VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
19. aprīlī, 2012
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Atkritumi
8
8

Nemēslot kur pagadās – cieņa, atbildība, zināšanas un pieejams pakalpojums

LV portālam: ALDIS VIDUŽS, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas direktors, LINDA TIJONE, Bauskas novada kapitālsabiedrības SIA "Vides serviss" attīstības nodaļas vadītāja

Atkritumus ražo visi. Tomēr vienlaikus ir jāatzīst, ka atkritumi nav tā lieta, par ko iedzīvotāji šodien domā pirmām kārtām. Tādēļ ļoti svarīga ir iedzīvotāju pastāvīga informēšana, mērķtiecīgi veidota saziņa ar viņiem, kam tālāk seko vai neseko rezultāti.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Paredzams, ka vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku 21.aprīlī Lielās talkas laikā spodrinās Latviju, atbrīvojot mežus, ceļmalas, ūdenstilpju krastus no plastmasas pudeļu, maisiņu, skārdeņu un tamlīdzīgu izstrādājumu klājiena, bet nereti pat mēģinot tikt galā ar dīvāniem, paklājiem un veciem televizoriem. Pirms gadiem trim bija skaidri redzams, ka valsts grimst atkritumu purvā, par to trauksmi cēla vides aizsardzības sabiedriskās organizācijas, un reizēm šķita, ka šo mēslošanu, kur pagadās, var nosaukt par nacionālo psiholoģisko un saimniekošanas īpatnību, ar kuru galā tikt nebūs lemts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 58.pants nosaka, ka par vides piegružošanu ar atkritumiem ir uzliekams naudas sods fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus (vai bez to konfiskācijas), bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem, arī, iespējams, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus. Tomēr nav gan dzirdēts, ka būtu pieķerts daudz dabas piesārņotāju un viņiem uzlikts šāds bargs sods.

Dabas piesārņošana lielā mērā rodas no tā, ka ne visi iedzīvotāji noslēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem (pašvaldības tam pietiekami vērīgi arī neseko līdzi) un "lieko mantu" cenšas izmest ceļmalās vai nobēdzināt mežā. Arī par to iepriekš minētā likuma 75.pantā ir noteiktas sankcijas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz tūkstoš latiem.

"Par vides piegružošanu ar atkritumiem ir uzliekams naudas sods fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem."

Arī šādas sankcijas valstī nav īpaši izplatītas. No vienas puses – ir skaidrs, ka šādu sodu samaksāt nespēs cilvēks, kurš nevar atļauties izdot dažus latus mēnesī par atkritumu konteinera lietošanu. Tomēr  ir arī redzēts, ka auto stāvvietās šosejas malā atkritumu maisus izmet lepnu auto īpašnieki. Tātad ne vienmēr vaina ir nabadzībā, bet arī domāšanā un atbildības sajūtā pret zemi un valsti, kurā tu dzīvo.

Jo lielāka pārticība, jo vairāk sadzīves atkritumu cilvēks saražo, turīgajās Eiropas valstīs – pat līdz 600 kilogramiem gadā. Par Latviju redzami dažādi skaitļi. Ja turīgajos gados tie uzkāpa līdz 300 kilogramiem, tad tagad vidējais rādītājs tiek lēsts par 50 kilogramiem mazāks. Taču tas nenozīmē, ka tagad pēc piknika jūras vai meža malā nevajadzīgo drazu savācam, ka vairs neko nederīgu nestiepjam uz mežu.

Tomēr ir arī labas ziņas – kā liecina Lielās talkas rīkotāju pieredze, pērn savākto atkritumu kalni tomēr mazinājušies un arī sakoptās vietas pēc tam vairs tik ļoti nepiesārņo. Plašā informācija, visas tautas kustība savu pienesumu tomēr dod, un arī ikviens no tiem tūkstošiem cilvēku, kas vides sakopšanā piedalījies, vairs plastmasas pudeles pa roku galam apkārt nemētās.

LV portāls jautā: Kas, jūsuprāt, jādara, lai mazinātu vides piesārņošanu ar sadzīves atkritumiem?

Aldis Vidužs, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas direktors:

"Tas ir komplekss jautājums: ir vajadzīga visu iesaistīto pušu – iedzīvotāju, pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju - līdzdalība un savstarpēja panākšana pretī.

Tomēr ir viens svarīgs aspekts, pirmcēlonis, kas iziet ārpus šī manis nosauktā trijstūra - mūsu tīrais nodoms un apziņa. Tas ir jebkuras radīšanas ķēdes pirmais posms. No tā tālāk izriet atbildība – visu iesaistīto pušu atbildība un rīcība.

Atkritumu apsaimniekošana ir viens no cilvēka mijiedarbības ar vidi aspektiem. Diskusijās, vaicājot par cēloni, neviens īpaši tālāk par to, ka ir jābūt atbildīgiem, netiek. Bet ir jādomā, kāds ir apziņas fons – vai tā ir mīlestība, ar to saprotot ne tikai emocijas pret sev tuviem cilvēkiem, bet visplašākā izpratnē – gan pret līdzcilvēkiem, sabiedrību, gan visu to, ar ko esam mijiedarbībā, tostarp dzīvo dabu. Ja šī mīlestība ir, tad sākam domāt, vai ar savu rīcību kādam nenodarīsim pāri, neizdarīsim kaut ko sliktu.

Ja par to iedomātos, pirms pielikt degošu sērkociņu kūlas stūrim, tad no šīs rīcības atturētos un sāktos atbildības izpausmes loģiskā ķēde. Pa auto logu izmesta plastmasas pudele ir cilvēka bezatbildīgas rīcības izpausme, jo viņš šā atkrituma savākšanas atbildību noveļ uz citiem.

"Ne vienmēr vaina ir nabadzībā, bet arī domāšanā un atbildības sajūtā pret zemi un valsti, kurā tu dzīvo."

Otrs aspekts, manuprāt, no psiholoģijas viedokļa ir greizi formulēts uzdevums saistībā ar vides aizsardzību. Piemēram, plašsaziņas līdzekļos, dažādās lekcijās un reklāmās allaž tiek teikts - nemest nevietā atkritumus, nepiesārņot dabu, taču šis "ne" paliek tikai cilvēka apziņā, bet zemapziņā nenonāk. Kad cilvēks, jo īpaši bērns, veic kādu darbību, viņam no iepriekš sacītā daudz kas jau aizmirsies, viņš izmanto informāciju, kas ir saglabājusies zemapziņā, un tādēļ vajadzētu teikt – atkritumu izmešana dabā ir jāpārtrauc; ja mēs to nedarīsim – būs konkrētas negatīvas sekas. Ar to gribu teikt, ka ļoti rūpīgi ir jādomā, kādā veidā izskaidrot vajadzīgo informāciju.  

Atgriežoties pie sākumā minētā trijstūra, jāteic, ka pašvaldībās ir tāda negatīva iezīme, ka ik pēc laika vienu deputātu grupu nomaina cita, kas uzvarējusi vēlēšanās, un nākamie priekšstāvji nav pietiekami kompetenti tajos pienākumos, kas viņiem ir uzlikti ar likumu, un nezina arī par atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu prasībām.

Nereti ar kavēšanos tiek izstrādāti saistošie noteikumi, tajos nav konkrēta mērķa – kādi rezultāti ir jāpanāk, kā arī pienācīgi netiek novērtēts iedzīvotāju radītais sadzīves atkritumu daudzums, kas pašvaldības teritorijā ir jāsavāc. Atkritumu savākšanas jaudai, uzstādīto konteineru skaitam ir jābūt atbilstošam vietējiem apstākļiem, šeit nevar vadīties tikai pēc kaut kādas vispārējās statistikas. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir jāveicina dalīto atkritumu savākšana, turklāt tā, lai materiāls būtu sašķirots tādā kvalitātē, kā nepieciešams pārstrādei.

Tomēr jāteic, ka kopumā situācija uzlabojas, protams, tur, kur cilvēki par to domā, cenšas panākt šajā jomā progresu.

Piemēram, Latvijā bija projektu uzsaukums par dalītas atkritumu vākšanas sistēmas pilnveidi, kas deva ievērojamus uzlabojumus. Pirms vairākiem gadiem Latvijā vairākas pašvaldības pārrobežu sadarbības projekta "RECO – Reģionālā sadarbība atkritumu apsaimniekošanā" ietvaros ieviesa datorprogrammas, kurās tiek ievadīti dati par teritorijā esošo situāciju, kas ļauj precīzi administrēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Nereti ir tā, ka pašvaldības visu darbu uztic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, bet pašas par efektīvas sistēmas izveidi nedomā. Tā arī ir atbildības izpausme."

Linda Tijone, Bauskas novada kapitālsabiedrības SIA "Vides serviss" attīstības nodaļas vadītāja:

"Bauskas novads uz dažu citu pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu fona izceļas ar to, ka mums patiešām ir ļoti precīza datu uzskaite un skaidri zinām, cik daudz sadzīves atkritumu savācam Bauskas pilsētā, cik daudz vidēji rada viens iedzīvotājs. Pērn tie bija 1,35 kubikmetri no cilvēka, un tas atbilst arī Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam plānam.

Pilsētā visus atkritumus arī savācam, jo līgumi faktiski ir noslēgti ar visiem iedzīvotājiem (varbūt izņemot ģimenes mājas, kurās pastāvīgi neviens nedzīvo). Tādējādi pašā pilsētā vairs nav piesārņotu vietu un nelegālo izgāztuvju, un Lielās talkas laikā būs jāsavāc vien negodprātīgu cilvēku atstāti atkritumi, piemēram, upes krastā. Katrā ziņā tie nebūs ievērojami apjomi, jo šīs vietas ir zināmas un laikus tiek sakoptas.

Tāpat kā Ziemeļvidzemē, kur ir labais Ziemeļvidzemes Atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) piemērs, SIA "Vides serviss" ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un šīs funkcijas visā pilnībā tiek deleģētas mums.

Izveidojot Bauskas novadu, pilsētai tika pievienoti astoņi pagasti, un 2010.gadā pašvaldība izstrādāja saistošos noteikumus visai teritorijai – tas bija pirmais solis vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē. Noteikumos ir iekļauts punkts, ka līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ir jābūt pilnīgi visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem - gan daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, gan ģimenes māju un viensētu saimniekiem, gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Tātad katram īpašniekam ir jāuzrāda, kur tiek likti sadzīves atkritumi.

Bauskā līgumi ir noslēgti faktiski ar visiem iedzīvotājiem, bet pagastu teritorijās vēl ir jāiegulda lielāks darbs. Tur, iespējams, varbūt vēl atradīsim vietas, kur sadzīves atkritumi nelikumīgi ir atstāti. Pagastu pārvalžu vadītājiem esam snieguši informāciju par iedzīvotāju radīto atkritumu apjomu (šie dati pieejami uzņēmuma mājaslapā), un ir pagasti, kur savācam diezgan daudz no viena cilvēka; ir arī tādi, kur šis rādītājs ir uz pusi mazāks. Tad informējam pārvalžu vadītājus, ka, iespējams, nav savākti visi atkritumi.

"Kopumā situācija uzlabojas, protams, tur, kur cilvēki par to domā, cenšas panākt šajā jomā progresu."

Pagastu pārvaldēm ik gadu dodam informāciju par klientiem, ar kuriem noslēgts līgums, un tad viņi var kontrolēt tos, kuriem līgumu nav. Tas ir darbs pašvaldības policijai: tā var sekot līdzi, vai saistošie noteikumi tiek ievēroti, kur mājsaimniecības noglabā sadzīves atkritumus.

Pagājušās nedēļas laikā apbraukājām visas pagastu pārvaldes, pārrunājot par piesārņotajām vietām. To ir tikai dažas, un Lielajā talkā ir plānots sakopt platības, kur zemes īpašnieks ir pašvaldība. Jo Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir teikts, ka tad, ja vieta ir piesārņota, īpašuma sakopšana ir īpašnieka pienākums.

Novadā ir atrisināts arī jautājums par lielgabarīta atkritumu savākšanu. Uzņēmumam ir mājaslapa www.videsserviss.lv ,un tajā aktuālākā informācija pašlaik ir par lielgabarīta un videi kaitīgo atkritumu savākšanas akciju no Bauskas novada iedzīvotājiem. Ir izveidots laika grafiks un norādītas atkritumu savākšanas vietas. Bez maksas savāksim mēbeles, matračus, elektrisko iekārtu atkritumus, sašķirotu otrreiz izmantojamo materiālu un videi kaitīgus atkritumus.

Tas iespējams ar Bauskas novada domes līdzfinansējumu dažu atkritumu veidu savākšanai, un no novada domes puses tas ir labās gribas žests, lai cilvēkiem nekas papildus nebūtu jāmaksā.

Domes saistošajos noteikumos ir noteikts, ka reizi gadā ir jāorganizē šo atkritumu savākšana. Bauskas pilsētā akcija notiks tieši 21.aprīlī, kas sasaucas ar Lielo talku, un iedzīvotāji minētās lietas varēs novietot vismaz divdesmit vietās. Ja iedzīvotājiem pašiem būtu individuāli jāpasūta šāds pakalpojums, tas izmaksātu diezgan dārgi kaut vai degvielas augstās cenas dēļ: tam nepieciešams īpašs transports, jo ar standarta atkritumu izvešanas mašīnu to nevar izdarīt.

Ir jāatzīst, ka atkritumi nav tā lieta, par ko iedzīvotāji šodien domā pirmām kārtām. Tādēļ ļoti svarīga ir iedzīvotāju pastāvīga informēšana, saziņa ar viņiem, un tālāk varam redzēt arī rezultātus. Piemēram, Bauskas pilsētā iedzīvotāji ir pieraduši šķirot atkritumus un bez maksas nodod aptuveni 20% no kopējā apjoma. Dalīto atkritumu savākšanas punkti, kur ir krāsaini konteineri attiecīgi katram iepakojuma veidam, pieejami visā pilsētā - viens uz katriem 200 iedzīvotājiem.

Tātad, ja ir divas lielas daudzdzīvokļu mājas, tur būs šāds laukums. Tā kā maksa par nešķiroto atkritumu savākšanu arvien palielinās, tad šī bezmaksas nodošana kļūst arvien populārāka.

Galvenais ir iedzīvotāju informētība, un tad pamazām veidojas paradumi. Tūliņ arī laikraksta "Bauskas Dzīve" portālā būs informācija, kur un kādas aktivitātes notiek saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu."
Labs saturs
8
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU