Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome ir 2003. gadā Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir samazināt alkohola patēriņu un tā radītās sekas. Padomē ir pārstāvji no ministrijām, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības un Veselības ekonomikas centra.
Statistika rāda: mums ir labas ziņas
Veselības ekonomikas centra (VEC) Sabiedrības veselības departamenta direktors Māris Taube, prezentējot statistiku par alkohola lietošanas un izplatības sekām 2009. gadā, uzsver: „Jaunākie – 2010. gada – dati vēl nav apkopoti, un mēs nezinām, kādi tie būs.” Katrā ziņā, 2009. gada rezultāti rāda pozitīvas tendences.
Eirobarometra pētījuma dati par Eiropas Savienības iedzīvotāju attieksmi pret alkohola lietošanu uzrāda, ka Latvijā alkohola lietotāju īpatsvars pēdējo 30 dienu laikā ir 74%, kas ir viszemākais rādītājs aptaujāto 27 valstu vidū un kopš 2006. gada ir samazinājies par 3 procentiem.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ir būtiski samazinājies absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju. 2007. gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā patērēja 9,1 litru alkohola, 2008. gadā – 9,9, bet 2009. gadā – 6,1 litru. Speciālisti vērtē, ka samazinājums ir ļoti straujš, un meklē šādu izmaiņu iemeslus. M. Taube uzsver, ka Statistikas pārvalde gan apkopo datus par reģistrēto alkoholu un nevar zināt, kādi būtu rādītāji tad, ja varētu noteikt arī nereģistrētā alkohola patēriņu.
Latvijas Narkomānijas un žūpības apkarošanas fonda vadītājs Atis Silaroze uzskata, ka šāda statistika tomēr krietni palielinātu alkohola patēriņa rādījumus, jo Pasaules Veselības organizācija esot norādījusi: apmēram 38% alkohola Latvijā ir nelegālas izcelsmes; Latgalē tie ir pat 70 procenti.
"Latvijā alkohola lietotāju īpatsvars pēdējo 30 dienu laikā ir 74%, kas ir viszemākais rādītājs aptaujāto 27 valstu vidū."
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna apliecina: pacienti, kas ar alkohola psihozēm nonākuši Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, visi kā viens atzīst, ka dzēruši tikai un vienīgi nelegālo alkoholu.
Tomēr par uzlabojumiem liecina arī citi statistikas dati: Latvijā krietni samazinājusies mirstība no aknu cirozes un saslimstība ar alkohola psihozēm, mazinājusies arī mirstība no saindēšanās ar alkoholu. Tomēr arī šos aprēķinus var apšaubīt. A. Stirna norāda, ka ne visiem mirušajiem tiek veikta sekcija, lai noskaidrotu patieso nāves cēloni, un neviens tā arī neuzzina, vai šis cilvēks miris no alkoholisma vai arī no nāves slēdzienā ierakstītās akūtās sirds mazspējas. Tāpat eksperti uzsver: cilvēki vienkārši neiet pie ārsta, tādēļ nevar optimistiski spriest tikai pēc viena gada pozitīvajiem rādītājiem.
Tomēr ir dati, kas nav apšaubāmi. Piemēram, būtiski sarucis transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā izdarīto smago ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars visu negadījumu vidū. Piemēram, 1995. gadā alkohola reibumā tika izraisīti 23,3% no visiem negadījumiem, turpretī 2009. gadā tie bija vien 8,2 procenti.
Komentējot 2009. gada datu apkopojumu, M. Taube atzīst: ļoti iespējams, ka Latvija ir atkārtojusi pasaulē jau piedzīvoto fenomenu: krīzes laikā ir daļa cilvēku – vidusslānis jeb tā dēvētās baltās apkaklītes -, kas alkoholiskos dzērienus pērk un lieto mazāk, jo ir pazeminājusies pirktspēja.
Eiropas ieteikumi politikas veidotājiem
Veselības ministrija uzsver, ka 2009. gada rādītāji nevar būtu iemesls tam, lai alkohola ierobežošanai atmestu ar roku: sak’ mums te viss jau kārtībā. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzsver: „Alkohola patēriņa samazināšana ir starpnozaru uzdevums, kas ietver gan nelegālā alkohola apkarošanu, gan pieejamības mazināšanu, jo īpaši jauniešiem, cenu politiku, kā arī ārstēšanas un rehabilitācijas nodrošināšanu atkarīgajiem. Ir jomas, kur vērojami ļoti būtiski uzlabojumi, kā, piemēram, smagie ceļu satiksmes negadījumi, kas izraisīti alkohola reibumā - pēdējos 15 gados tie samazinājušies trīs reizes. Tas nozīmē, ka sabiedrība pakāpeniski kļūst apzinīgāka, tomēr tas nav iemesls, lai apstātos pie sasniegtā.”
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2010. gada ziņojumā par alkohola patēriņu un veselību apkopoti 53 valstu salīdzinošie rādītāji par alkoholisko dzērienu patēriņu. Šveicē, piemēram, īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu aizsardzībai pret alkoholisko dzērienu izplatītāju mārketinga aktivitātēm, Francijā ir aizliegtas tiešas un netiešas alkoholisko dzērienu reklāmas (arī sporta pasākumu translācijās, reklāmas stendos, uz sporta krekliem utt.), Zviedrijā un Spānijā alkoholiskos dzērienus drīkst iegādāties no 20 gadu vecuma.
Izpētot un salīdzinot valstu pieredzi, ziņojumā noteikti galvenie rīcības virzieni, kādos būtu jāstrādā Eiropas valstīm, lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu. Ziņojumā norādīti gan tie alkoholisma ierobežošanas paņēmieni, kuru efektivitāte ir pilnībā pierādīta, gan tie, kuru efektivitāte ir nosacīta.
"Ne visiem mirušajiem tiek veiktas sekcijas, lai noskaidrotu patieso nāves cēloni, un neviens tā arī neuzzina, vai šis cilvēks miris no alkoholisma vai arī no nāves slēdzienā ierakstītās akūtās sirds mazspējas."
PVO secinājusi: ir pilnīgi droši, ka alkoholisko dzērienu patēriņa radīto kaitējumu mazina nodokļu politika, valdības monopols mazumtirdzniecībā, ierobežojumi tirdzniecības vietu skaitam pašvaldībā, kā arī ierobežojumi tirdzniecības dienām un stundām, zemākā pieļaujamā alkohola koncentrācija autovadītājiem, izlases veida elpošanas testi, kā arī alkohola radīto veselības traucējumu ārstēšana. PVO ziņojumā pārliecinoši pierādīts, ka alkoholisko dzērienu patēriņa radīto kaitējumu nesamazina izglītošana un informēšana skolās.
Kā iespējamus, bet ne pārliecinošus iemeslus alkoholisko dzērienu patēriņa radītā kaitējuma samazināšanai PVO min minimālās cenas par gramu alkohola noteikšanu, reklāmas ierobežojumus, kā arī alkohola pārdošanas ierobežojumus personām, kas jau ir apreibinošu vielu ietekmē. Ziņojumā atzīts, ka alkohola ietekmi, visticamāk, nesamazina zemāki nodokļi pārrobežu tirdzniecībā, alkohola pārdevēju apmācība, kampaņas autovadītājiem, marķēšanas brīdinājumi patērētājiem uz dzērienu etiķetēm, kā arī sabiedrības izglītošanas kampaņas.
Atsevišķās valstīs zināmu efektu devusi arī autovadītāju apliecību aizturēšana, alkoholisko dzērienu lietošanas aizliegums jeb sausais likums, dažādās programmas darbavietās utt., savukārt efektu nav sasniegušas kampaņas, ko finansē alkohola industrija.
Ko plāno darīt Latvijā
Pirms 2. februāra tikšanās Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome iepriekš kopā sanāca 2006. gada martā – pirms pieciem gadiem. Kā skaidro veselības ministrs J. Bārzdiņš, krīzes gados alkoholisma ierobežošanas plāni tika nolikti malā. 2009. gadā ministrijā gan tika izstrādāts Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plāns 2010.-2014. gadam, bet dienas gaismu tas tā arī neieraudzīja. Tagad ministrija plānu ir augšāmcēlusi un izveidojusi iepriekš izstrādātā plāna aktualizēto versiju 2012.-2014. gadam.
Prezentējot to Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padomei, ministrija norādīja, ka plāna rīcības virzieni pagaidām ir ļoti vispārīgi un aicināja tos nevis tērgājot kritizēt, bet gan ieteikt savas idejas.
"Pacienti, kas ar alkohola psihozēm nonākuši Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, visi kā viens apliecina: dzēruši tikai un vienīgi nelegālo alkoholu."
Plāna melnrakstā atrodams plašs iespējamo pasākumu klāsts. Lai samazinātu piedāvājumu, iecerēta nelikumīgas alkoholisko dzērienu aprites apkarošana, alkoholisko dzērienu kvalitātes un nekaitīguma kontrole, kā arī alkoholisko dzērienu reklāmas un alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošana. Plānots mazināt arī pieprasījumu, piemēram, izvērtējot iespēju palielināt alkoholisko dzērienu cenas un nodokļus, iecerēts daudz pasākumu alkoholisko dzērienu lietošanas profilaksei. Nav aizmirsta arī ārstniecības un rehabilitācijas nodrošināšana.
Tomēr par konkrētiem rīcības virzieniem varēs runāt pēc mēneša, kad padomes locekļi būs iepazinušies ar ministrijas piedāvātajām idejām un ieteiks savas.
