Kur likt koku lapas un citus bioloģiskos atkritumus

Pašvaldības kompetence

Atkritumu, tajā skaitā bioloģisko, apsaimniekošanas jautājumi ir katras pašvaldības kompetencē. Tas nozīmē – katrai pašvaldībai ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem atbrīvoties arī no šā veida atkritumiem. LV portāls aptaujāja dažas Latvijas pašvaldības, lai noskaidrotu tajās pastāvošo praksi bioloģisko atkritumu savākšanā.

Vairākas izvaicātās pašvaldības rudeņos organizē akcijas koku lapu, zaru un citu bioloģisko atkritumu savākšanai. Dagdas novada domē norādīja, ka pilsētas iedzīvotāji lapas krauj konkrētā vietā pilsētā, pēc tam tās savāc pilsētas pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība". Iedzīvotājiem šis pakalpojums ir bez maksas. Ir pašvaldības, kurās šogad lapu savākšanas talka netika organizēta un iedzīvotāji paši meklēja iespējas atkritumu utilizācijai.

Arī no rīdziniekiem rudeņos jau vairākus gadus bez maksas tiek savāktas koku lapas. Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Briede stāsta: "Ar katru gadu no iedzīvotājiem saņemam arvien vairāk pieteikumu. Lai mēs spētu šo pakalpojumu nodrošināt visiem gribētājiem, iedzīvotājiem mūs laicīgi ir jāinformē. Šogad visiem nevarējām nodrošināt bezmaksas lapu izvešanu, jo netikām laicīgi informēti."

Ja pašvaldības organizētā talka ir nokavēta, bioloģisko atkritumu savākšanu par maksu piedāvā atkritumu savākšanas uzņēmumi.

Mežā mest nedrīkst

Nereti iedzīvotāji rudens talku laikā savāktās lapas un dārzeņus, augļus izmet piemājas mežā. Lai arī šie bioloģiskie atkritumi ātri noārdās un nelielos daudzumos vidē neizdala kaitīgas vielas, tos izmest mežā nedrīkst. Šāda rīcība ir uzskatāma par vides piegružošanu un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantu par šādām darbībām fiziskām personām uzliek naudas sodu no 50 līdz 150 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas. Savukārt juridiskām personām sods var būt no 250 līdz pat 2000 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas. Jāatceras, ka šos atkritumus nevar izmest arī savā īpašumā esošajā mežā.

Vides speciālisti norāda, ka visā Latvijā, jo īpaši pilsētu tuvumos, meži ir piegružoti ar koku lapām, mazākos apjomos tiek izmesti cita veida bioloģiskie atkritumi.

Dedzināt vai nededzināt lapas?

Lapu sadedzināšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā no tām atbrīvoties. Katras pašvaldības kompetencē ir izlemt atļaut vai neatļauj savā teritorijā dedzināt organiskos atkritumus. Smiltenes novada domē norāda, ka pašvaldībā ir aizliegts dedzināt lapas. Savukārt, piemēram, Siguldas novada saistošie noteikumi paredz, ka sausās lapas, zarus un citus organiskos atkritumus drīkst dedzināt nelielos daudzumos pavasarī no 15.aprīļa līdz 15.maijam un rudenī no 15.septembra līdz 31.oktobrim. Savukārt pašvaldības lauku teritorijās ārpus apdzīvotām vietām organiskos atkritumus drīkst dedzināt nelielos daudzumos visu sezonu. Līdz ar to, pirms ķerties pie lapu dedzināšanas, nepieciešams pārliecināties, vai pašvaldības saistošie noteikumi to ļauj. Pretējā gadījumā šāda rīcība ir sodāma.

"Pašvaldības organizē lapu savākšanas talkas."

Pirms pielikt uguni sausu lapu vai zaru kaudzei, tāpat vēlams apskatīties, ka tajā savu pagaidu mājvietu nav atradis ezis vai kāds cits dzīvnieks. Ja nolemts lapas dedzināt, jāatceras par ugunsdrošību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) norāda, ka ugunskuram jāizvēlas vieta, kuras tuvumā nav sausas zāles, koku un viegli uzliesmojošu priekšmetu. Ugunskura vieta ir rūpīgi jāsagatavo, tā jāierobežo, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus. Uzmanība jāpievērš vēja virzienam – ugunskura vieta jāierīko tā, lai vējš liesmas nepārnes uz blakus ēkām. Dedzinot lapas, svarīgi atcerēties par ugunskura nodzēšanu, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tās neuzliesmotu no jauna. VUGD darbinieki norāda, ka visērtāk ir līdzi paņemt ūdens pudeli un pirms došanās prom uzliet ugunskuram ūdeni. Ja nu tomēr liesmas ir pārmetušās uz blakus objektiem, nevajag vilcināties un nekavējoties jāsauc ugunsdzēsēji pa tālruni 112.

Komposts

Viens no labākajiem veidiem, kā utilizēt bioloģiskos atkritumus, ir veidot kompostu. Šāda prakse ir arī Latvijas pašvaldībās. Dagdas novada pašvaldībā stāsta, ka no rudens talkās savāktajām lapām tiek veidoti komposti un iegūtais materiāls tiek izmantots pilsētas apzaļumošanā, un pašvaldībai nav nepieciešams iegādāties zemi. Tas savukārt ļauj ietaupīt līdzekļus.

Pirms veidot kompostu, der iepazīties ar speciālistu ieteikumiem, jo nepietiek tikai ar lapu un citu bioloģisko atkritumu sakraušanu kaudzē. Pareizi sagatavots komposts ir ļoti labs mēslojums, turklāt tas ir draudzīgs videi un arī ekonomiski izdevīgs.

Barība dzīvniekiem

Par cilvēkiem nevajadzīgām rudens veltēm – augļiem un dārzeņiem – priecāsies meža zvēri. Līgatnes dabas taku darbinieki stāsta, ka no iedzīvotājiem labprāt pieņem dārzeņus un augļus. Līgatnē iedzīvotāji var nogādāt jebkāda daudzuma un veida dzīvniekiem domātus produktus. Pirms vešanas vēlams sazināties ar Līgatnes dabas taku apmeklētāju centru. Arī Rīgas Zooloģiskais dārzs kā ziedojumus no iedzīvotājiem pieņem dārzeņus, augļus un citas rudens veltes. Zooloģiskajā dārzā informē, ka pirms produktu nogādāšanas jāsazinās ar dzīvnieku barības virtuvi pa telefonu 67517990. Kā norāda dzīvnieku aprūpētāji, tiek pieņemti arī nelieli ziedojumi, kaut vai daži kilogrami kartupeļu. Arī tas ļauj ieekonomēt dzīvnieku barības sagādei atvēlētos līdzekļus. Tiesa gan, zāli un sienu Zooloģiskajā dārzā nodot nevar, jo tie tiek iepirkti uz līgumu pamata.

"Bioloģisko atkritumu mešana mežā uzskatāma par vides piegružošanu."

Nereti iedzīvotāji, gribēdami labu, nevajadzīgos dārzeņus un augļus izmet mežā kā barību dzīvniekiem. Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežzine Maiga Pikšena atzīmē, ka produktus nevajadzētu izmest apdzīvotu vietu tuvumā esošos mežos. Šādā veidā tiek piesaistīti meža dzīvnieki, jo tiem tiek nodrošināta viegla piekļuve pārtikai. Dzīvnieki mēdz ieklīst pilsētu un citu apdzīvotu vietu teritorijās. Ja ir dzīvnieku piebarošanai domāti produkti, labāk sazināties ar medniekiem, kuri tos nogādās dzīvnieku piebarošanai paredzētās vietās.

Šobrīd Ministru kabinetā tiek gatavoti Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi. Tie reglamentēs kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana un gadījumus, kad tā pieļaujama. Šobrīd dzīvnieku piebarošanu regulējoši noteikumi nepastāv.