš norādīja, ka pašvaldību sociālajiem dienestiem kompensāciju izmaksas būtu liels slogs – papildu darbs cilvēkus apkalpojot, grāmatvedības programmas, kancelejas preču izdevumi, administratīvās izmaksas varētu sasniegt 2,7 miljonus eiro (tātad pusi no valsts piešķīruma). LPS uzskata, ka valsts mērķdotācijas elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanai jāadministrē Labklājības ministrijai. Savukārt pašvaldības nodrošinātu informāciju Labklājības ministrijai.

"Grozījumi likumā vēl nedarbojas, bet jau ir vēlme tos grozīt."

Jauno priekšlikumu likuma grozījumiem vērtēja arī Saeimas Juridiskais birojs, norādot uz vairākām problēmām. Jaunais priekšlikums paredz definēt mērķdotāciju elektroenerģijas sadārdzinājuma kompensācijai, taču likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanai" 3.pantā, kur nosaukti visi palīdzības veidi, šāda palīdzības veida nav, jo likums tādu līdz šim nav paredzējis. Tas nozīmē, ka, šādā jaunajā redakcijā izsakot likuma normu, būs jāgroza arī citas likuma normas, lai saskaņotu ar to, kas likumā ir vai pareizāk sakot – kā tur vēl nav. Jaunajā priekšlikumā ir norāde uz trūcīgu personu, taču likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" tāda termina nav. Ir maznodrošināta persona, un tās statusu nosaka pašvaldība. Tādējādi katrai pašvaldībai maznodrošinātas personas statusam ir savs līmenis, kas, protams, ir bāzēts uz trūcīgas personas statusu. Tas nozīmē – likumā papildus jādod paskaidrojums, par ko ir runa.

Tātad, ja tiek ieviests jauns pabalsts jaunām personu kategorijām, līdz 1.aprīlim būtu jāveic plašas izmaiņas likumos. Taču - ja šis elektrības cenas pieauguma kompensējošais atbalsts nesaistās ar dzīvokļa pabalstu, tad tas arī nav šī likuma jautājums.

Komisija jaunus grozījumus neatbalsta

Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs vairākkārt uzdeva jautājumu: kas jau spēkā esošajā likuma 25.¹panta redakcijā traucē īstenot elektroenerģijas cenas pieauguma kompensāciju, un vai tomēr likumā jau esošā norma ir pietiekama, lai turpinātu ar to strādāt un noteiktu tās piemērošanas kārtību?

Deputāte Lolita Čigāne norādīja: ja pašvaldības uzskata, ka ir neiespējami administrēt elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijas maksājumus, jo vairāk neiespējami tas būtu Labklājības ministrijā diviem darbiniekiem, kā iesaka LPS. Deputāte arī pauda viedokli, ka līdz 1.aprīlim ir pietiekami laika, lai vienotos par MK noteikumiem, balstoties uz likuma redakciju, kas ļauj finansēt 15% no pašvaldību dzīvokļa pabalstiem izdevumiem, nepieprasot atsevišķi uzskaitīt elektroenerģijas izdevumus un neapgrūtinot pašvaldības ar papildu administrēšanas izdevumiem.

M.Pavasare informēja, ka 19.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts par kārtību, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksai. Noteikumiem bija jāstājas spēkā 15.janvārī. LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iebildusi, ka noteikumi paredz kompensāciju elektroenerģijai iekļaut dzīvokļa pabalstā, turklāt valdībai neesot tiesību uzstādīt pašvaldībām prasības. Varbūt situācija risinātos, ja būtu noteikts dzīvokļa pabalsta saturs, taču tas normatīvajos aktos nav definēts.

Pašreiz sagatavotais (likumā prasītais) Ministru kabineta noteikumu projekts ir izsūtīts saskaņošanai ministrijām. Ja ministrijas to nesaskaņos, projekts kā nesaskaņots nonāks izskatīšanā Ministru kabinetā.

Elektrības cenas pieauguma kompensācija, iekļaujot to dzīvokļa pabalstā, paredzēta zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuras pašas saviem spēkiem nevar norēķināties par mājokli, tai skaitā par elektroenerģiju.

"Katrai pašvaldībai maznodrošinātas personas statusam ir savs līmenis."

E.Celmiņa komisiju informēja, ka ir arī pašvaldības, kas uzskata, ka šis pabalsts būtu jāatstāj pašvaldību ziņā, jo tās vislabāk redz, kā un kurām mērķa grupām tas būtu piešķirams. Turklāt, kas attiecas uz pārmetumiem, ka naudas var aptrūkties, LM pārstāve atgādināja, ka iepriekšējos gados, ja ir bijusi tāda situācija, pašvaldībām vienmēr piešķirti līdzekļi, tieši pamatojoties uz to, ka saistības jāpilda, ja valsts finansējums izrādījies nepietiekams.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija nolēma neskatīt Labklājības ministrijas vairāku ministriju un LPS vārdā iesniegto priekšlikumu par jaunu grozījumu likumā un neizskatīt grozījumus kā komisijas ierosināto likumprojektu. Taču – tā kā ir neskaidrības un pretrunas, komisija par tām informēs Ministru kabinetu un lūgs paskaidrot situāciju, tajā skaitā arī par vilcināšanās iemesliem ar MK noteikumu pieņemšanu.

LM šonedēļ informēja, ka plāno pašvaldībām piešķirt mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai par periodu no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim. Tādējādi valsts palīdzēs trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem norēķināties par mājokli, tai skaitā par elektroenerģiju.

LM apkopotā informācija liecina, ka dzīvokļa pabalstiem 2010.gadā izmaksāti 24,56 miljoni eiro, 2011.gadā – 28,52 miljoni eiro, 2012.gadā – 26,74 miljoni eiro, 2013.gadā (provizoriski) – 23,37 miljoni eiro. Pagājušajā gadā dzīvokļa pabalstus saņēmušas 158 490 personas. Šajos gados no visām trūcīgajām personām dzīvokļa pabalstu saņēma līdz 75% trūcīgo personu.