SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
24. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Atkritumi
3
3

Tuvojas Latvijas sakopšanas lielā diena

VSIA "Latvijas Vēstnesis" darbinieki piedalās Lielajā talkā ik gadu. Šogad bijām talcinieki Ziemeļkurzemē, Slīteres Nacionālā parka teritorijā, kas šogad svin savu 90 gadu pastāvēšanu, 20.aprīlī - vienu nedēļu pirms Lielās talkas oficiālā datuma.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Jau sestdien, 27.aprīlī, vienlaikus visā Latvijā lieli un mazi talcinieki piedalīsies Lielajā talkā, lai padarītu mūsu valsti tīrāku. 2008.gadā bija 50 tūkstoši talcinieku, taču pagājušajā gadā to skaits bija pieaudzis jau līdz 210 tūkstošiem. Tas liecina ne vien par veiksmīgu idejas popularizēšanu un cilvēku lielāku ieinteresētību, bet arī par to, ka talkas organizatoriskā puse ir sakārtota. Tātad pašiem atliek vien rast motivāciju, izvēlēties talkas vietu, būt piesardzīgiem strādājot un gūt no tā visa pozitīvas enerģijas lādiņu.
īsumā
  • Par Lielās talkas norisi sava novada vai pilsētas administratīvajā teritorijā atbild talkas koordinators.
  • Atbildīgais ir pašvaldības, organizācijas pārstāvis vai jebkurš brīvprātīgais, kurš organizē kolektīvu noteiktā, ar koordinatoru saskaņotā teritorijā.
  • Atkritumu maisi šogad ir sarkanā krāsā, un tos bez maksas izsniegs ikvienā reģistrētajā talkas norises vietā.
  • Par atkritumu maisu savākšanu un izvešanu ir atbildīga attiecīgā pašvaldība.
  • Pieaudzis cilvēks ir pats atbildīgs par savu drošību talkas laikā, bet par bērniem jāuzņemas atbildība vecākiem vai pieaugušajiem, ar ko bērni kopā talko.

Talka nav tikai vides sakopšana

Dabas aizsardzības aktīvists un politiķis Ingmārs Līdaka atzīst: talkas visos laikos ir bijušas vairāk ideoloģiskas, nevis ar mērķi padarīt kādu milzu darbu, un arī Lielajai talkai vispirms ir psiholoģiska nozīme, jo cilvēki samērā reti pulcējas, lai kopā darītu labas lietas. Talkojot top skaidrs, ka domubiedru netrūkst, un šī pleca sajūta saglabājas ilgāku laiku.

Talkām ir liela audzinoša nozīme, atzīst I.Līdaka. Tas, kurš talkā piedalījies un juties nozīmīgs un vajadzīgs, diez vai jebkad būs vides piemēslotājs. Ja ģimenes atvase ir talkojusi kaut vai ar saviem skolas biedriem, tad ļoti ticams, ka šis bērns neļaus savam tēvam izmest atkritumus, ievedot tos mežā vai pa braucošas mašīnas logu.

"Tas, kurš talkā piedalījies un juties nozīmīgs un vajadzīgs, diez vai jebkad būs vides piemēslotājs."

Pārvietojoties pa Latvijas ceļiem, rezultāts ir acīmredzams – ceļmalās situācija ir uzlabojusies, un gadiem krātie atkritumu kalni pazuduši – vietvietām mētājas vien nokusušā sniega atklātie sezonālie "nedarbi". Cilvēku domāšana visbiežāk ir šāda: ja priekšā jau ir atkritumu kaudze, tad to papildināt ir vienkārši, jo "visi tā dara". Savukārt, ja ceļmala ir tīra vai iela noslaucīta, tad, visticamāk, pat sliņķis tomēr pārvarēs dažus soļus līdz tuvējai atkritumu urnai. Tātad – lai arī lēni un pamazām, sakopšana tomēr dod vēlamo rezultātu.

I.Līdaka uzskata, ka talkas dienai nevajadzētu pārvērsties par akciju, kuras laikā padarīt pašvaldību neizdarīto, jo tām par tīrību un kārtību savā teritorijā ir jārūpējas ikdienā. Ja talcinieki iznes no pašvaldības teritorijas simtiem maisu atkritumu, tas drīzāk ir nevis talcinieku sasniegums, bet apkaunojums pašvaldības vadītājam. Tomēr ir arī tādas vietas Latvijā, kur talku aktīvisti "ar uguni" meklē sakopjamas teritorijas un tādu vienkārši nav.

Koordinatoru un atbildīgo uzdevumi

Lielās talkas iniciatora, biedrības "Pēdas LV" valdes priekšsēdētāja Vita Jaunzeme uzsver, ka jau no pirmās reizes talkai ir ļoti laba strukturālā organizācija, kas ļauj šai dienai noritēt saskaņoti. Vissvarīgākais cilvēks ir talkas koordinators, kurš darbojas savā pašvaldībā. Nākamais posms – atbildīgie, kas pulcina ap sevi lielāku vai mazāku cilvēku skaitu konkrētas vietas uzkopšanai. Savukārt biedrības "Pēdas LV" uzdevums ir piesaistīt naudu un nodrošināt takas dalībniekus ar atkritumu maisiem, reklamēt pasākumu, būt atbildīgiem par informatīvo un izglītojošo kampaņu.

Talkas koordinators ir cilvēks, kurš atbild par Lielās talkas norisi visā sava novada vai pilsētas administratīvajā teritorijā. Koordinatora uzdevums ir apzināt talkošanas vietas, aicināt pašvaldības izglītības iestādes, uzņēmumus, organizācijas, brīvprātīgos entuziastus piedalīties Lielajā talkā un reģistrēt savas talkas vietas Talkas mājaslapā. Koordinatori sniedz konsultācijas atbildīgajiem par organizatoriskiem jautājumiem, izplata informāciju par talkas norises vietām savā pašvaldībā, izdala atkritumu maisus talku atbildīgajiem, informē, kur atstāt piepildītos maisus, kur tiks izvietoti konteineri un kad atkritumi tiks savākti. Pēc talkas koordinatori apkopo talku atbildīgo sniegto informāciju par atstāto atkritumu vietām un nodrošina savākto atkritumu izvešanu.

"Vissvarīgākais cilvēks ir talkas koordinators, kurš darbojas savā pašvaldībā, bet nākamais posms – atbildīgie."

Atbildīgais ir pašvaldības, iestādes, organizācijas, uzņēmuma pārstāvis vai jebkurš brīvprātīgais, kurš organizē kolektīvu talkai noteiktā, ar koordinatoru saskaņotā teritorijā. Atbildīgais nodrošina savu komandu ar atkritumu maisiem un informē par to, kāda būs atkritumu savākšanas kārtība un kur pilnie maisi atstājami. Tā kā par atkritumu izvešanu ir atbildīga attiecīgā pašvaldība, atkritumu maisu savākšana un izvešana obligāti jāsaskaņo ar galveno pašvaldības Lielās talkas koordinatoru.

Atbildīgajam talkas laikā noteikti jābūt sazvanāmam un jāatrodas savā talkošanas vietā.

Vēl viens svarīgs atbildīgā uzdevums – iepazīstināt talciniekus ar talkas instrukciju, rūpēties, lai talkas dalībnieki labi justos, uzmundrināt talkotājus un noteikt pateikt paldies par padarīto darbu.

Ievēro instrukciju!

Lielās talkas organizatori ir izveidojuši talkas instrukciju, sniedzot atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli visiem talkas dalībniekiem.

1.      Kur talkot?

Savu talkošanas vietu var noskaidrot, jautājot tuvākajā pašvaldībā Lielās talkas koordinatoram vai ielūkojoties mājaslapā www.talkas.lv, sadaļā "Talkas vietas". Katrā reģistrētajā talkas vietā ir atbildīgā persona, ar kuru nepieciešamības gadījumā vari sazināties.

2.      Kur saņemt atkritumu maisus?

Lielās talkas atkritumu maisi šogad ir sarkanā krāsā, un tos talciniekiem bez maksas izsniegs 27.aprīlī ikvienā reģistrētajā talkas norises vietās visā Latvijā. Atkritumu vākšana notiks tikai šajos maisos, un nekur citur tos šogad nav iespējams saņemt.

3.      Kur atstāt piepildītos maisus?

Par atkritumu maisu savākšanu un izvešanu ir atbildīga attiecīgā pašvaldība. Piepildītie maisi jāatstāj tikai reģistrētajā talkas vietā, un par to jāinformē talkas atbildīgais, bet neskaidrību gadījumā jāzvana savas pašvaldības talkas koordinatoram.

4.      Ko iesākt ar aizdomīgiem atkritumiem un mirušiem dzīvniekiem?

Ja talkojot tiek uzietas izlietotas injekcijas šļirces, pudeles ar ķīmiskiem vai nenosakāmiem šķīdumiem, akumulatori, kā arī citi bīstami atkritumi – tos nedrīkst ņemt rokās. Par šādu priekšmetu atrašanās vietu jāinformē atbildīgais. Ja talkojot dabā vai pilsētas teritorijā gadās uziet mirušu dzīvnieku – arī to aiztikt nedrīkst un ir jāziņo attiecīgajai pašvaldībai. Savukārt, ieraugot vairāk nekā divus ievainotus vai bojā gājušus dzīvniekus, jāziņo operatīvajam dienestam pa tālruni 112.

5.      Kā apģērbties?

Talkojot noteikti jālieto darba cimdi. Ieteikums vilkt garās bikses un kreklu vai jaku ar garām piedurknēm, kājās – slēgtus apavus ar pietiekami cietu, biezu zoli, lai pēdās neieduras kāds ass priekšmets. Galvu vēlams nosegt. Šāds apģērbs pasargās arī no ērču kodieniem.

6.      Ko ņemt līdzi?

Dodoties talkot, noteikti jāņem līdzi darba cimdi, sava ģimene, draugi, radi, kolēģi, kaimiņi un pats svarīgākais – darba prieks!

Kā parūpēties par drošību?

V.Jaunzeme uzsver: lai arī katrai talkotāju grupai ir savs atbildīgais, tomēr talka ir brīvprātīgs pasākums un, tajā piedaloties, katrs pieaudzis cilvēks ir pats atbildīgs par savu drošību, savukārt par bērniem jāuzņemas atbildība viņu vecākiem vai pieaugušajiem, ar kuriem kopā bērni piedalās talkā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša norāda, ka pēdējos gados nav bijuši izsaukumi pie talciniekiem, tomēr iesaka uzmanīt mazos bērnus, jo īpaši, ja sakopšanas darbs notiek pie ūdeņiem vai tiek kurināti ugunskuri. Jāraugās, lai nav pieejamas degmaisījuma pudeles, jo bērni tās nereti sajauc ar limonādes pudelēm. Savukārt ugunskura tuvumā jāpieskata, lai bērni neiet tam pārāk tuvu, neiekrīt un negūst apdegumus. Tāpat pēc talkas noteikti vajadzētu sevi un bērnus rūpīgi apskatīt, lai pārliecinātos, ka nav piesūkusies ērce.

"Talka ir brīvprātīgs pasākums, un, tajā piedaloties, katrs pieaudzis cilvēks ir pats atbildīgs par savu drošību."

V.Jaunzeme skaidro, ka laiks, kad notiek Lielā talkā, vēl nav ugunsbīstams un no šī viedokļa ir pieļaujama arī, piemēram, zaru dedzināšanu, bet to attiecīgajā teritorijā izvērtē un nolemj atbildīgais.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele norāda, ka uz talkas vietām nav bijuši VUGD izsaukumi. Vai konkrētās pašvaldības teritorijā ir vai nav atļauts dedzināt ugunskurus, paredz pašvaldību saistošie noteikumi, saskaņā ar ko arī jārīkojas. Bet, ja talkas laikā ugunskurus dedzina, jāievēro drošības pasākumi: jāapliek ugunskura vieta ar akmeņiem vai jāaprok ap to bedrīte. Jāatceras, ka nedrīkst lietot degšķidrumus, dedzināt zem nojumēm vai viegli uzliesmojošu žogu tuvumā. Tā kā daudzviet zāle jau ir sausa, lai liesmas neizplatītos tālāk, jāizvērtē vēja stiprums un virziens. Atstājot talkošanas vietu, jāpārliecinās, ka uguns ir nodzisusi.

No sakopšanas līdz puķu stādīšanai

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Rita Jakovļeva uzskata, ka talka ir pamācoša un izglītojoša aktivitāte, kurā iesaistoties paaugstinās vides apziņas līmenis, un likumsakarīgi, ka nākotnē talkotājiem būs vairāk jāpievēršas vairs ne atkritumu vākšanai, bet gan apkārtnes infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai.

I.Līdaka pauž pārliecību: talka vajadzīga, lai būtu vēl vieni svētki kopā ar ģimeni, draugiem, domubiedriem un šajā kopdarbā radītais būtu kaut kas vidē paliekošs. Visticamāk, talku kustība drīz vien evolucionēs un pieņems citādu veidu, kļūstot par labu darbu darīšanas dienu plašākā nozīmē. Talcinieki nevāks lūžņus un tukšās pudeles, bet gan radīs kaut ko jaunu – iztīrīs aizaugušu parka stūri, ar uzņēmēju palīdzību veidos peldvietas un citas atpūtas vietas.

Savukārt organizatori aicina Lielajā Talkā stādīt kokus, veidot puķu dobes, labiekārtot māju pagalmus, uzstādīt soliņus, izgatavot putnu būrus, atjaunot žogus un tiltiņus, lai dzīve tīrā Latvijā būtu arī skaistāka.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU