Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tas gan izvirza jaunus mērķus, gan turpina 2001. gadā Ministru kabinetā apstiprinātās Sabiedrības veselības stratēģijas un tās rīcības programmā 2004.-2010. gadam uzsāktās sabiedrības veselības politikas īstenošanu. Līdzšinējās Sabiedrības veselības stratēģijas darbība beidzas 2010. gada 31. decembrī, tādēļ, iesaistot plašu speciālistu loku, Veselības ministrija uzsāka jaunu pamatnostādņu izstrādi 2011.-2017. gadam.
Līdzšinējās stratēģijas pamatmērķis bija panākt Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos, tuvinot to labākajiem ES veselības rādītājiem. Stratēģijas vispārīgais mērķis bija sasniegt 95% no ES vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma. Mērķis īstenots netika, tomēr 2008. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā sasniedza 91% no ES vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma. Šis rādītājs arvien būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja, jo standartizētie mirstības rādītāji visu nāves cēloņu dēļ Latvijā ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES.
Jaunajās pamatnostādnēs atzīts, ka Latvijā joprojām pastāv nevienlīdzība veselības jomā – lauku iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir par diviem gadiem īsāks nekā pilsētniekiem, vīriešu paredzamais mūža ilgums par 9,8 gadiem īsāks nekā sievietēm, turklāt ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību, ir nabadzība.
Topošo pamatnostādņu virsmērķis ir paaugstināt Latvijas iedzīvotāju mūža ilgumu līdz 71,1 gadam vīriešiem, līdz 79,6 gadiem – sievietēm. Projektā izvirzīti četri galvenie rīcības virzieni: saslimšanas un mirstības no neinfekcijas slimībām mazināšana, mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošana, traumatisma un mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu dēļ un veselības aprūpes pieejamības pilnveidošana.
Plāno aizliegt našķu reklāmu, bet popularizēt nūjošanu
Latvijā galvenie iedzīvotāju saslimstības, invaliditātes un mirstības cēloņi ir neinfekcijas slimības. Nāves cēloņi ir asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi.
Pamatnostādnēs secināts, ka Latvijas iedzīvotāji uzturā lieto par daudz sāls un pārāk maz dārzeņu, augļu un ogu, turklāt vīriešiem uztura paradumi ir sliktāki nekā sievietēm. Joprojām skolu tirgotavās galvenokārt piedāvā saldumus un kalorijām bagātus našķus. Vēl atzīts, ka Latvijas iedzīvotājus raksturo nepietiekamas rūpes par mutes dobuma higiēnu.
Nākamajos gados plānots pievērst pastiprinātu uzmanību sirds un asinsvadu slimību profilaksei: uzraudzīt gan Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošos paradumus, gan sabiedrības veselību kopumā. Plānots aizliegt neveselīga uztura ražotāju, izplatītāju un saldināto dzērienu ar cukura daudzumu virs 7% reklāmu.
"Pamatnostādņu virsmērķis ir paaugstināt Latvijas iedzīvotāju mūža ilgumu līdz 71,1 gadam vīriešiem, līdz 79,6 gadiem – sievietēm."
Vēl iecerēts izstrādāt plānu „Veselīgs uzturs. 2014–2020” un veicināt zinātniskos pētījumus par uztura nozīmi. Tāpat plānots izstrādāt priekšlikumus veselības aprūpes pakalpojumu pozitīvajam grozam, iekļaujot aktuālākās pacientu grupas, kam nepieciešamas valsts apmaksātas uztura speciālista konsultācijas. Pamatnostādnes paredz sagatavot informatīvus materiālus par lēta un pilnvērtīga ēdiena sagatavošanu maznodrošinātām ģimenēm, kā arī pašvaldībās izveidot veselīga uztura apmācību skolas. Plānots aizliegt tirgot neveselīgus un kaitīgus pārtikas produktus kopā ar rotaļlietām vai veicināt šo produktu iegādi, piedāvājot loterijas, balvas vai citus labumus.
Pamatnostādnēs atzīts, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju nav pietiekama fiziskā aktivitāte; ir nepietiekams veloceliņu, sporta zāļu, sporta laukumu skaits; ka valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti galvenokārt augstu sasniegumu sportā veicināšanai. Veselības stratēģijā iecerēts aktīvi mudināt iedzīvotājus nodarboties ar sportu, kā arī izveidot kartes pastaigām, nūjošanai un skriešanai lielajās pilsētās: Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī. Tāpat domāts izveidot karti riteņbraukšanas maršrutiem un rīkot kampaņas kustību aktivitāšu veicināšanai.
Jaunajās pamatnostādnēs plānotas izglītojošas lekcijas, kā arī nūjošanas treneru sagatavošana, nūjošanas un ārstniecisko vingrošanas grupu organizēšana ar daļēju nodarbību maksas segšanu. Īpašu uzmanību paredzēts veltīt senioriem.
Neaizmirst onkoloģiju, diabētu un garīgo veselību
Onkoloģisko saslimšanu jomā Latvijā ir liels primāri ielaisto krūts, dzemdes kakla, mutes dobuma, taisnās zarnas audzēju īpatsvars, salīdzinoši augsta pirmā gada letalitāte un zemi 5 gadu dzīvildzes rādītāji. Tāpat atzīmēts, ka onkoloģisko slimību kontroles programmas realizācijai ir ierobežots finansējums.
Lai situāciju uzlabotu, uzsvērta onkoloģisko slimību profilakses un agrīnās diagnostikas nozīme. Plānots izvērtēt Onkoloģisko slimību programmas 2009.-2015. gadam izpildi, pilnveidot skrīninga izmeklēšanu onkoloģisko slimību agrīnai atklāšanai un izpētīt, kas traucē tā īstenošanu. Ir iecere izstrādāt onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas.
"Plānots aizliegt neveselīga uztura ražotāju, izplatītāju un saldināto dzērienu ar cukura daudzumu virs 7% reklāmu."
Pamatnostādnēs secināts, ka Latvijā gadu no gada pieaug diabēta pacientu skaits, tādēļ jāizstrādā Diabēta profilakses plāns.
Tāpat atzīts, ka sabiedrībā aizvien valda aizspriedumi pret cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem, kas kavē šo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā un palīdzības meklēšanu. Mirstība pašnāvību dēļ ieņem piekto vietu mirstības cēloņu struktūrā un ir galvenais mirstības cēlonis starp visām ārējo cēloņu izraisītām nāvēm. Lai šīs problēmas mazinātu, vajadzīga garīgās (psihiskās) veselības veicināšana un profilakse. Tādēļ plānots izpētīt Latvijas jauniešu bērnībā gūto vardarbības pieredzi, rīkot pasākumus vardarbības novēršanai skolu un darba vidē un ģimenē, kā arī izstrādāt psihiskās veselības veicināšanas un profilakses rīcības plānu.
Par veselīgumu sāks runāt jau bērnudārzā
Diemžēl Latvijā joprojām ir augsts smēķējošo vīriešu īpatsvars, kā arī augsts tabakas dūmiem pakļauto iedzīvotāju īpatsvars mājās, turklāt pieaudzis smēķējošo jauniešu īpatsvars vecumā no 13 līdz 15 gadiem; liels ir arī smēķējošo grūtnieču skaits.
Mātes un bērna veselības jomā konstatētas arī citas problēmas. Samazinās grūtnieču īpatsvars, kuras uzskaitē stājušās līdz 12. grūtniecības nedēļai, turklāt joprojām ir ļoti augsts abortu skaits. Savukārt perinatālā mirstība Latvijā ir lielāka nekā vidēji ES, bet zīdaiņiem līdz gada vecumam pieaugusi mirstība infekcijas slimību dēļ. Savukārt ārējie nāves cēloņi (saindēšanās, noslīkšana, nosmakšana un ugunsgrēks, kā arī kritieni) ir biežākais nāves iemesls bērniem vecumā no 1 līdz 5 gadiem, turklāt bērni visbiežāk traumas gūst mājās.
"Plānots aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību bērniem līdz 18 gadu vecumam."
Lai situāciju uzlabotu, domāts izstrādāt rīcības plānu mātes un bērna veselības uzlabošanai. Iecerēts aptaujāt Latvijas sievietes par zīdīšanas pieredzi un izveidot komisiju projekta „Mazulim draudzīgas slimnīcas” attīstīšanai un zīdīšanas veicināšanai. Plānots izglītot sabiedrību par mātes piena nozīmi, iecerētas izglītojošas kampaņas vecākiem par veselīgu uzturu bērniem, norūdīšanu, fiziskām aktivitātēm un drošību. Ir paredzēts mainīt Pirmsskolas izglītības programmu, paredzot obligātu veselīga uztura mācību pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī ieviest veselības un drošības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu 5. un 8. klasē. Skolās iecerēts nodrošināt veselīgu ēdināšanu, izmantojot Latvijas augļus, dārzeņus un pienu, un turpināt īstenot „Skolas piena” programmu un skolu apgādi ar augļiem un dārzeņiem. Pamatnostādnes paredz veicināt veselīgas pārtikas tirdzniecību skolās, izvēloties Latvijas piedāvājumu, kā arī vismaz līdz 9. klasei skolēniem nodrošināt brīvpusdienas.
Vēl plānots aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību bērniem līdz 18 gadu vecumam. Iecerēts aktīvi mazināt alkohola un tabakas pieejamību nepilngadīgajiem un rīkot informatīvas kampaņas, piemēram, smēķēšanas kaitīgā ietekme uz grūtnieces un augļa veselību, drošības pasākumi ķīmisko vielu kaitīgās ietekmes mazināšanai, rotaļlietu drošība. Iecerēts struktūrfondu apguvei sagatavot projektu „Fluortablešu programma” un to ieviest.
Plāno aizliegt arī netiešo alkohola reklāmu
Alkohola patēriņš Latvijā turpina pieaugt: palielinās stipro alkoholisko dzērienu un mazalkoholisko kokteiļu lietošana, būtiski pieaudzis narkotiku pamēģināšanas un nesenas lietošanas rādītājs.
Tādēļ ir plānots izstrādāt tabakas un alkohola lietošanas ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014. gadam. Iecerēts noteikt atkarību izraisošo vielu tirdzniecības ierobežojumus, atļaujot tās pārdot tikai specializētās tirdzniecības vietās. Vēl domāts izvērtēt iespēju paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai un noteikt papildu ierobežojumus alkohola reklāmai, kā arī aizliegt netiešo alkohola reklāmu – konkursi, spēles, korķīšu, uzlīmju krāšana, lai iegādātos koncertu, sporta spēļu biļetes.
Ir iecerēts regulāri pētīt alkohola, tabakas un narkotiku lietošanas izplatību iedzīvotāju vidū un izstrādāt plānu nelegālās alkohola un tabakas tirdzniecības samazināšanai. Vēl paredzēts noteikt mazāku pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs transportlīdzekļu vadītājiem - 0,2 promiles, kā arī izstrādāt priekšlikumus normatīvajam aktam, kas regulētu e-cigaretes un jebkurus citus tabakas izstrādājumu aizstājējus.
Stāstīs, ko darīt, ja iekož čūska
Pamatnostādnēs uzmanība pievērsta arī nelaimes gadījumu un vardarbības izraisītam traumatismam. Konstatēts, ka visvairāk potenciālo dzīves gadu Latvijā zaudēts ārējo nāves cēloņu dēļ. Tāpat secināts, ka viens no biežākajiem iemesliem ilgstošai vai nepārejošai darba nespējai vai invaliditātei ir traumas. Pusaudžu vecumā ir raksturīgi ievainojumi, kas gūti fizisko aktivitāšu laikā, jo netiek pietiekami lietoti aizsardzības līdzekļi.
Pamatnostādnēs uzsvērts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir augsts letālo nelaimes gadījumu skaits darbā, cilvēki maz zina par darba vides riska faktoriem un to ietekmi uz veselību. Turklāt traumas guvušie pacienti, laikus nesaņemot medicīnisko rehabilitāciju, pakļauti invaliditātei.
"Paredzēts transportlīdzekļu vadītājiem noteikt mazāku pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs - 0,2 promiles."
Lai problēmas risinātu, plānots izstrādāt Bērnu traumatisma profilakses rīcības plānu 2012.-2014. gadam, kā arī aktualizēt Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.- 2012. gadam. Paredzēts īstenot sezonālas kampaņas par drošības pasākumiem (peldēšanās drošības jautājumi, velodrošība, ziemas sporta drošība).
Iecerēts arī pilnveidot nelaimes gadījumu darbā reģistrācijas un izmeklēšanas kārtību. Vēl paredzēts pastiprināti informēt sabiedrību par pareizu rīcību nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā un rīcību neparedzētās situācijās - tveice, čūskas kodums, saindēšanās ar sēnēm un citi gadījumi.
Apdraud HIV, tuberkuloze un gripas pandēmija
Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules un ES valstīs, tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, teikts pamatnostādnēs. Tomēr Latvijā joprojām pastāv infekcijas slimību uzliesmojumu draudi, ko pierāda, piemēram, augsts grupveida saslimšanas gadījumu īpatsvars ar akūtām zarnu infekcijām, A hepatīta uzliesmojums. Tāpat Latvija ir to ES valstu vidū, kur ir augsti HIV infekcijas izplatības rādītāji. Latvijā ir liela mirstība no tuberkulozes, ar katru gadu pieaug reģistrētais TB/HIV duālās infekcijas gadījumu skaits. Vēl viena slikta ziņa: samazinās imunizēto iedzīvotāju skaits.
Lai šīs problēmas risinātu, plānots izstrādāt infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plānu 2011.-2013. gadam, kā arī izglītot sabiedrību par vakcinācijas nozīmi. Vēl domāts izvērtēt un grozīt HIV infekcijas izplatības ierobežošanas programmu 2009.-2013. gadam, izstrādāt gan HIV infekcijas izplatības, gan tuberkulozes izplatības ierobežošanas, kā arī gripas pandēmijas gatavības plānu.
Situācija un problēmas veselības aprūpē
Problēmas saskatītas gan veselības sistēmas finansēšanā, gan organizācijā. Pamatnostādnēs atzīts, ka Latvijā ir augsti pacientu tiešie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem un nepietiekams finansiāls valsts atbalsts veselības sistēmai, kā arī nav izvērtēta esošo finansējuma sadales principu efektivitāte un ir lieli mājsaimniecību izdevumi zāļu iegādei. Vēl secināts, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ārstniecības iestādēs pacientiem nav pieejama naudas trūkuma vai attāluma dēļ, tādēļ pieaug ātrās palīdzības izsaukumu skaits. Teikts arī, ka ir nepietiekama ģimenes ārstu pieejamība, īpaši vakara stundās un brīvdienās, savukārt plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana ir būtiski pasliktinājusi pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem un līdz ar to arī iedzīvotāju veselību, nepietiekami attīstīta ir arī medicīniskās rehabilitācijas sistēma.
Problēmas ir arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātē un drošībā. Līdz šim nav definēti kvalitātes kritēriji stacionāriem, reto slimību pacientiem trūkst informācijas, zināšanu un pieredzes, tāpat ir nepietiekama pieredzes un informācijas apmaiņa ar ārvalstīm, lai nodrošinātu ārstēšanas vadlīniju izstrādi.
Lai problēmas risinātu, iecerēts izstrādāt plānus gan ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, gan cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē un virkni vadlīniju: klīniskās vadlīnijas ģimenes ārstiem, vadlīnijas ārstniecības personām par psihiatrijas pakalpojumiem, perinatālās aprūpes vadlīnijas.
Pamatnostādnēs atzīts, ka jāuzlabo arī nozares datu kvalitāte. Piemēram, jāpilnveido pacientu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem reģistrācija. Plānots akadēmiski analizēt vismaz 25% nedzīvi dzimušo bērnu un mirušo zīdaiņu nāves iemeslus, kā arī atjaunot iedzimto anomāliju reģistra darbību un uzlabot statistikas datu vākšanu par saslimstību ar seksuāli transmisīvajām infekcijām.
Domāts arī par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Iecerēts izstrādāt rīcības plānu 2014.-2016. gadam reto slimību diagnostikas uzlabošanai un ārstēšanai. Plānots izstrādāt un aktualizēt sociālās drošības tīkla pasākumus, kā arī turpināt iesākto mobilās zobārstniecības programmu un sagatavot vairākus informatīvos ziņojumus - par paliatīvās aprūpes nodrošinājumu un par medicīniskās rehabilitācijas sistēmu, sniedzot priekšlikumus sistēmas uzlabošanai.
Tuvāko septiņu gadu laikā iecerēts pabeigt izstrādāt Farmaceitiskās aprūpes un Zāļu aprites likumu, kā arī izstrādāt un realizēt lauku aptieku attīstības plānu. Blakus citiem specifiskiem aptieku darbības regulējumiem plānots samazināt vairumtirdzniecības uzcenojumu zālēm līdz ES rādītājiem (5-9%). Vēl paredzēts informēt sabiedrību par racionālu zāļu lietošanu, par iespējām un pienākumiem pareizi paziņot par zāļu blakusparādībām, kā arī stingrāk uzraudzīt zāļu, medicīnas ierīču un uztura bagātinātāju reklāmu.
