SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
06. martā, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
1
1

Elektrības cenu pieauguma kompensāciju maznodrošinātajiem paredz noteikt likumā

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sākotnēji plānoto elektrības pabalsta piešķiršanu kopā ar pašvaldības dzīvokļa pabalstu paredzēts aizstāt ar īpašā likumā noteiktu 5 eiro atbalstu trūcīgajiem un mazturīgajiem, par šo summu samazinot viņu elektrības rēķinu. No valsts budžeta Labklājības ministrijai plānotie miljoni eiro, ko pārskaitīt pašvaldībām, tiks Ekonomikas ministrijai elektrības lietotāju atbalstam.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Elektrības cenu pieauguma kompensāciju pēc subsidēto tarifu atcelšanas un elektroenerģijas tirgus atvēršanas paredzēts noteikt īpašā likumā par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām. Iepriekš izstrādāto kārtību, kas elektrības cenu pieauguma kompensācijai paredzēja valsts papildu maksājumu trūcīgajiem un mazturīgajiem pie dzīvokļa pabalstiem, ko piešķir sociālie dienesti, noraidīja Latvijas Pašvaldību savienība. Tāpēc īsā laikā sagatavots jauns veids, paredzot likumā kompensāciju 5 eiro apmērā.
īsumā
Trūcīgie un mazturīgie saņems elektrības rēķinu, no kura 5 eiro būs atrēķināti, jo šādu summu samaksās valsts.

Likumprojektu "Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai" otrdien, 4.martā, atbalstīja valdība, un speciālistu skaidrojumus par tajā noteikto jau ir uzklausījusi arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Valdošā koalīcija ir vienojusies pārcelt elektrības tirgus atvēršanas datumu uz 2015.gada 1.janvāri. Tāpēc arī kompensācijas mehānisma izstrādē vairs nav steigas.

Viena no problēmām, kas izskan atbalsta nodrošināšanas un pieejamības apspriešanā, ir tā, ka valstī nav definēts, kas ir maznodrošināta persona. Normatīvie akti sociālās palīdzības sniegšanai nosaka trūcīga cilvēka ienākumu slieksni – tie ir 128,06 eiro vienam cilvēkam mēnesī. Maznodrošināto statusu (lai piešķirtu dzīvokļa pabalstu, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides u.c.) nosaka pašas pašvaldības saistošajos noteikumos, līdz ar to summās ir lielas atšķirības. Maznodrošinātā ienākumu kritērijs ir atkarīgs arī no tā, kādai sociālajai grupai cilvēks pieder (vientuļš pensionārs, invalīds, ģimene, kurā ir bērns invalīds u.c.)

"Pašvaldības pašas nosaka maznodrošinātas personas statusu."

Piemēram, Liepājā ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi uz vienu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 230 eiro ģimenei, kurā vismaz viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem  ir darbspējas  vecumā (par personu darbspējas vecumā netiek uzskatītas personas līdz 21 gada vecumam, kuras mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes dienas nodaļā un nav nodarbinātas); 270 eiro ģimenei, kurā viens vecāks vai likumiskais pārstāvis audzina bērnus, un ģimenei, kurā ir personas ar invaliditāti vai neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējas vecumā (par personu darbspējas vecumā netiek uzskatītas personas līdz 21 gada vecumam, kuras mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes dienas nodaļā un nav nodarbinātas); 330 eiro atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai invalīdam, kurš nesastāv laulībā. Rīgā ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī uz cilvēku nepārsniedz 320 eiro; atsevišķi dzīvojošiem vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējiem vidēji 400 eiro mēnesī.

Daudzās pašvaldībās maznodrošinātā statuss vispār netiek noteikts.

Sociālo un darba lietu komisijā deputāti norādīja uz vēl vienu problēmsituāciju – daudzas ģimenes dzīvokļus īrē, tātad šiem cilvēkiem nav līguma par elektronerģijas saņemšanu. Taču likumprojekts pašreiz paredz, ka tiesības saņemt atbalstu ir mājsaimniecībai, kuras kāda no personām, kas atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu, ir noslēgusi līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas saņemšanu.

Par atbalstāmo mājsaimniecību ziņos pašvaldība

Pret iepriekš izstrādāto kārtību (iekļaut valsts atbalstu par elektrības sadārdzinājumu pašvaldības maksātajos dzīvokļu pabalstos) Latvijas Pašvaldību savienība iebilda arī papildu slodzes dēļ, ko nāktos uzņemties sociālajiem dienestiem, piešķirot dzīvokļu pabalstus, kuros tad iekļautu valsts doto naudu elektrības tēriņu segšanai. Taču arī 5 eiro atbalsta piešķiršanai būs nepieciešami papildu administratīvie izdevumi – IT un informācijas nodrošināšanai, datu pārsūtīšanai, kontrolei, kļūdu labošanai utt.

Likumprojektā pēc elektrības cenu pieauguma paredzēti pienākumi arī Ekonomikas ministrijai (saņemt apkopotus datus par atbalsta saņēmējiem), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Valsts reģionālās attīstības aģentūrai, elektroenerģijas tirgotājiem.

Plānots, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas gadījumā tiks apmaksāti pieci eiro no kopējā rēķina. Ja mēneša maksājums par elektroenerģiju būs mazāks par pieciem eiro, tad elektroenerģijas tirgotājs atlikumu attiecinās uz nākamo periodu. Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka visiem trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem paredzēts vienāds atbalsta apmērs. Tas noteikts pēc patēriņa par 100 kWh mēnesī neatkarīgi no patēriņa un mājsaimniecības lieluma, ņemot vērā, ka vairāk nekā puse no visām mājsaimniecībām viena gada ietvaros turpina lietot starta tarifu (t.i., to gada patēriņš nepārsniedz 1200 kWh). Elektrības cenas paredzamais sadārdzinājums ir starpība starp starta /pamata tarifu un tirgus cenu.

"Atbalstu varēs saņemt tie, kam ir līgums ar elektroenerģijas tirgotāju."

Informāciju par konkrētiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem cilvēkiem pašvaldības ar valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību novirzīs elektroenerģijas tirgotājiem. Tas nozīmē - katrs tirgotājs saņems informāciju tikai par tiem cilvēkiem, kuri ir tā klienti. Elektroenerģijas tirgotāji atbilstoši piešķirtā atbalsta apmēram samazinās cilvēka rēķinu par elektrību, dzēšot iepriekšējo periodu parādu, apmaksājot kārtējo maksājumu vai arī uzkrājot avansu.

Likumprojekts paredz pašvaldībai pienākumu noteiktā termiņā sagatavot nosūtīšanai Valsts informācijas sistēmu savietotājam informāciju par personām mājsaimniecībā, kurām iepriekšējā mēnesī ir spēkā trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss: cilvēka personas kodu; vārdu, uzvārdu; deklarētās dzīvesvietas adresi (kas ir elektroenerģijas skaitītāja pieslēguma adrese); elektroenerģijas tirgotāju; elektroenerģijas tirgotāja līguma vai klienta numuru.

Likumprojekts paredz 5 eiro kompensāciju cilvēkam mājsaimniecībā, ja viņam ir noslēgts līgums ar elektroenerģijas tirgotāju. Kā norāda LM, valsts atbalsts šobrīd nav paredzēts denacionalizēto ēku īrniekiem, mājsaimniecībām, kuras elektroenerģiju saņem pastarpināti no ēku apsaimniekotājiem, sociālo māju īrniekiem, jo šādā situācijā atbalstu saņemtu cilvēki (saimnieks, izīrētājs), kas nav valsts atbalsta mērķa grupa.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pants nosaka divus obligātos pabalstus, ko izmaksā pašvaldība: pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.  Tos piešķir un izmaksā pašvaldības sociālie dienesti – trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Pēc LM datiem, elektrības sadārdzinājuma kompensācijai atbalsts būtu gandrīz 128 tūkstošiem mājsaimniecību. Šīs aplēses ietver datus par trūcīgo/maznodrošināto personu skaitu 2012.gadā.

Papildu atbalstu no savas puses ir solījis arī "Latvenergo" – piešķirot elektrības dāvanu kartes daudzbērnu ģimenēm.

Likumprojekta anotācijā norādīts: plānotās elektroenerģijas tirgus atvēršanas rezultātā vairs nepastāvēs regulētie elektroenerģijas tarifi un paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām vidēji pieaugs par 7% pret šobrīd spēkā esošo elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifu "Pamata tarifs", jo "Starta tarifos" iekļautā elektroenerģijas cena neatbilda faktiskajai elektroenerģijas tirgus cenai.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI