Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rotaļlieta pirmām kārtām ir iepriecinājums mazulim. Taču jādomā arī par to, vai šī mantiņa neslēpj apdraudējumu bērna veselībai.
FOTO: www.sxc.hu
Rotaļlietu drošumu Latvijā reglamentē Preču un pakalpojumu drošuma likums, Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.128 "Rotaļlietu drošuma noteikumi", kuros iekļautas tiesību normas, kas pārņemtas no Eiropas Padomes Direktīvas (1988. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu drošību (88/378/EEK).
Kopš 2009. gada 20. jūlija gan ir spēkā jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu, kuras prasības dalībvalstīs jāsāk piemērot no šā gada 20. jūlija. Tādēļ februārī valdība pieņēma jaunus MK noteikumus Nr.132 "Rotaļlietu drošuma noteikumi", kas stāsies spēkā Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā – 20. jūlijā. Būtiskākais jaunums šajos noteikumos ir ražotājam noteiktais pienākums veikt apdraudējumu analīzi, kā arī sagatavot atbilstības deklarāciju.
Pārsteigumi nav gaidāmi
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) patēriņa preču uzraudzības daļas vadītājs Aleksejs Niščaks informē, ka saistībā ar jaunāko direktīvu un MK noteikumiem cita starpā būs aizliegts izmantot vairākas potenciāli kaitīgas (kancerogēnas) ķīmiskās vielas, kā arī jānosaka zemākas maksimāli pieļaujamās vērtības dažām bīstamām vielām, taču šīs prasības stāsies spēkā tikai 2013. gada 20. jūlijā. Tātad līdz šim laikam ir noteikts pārejas posms, kurā komersantiem atvēlēts laiks sagatavoties jaunajiem nosacījumiem.
"Noteikumi vairāk reglamentē arī ražotāju, importētāju un izplatītāju pienākumus, skaidri pasaka, kas par ko atbild un ko kurš dara. Piemēram, līdz šim ražotājam nevajadzēja rotaļlietai sastādīt atbilstības deklarāciju, ar kuru ražotājs apliecina, ka rotaļlieta atbilst noteikumu prasībām. Jauno MK noteikumu pielikumā iekļauts arī šīs deklarācijas paraugs."
PTAC vecākā eksperte Vita Visocka stāsta, ka par jaunajiem noteikumiem PTAC uzņēmējiem rīkoti semināri, lai gaidāmie nosacījumi būtu labāk izprotami.
Taču abi speciālisti uzsver, ka rotaļlietu drošuma pamatprasības jau ilgstoši bijušas iekļautas pašreiz spēkā esošajos noteikumos un īstenībā uzņēmējus lieli pārsteigumi negaida. Cita lieta, cik apzinīgi tās ir ņemtas vērā un izpildītas līdz šim.
Lai zinātu, vai MK noteikumi Nr.128 "Rotaļlietu drošuma noteikumi" izstrādājumam ir piemērojami, ražotājiem pirmām kārtām ir jāzina un jāizprot rotaļlietas definīcija. Tā ir vienkārša un atrodama minēto noteikumu 1.2. apakšpunktā: rotaļlieta ir jebkurš izstrādājums vai materiāls, kas īpaši projektēts vai paredzēts, lai ar to rotaļātos bērni, kas ir jaunāki par 14 gadiem.
Kad grāmata ir grāmata, bet kad - rotaļlieta
Šopavasar grāmatu tirgotāju un izdevēju, kā arī Latvijas Grāmatnieku ģildes sašutumu izraisīja PTAC vērienīgās pārbaudes saistībā ar tirgū pieejamo grāmatu – rotaļlietu atbilstību drošuma prasībām. Grāmatu izdevēji un tirgotāji publiski pauda neizpratni par bērnu grāmatiņu iekļaušanu rotaļlietu kategorijā, kā arī neesot skaidras robežas, kad grāmata ir grāmata un kad tās spēlēšanās vērtība ir tik augsta, ka grāmata uzskatāma par rotaļlietu. PTAC tiek pārmesta arī tīša informācijas slēpšana par minēto MK noteikumu, standartu un ES direktīvu eksistenci un prasībām.
"Šie noteikumi ir spēkā jau no 2000. gada, bet grāmatu ražotāji un tirgotāji nepareizi uztver, ka tikai līdz ar MK noteikumu Nr.132 spēkā stāšanos tiks ieviestas jaunas prasības arī attiecībā uz rotaļlietām – grāmatām. Precēm, kas saražotas līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās brīdim, piemērojami pašreizējie noteikumi, un tās jārealizē noteiktā pārejas periodā," informē A. Niščaks.
"Rotaļlietu drošuma pamatprasības jau ilgstoši bijušas iekļautas pašreiz spēkā esošajos noteikumos."
Kā atzīst PTAC, galvenās grūtības rotaļlietas definīcijā ir jēdziena "lai ar to rotaļātos" vai "spēlēšanās vērtība" izprašana, taču norāda: lai izstrādājumu uzskatītu par rotaļlietu MK noteikumu Nr.128 izpratnē, spēlēšanās vērtībai ir jābūt ražotāja paredzētai. Šo izvēli atvieglo arī standartā LV CR 14379:2002 "Rotaļlietu klasifikācija – Norādījumi" minētie rādītāji, kuros spēlēšanās vērtība ir kā paredzētā primārā funkcija, un to noteikt savukārt palīdz standarta klasifikatorā minētais izstrādājuma lapu skaits, detaļu daudzums, krāsu kontrasti.
Aizvien vairāk uzņēmēju rada bērnu grāmatiņas un rotaļlietas, kas paredzētas maziem bērniem attīstības veicināšanai. Šie inovatīvie risinājumi (spilgtas krāsas, sīkas pievienotas detaļas, aukliņas, skaņu radoši elementi, ar baterijām darbināmi mehānismi) arī uzliek papildu atbildību un nepieciešamību precei atbilst noteiktām drošuma prasībām. Lai izprastu problēmu, ir jāsaprot, ka šīs papildu prasības neattiecas uz visām grāmatām, bet tikai tām, kas atbilst rotaļlietas definīcijai un kuru mērķauditorija ir neaizsargātākā sabiedrības daļa – bērni, kuri attīstības procesā, izzinot apkārtējo vidi, neapzinās pastāvošos draudus. Parastās lasīšanas grāmatas un mācību grāmatas nav rotaļlietas.
A. Niščaks uzsver: galvenais ir tā dēvētā spēlēšanās vērtība. "Tās, piemēram, ir grāmatas ar citu rotaļlietu savienojumu – izvirzāmām ilustrācijām, figūriņām, skaņu elementiem, kur kombinēta ir spēlēšanās un skatīšanās. Likumdevējs ir paredzējis: ja bērns šo mantiņu izmanto kā rotaļlietu, tad uz to ir jāattiecina noteiktas drošuma prasības. Tas, protams, nenozīmē, ka jebkura cita lasāmā grāmata var būt nedroša, uz tām attiecas Preču un pakalpojumu drošuma likums, kur nav uzskaitītas specifiskas prasības, bet ražotājs pats, novērtējot riskus, garantē to drošumu."
V. Visocka piebilst: "Piemēram, lai bērns nevar no šīs grāmatas izņemt baterijas, un tas ir iespējams tikai pieaugušam cilvēkam ar speciālu instrumentu palīdzību. Ir gadījies, ka bērns atrod un norij šādu bateriju, un sekas ir veselībai ļoti bīstamas."
Papildu prasības rotaļlietām
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.128 "Rotaļlietu drošuma noteikumi" 5. punktu rotaļlietas atļauts piedāvāt Latvijas tirgū tikai tad, ja tās atbilst drošuma būtiskajām prasībām, un tām jābūt marķētām ar CE zīmi.
Šeit ejami divi ceļi. Pirmais ir vienkāršāks un lētāks: ražotājs jau sākotnēji izpilda un pārliecinās par rotaļlietas atbilstību drošuma prasībām, proti, standartam LVS EN 71 "Rotaļlietu drošums", un ir tiesīgs marķēt izstrādājumu ar CE zīmi. Tiesa gan, noteikumi pirms preces piedāvāšanas tirgū prasa ražotājam veikt diezgan sarežģītus "papīru" darbus:
A. Niščaks uzskata: "Ja ražotājam ir ideja un viņš zina, ko grib izgatavot, vienkārši ir jāiedziļinās prasībās, kas izlasāmas jau minētajos MK noteikumos Nr.128 – piemēram, ka rotaļlietās aizliegts izmantot ķīmisku vielu ftalātus; standartā var atrast, kādas lietas vēl ir aizliegtas vai kādas ir to pieļaujamās vērtības, kādas detaļas saskaņā ar mērķauditorijas vecumu drīkst vai nedrīkst būt šajā rotaļlietā, tādējādi nodrošinot izstrādājuma atbilstību prasībām. Ja tas viss izdarīts, komersantam ir pamatojums uz ražojuma likt CE marķējumu."
"Aizvien vairāk uzņēmēju rada bērnu grāmatiņas un rotaļlietas, kas paredzētas maziem bērniem attīstības veicināšanai."
"Ministru kabineta noteikumos faktiski ir prasīts apraksts, kā rotaļlieta ir ražota – shēmas, rasējumi, izmantotās vielas – tas arī veido šo tehnisko dokumentāciju, kam jau ir jābūt, ja rotaļlieta ražota atbilstoši standartam," tā V. Visocka.
Sarežģītāk ir tad, ja grāmata – rotaļlieta jeb vienkārši rotaļlieta ir izgatavota, vadoties tikai pēc tās veidotāju ieceres, iepriekš neņemot vērā drošuma atbilstības kritērijus.
Tad saskaņā ar MK noteikumiem Nr.128 ražotājam pirms rotaļlietas piedāvāšanas tirgū ir ES akreditētā laboratorijā jāveic rotaļlietas tipa pārbaude, lai iegūtu sertifikātu (dokumentu, kas apliecina - pārbaudītais rotaļlietas tipa paraugs atbilst drošuma būtiskajām prasībām). Ja atbilstības novērtējums ir pozitīvs, tad ražotājs iegūst tiesības produkciju marķēt ar CE zīmi, bet šī procedūra var prasīt papildu izdevumus.
Kad tirgū nav vajadzīgās kārtības
Pārbaudēm grāmatu veikalos nav nekādas saistības ar jaunajiem MK noteikumiem, skaidro PTAC speciālisti. "Ik gadu, balstoties uz reālo pieredzi un pieejamo informāciju, izstrādājam prioritātes nākamā gada pārbaudēm. Pērn pamanījām, ka tirgū ir problēmas ar rotaļlietām – grāmatiņām: tiek pārdots daudz grāmatu, kas ir rotaļlietas, bet kurām, visticamāk, nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra," stāsta A. Niščaks. "Pārbaudēs patiešām konstatējām, ka uzņēmēji nepievērš pietiekamu uzmanību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Protams, tirgū ir arī grāmatas - rotaļlietas, kurām ir CE marķējums un nepieciešamā dokumentācija. Bet ir daudz tādu, kurām tā visa nav un nav zināms, vai ir tikusi veikta atbilstības novērtēšana; kopumā šādu preču īpatsvars no pārbaudītajām grāmatām - rotaļlietām ir aptuveni 80 procentu.
Pašlaik daudzi komersanti uzskata šīs prasības par lieku birokrātisko slogu savam uzņēmumam, un publiskajā telpā parādās arī informācija, ka minēto prasību izpilde prasīs daudz papildu izdevumu. Bet tā ir sagrozīta informācija, un savos semināros arī skaidrojam, ka grāmatu izdevējiem jeb ražotājiem ir iespējams pašiem visu izdarīt, neizmantojot laboratoriju maksas pakalpojumus ekspertīžu veikšanai."
V. Visocka piebilst, ka PTAC jau laikus februārī noorganizēja īpašu semināru par grāmatām - rotaļlietām un ar vēstulēm e-pastā uzaicināja iespējamos adresātus, kam šīs zināšanas būtu vajadzīgas. Diemžēl atsaucība bija ļoti maza, konstatē PTAC vecākā eksperte.
PTAC nolūks nav kaitēt komersantiem
Kas notiek ar produkciju, kam konstatēta šī neatbilstība? Vai tiešām rotaļlietas jāizņem no tirdzniecības un jānodod atkritumos, komersantiem ciešot lielus zaudējumus?
"Mūsu inspektori pārbaudēs izvērtē, kur ir problēmas, un individuāli tiek izvērtēts katrs gadījums," teic Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītājs. "PTAC nekad nav bijis mērķis nodarīt kaitējumu uzņēmējiem un iznīcināt tirgu. Šo pārbaužu laikā neesam uzlikuši par pienākumu uzņēmējiem izņemt no tirdzniecības vai iznīcināt grāmatas, ja nav CE zīmes vai atbilstošas dokumentācijas. PTAC pašmērķis nav sodīt uzņēmumus, bet gan sakārtot tirgu - informēt uzņēmējus par viņu pienākumiem un nodrošināt, lai tie tiktu izpildīti. Taču nākamajām preču partijām ir nepieciešams šis atbilstības novērtējums un CE marķējums. Ja saredzam riskus bērna drošībai, piemēram, grāmatiņām ir viegli noņemamas sīkas detaļas, ar ko mazulis varētu aizrīties vai iebāzt ausī, tad nevaram atļaut šos izstrādājumus turpmāk tirgot."
"Standartu uzlabojumi notiek uz reālas prakses pamata – ja rodas vairāki līdzīgi nelaimes gadījumi viena iemesla dēļ."
V. Visocka informē: "Daļa pārbaudīto tirgotāju pašlaik ir sākuši šo grāmatiņu atbilstības novērtēšanas procedūru. Ir arī risinājums, ka, veicot atbilstības novērtēšanu, turpmākajās grāmatiņu tirāžās šie nedrošie elementi tiek uzlaboti. Gadījies arī, ka produkts izgatavots atbilstoši standartiem, bet, piemēram, veicot izdevuma tulkojumu un izgatavojot grāmatiņas - rotaļlietas Latvijas patērētājam, vienkārši ir aizmirsts par marķējumu. Izgatavojot nākamo tirāžu, tas ir jāuzliek. Mūsu galvenais mērķis ir drošums, nevis formālas prasības."
Standartu prasības – no dzīves pieredzes
PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde vērš uzmanību uz to, ka Latvija raksturīga ar samērā zemu sociālās līdzatbildības līmeni. "Gadījumos, kad gūta trauma vai tāda varēja rasties, izmantojot preci, cilvēki satraukumā dodas pēc palīdzības pie ārsta vai arī vienkārši izmet šo priekšmetu, pat neaizdomājoties, ka tas, iespējams, ir bijis drošuma prasībām neatbilstošs, tādēļ līdzīgi var ciest arī citi cilvēki un tādēļ būtu jāinformē uzraudzības iestādes."
PTAC par šiem nelaimes gadījumiem uzzina citādi – ar medicīnas iestāžu starpniecību, no statistikas datiem, medijiem. Bet PTAC ir tālrunis, kur var zvanīt un ziņot par nedrošām precēm, ar tām saistītiem nelaimes gadījumiem. PTAC izvietojis plakātus arī poliklīnikās un slimnīcās, bet patērētāju atsaucība diemžēl neesot pietiekama.
Kas šajā situācijā ir jāņem vērā patērētājam? Jāskatās, vai rotaļlietām ir CE marķējums? "Jā, patērētājs var pievērst uzmanību, vai precei ir šis marķējums, kaut arī tas vairāk domāts uzraugošajai iestādei kā informācija, ka prasības ievērotas," skaidro V. Visocka. "Taču patērētājam katrā ziņā ir jāizlasa precei pievienotā informācija par to, cik vecam bērnam rotaļlieta paredzēta, kā tā ir izmantojama, kā nomaināmas baterijas. Standarti laika gaitā tiek papildināti ar grozījumiem, balstoties tieši uz nelaimes gadījumu datu bāzi. Piemēram, papildu prasības šautriņām, speciāli pagarinot to garumu, standartā tika iestrādātas pēc tam, kad tika konstatēts, ka bērni spēlējoties bija šautriņas iešāvuši sev kaklā un tās bija par īsu, lai varētu izvilkt."
Prasības netiek izdomātas ierēdņu kabinetos tādēļ, ka viņiem sagribas kādas pārmaiņas, uzsver V. Visocka. Standartu uzlabojumi notiek patiešām uz reālas prakses pamata – ja rodas vairāki līdzīgi nelaimes gadījumi viena iemesla dēļ.
"Latvijas uzņēmumi faktiski redz tikai rezultātu, normatīvo aktu prasības, bet standarti top no novērojumiem Eiropas mērogā, no daudz plašākas statistikas nekā Latvijā. Šajās darba grupās kā eksperti tiek pieaicināti arī uzņēmēji," teic A. Niščaks.
