Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Veselības ministrijas ieceri aizliegt neveselīgo ēdienu reklāmu nobremzē reklāmdevēju un pārtikas ražotāju jautājums: kā mēs varam zināt, kas ir veselīgs un kas neveselīgs?
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Veselības ministrijas izstrādātajā Sabiedrības veselības pamatnostādņu projektā 2011.-2017. gadam ietverta sadaļa arī par dzīvesveidu un uztura paradumiem. Tajās norādīts, ka tikai 49% Latvijas iedzīvotāju ikdienas uzturā lietoto pārtiku uzskata par kopumā veselīgu, savukārt 39% atzīst, ka viņu ikdienas uzturs nav veselīgs.
Pasaules Veselības organizācija iesaka dienā apēst vismaz 400 g dārzeņu un augļu, taču tikai 29,2% iedzīvotāju svaigus dārzeņus uzturā lieto katru dienu. Arī augļus un ogas katru dienu lieto tikai 21,8% cilvēku. Tāpat gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (45,3%) ikdienā uzturā nelieto pienu un tikpat atturīgi lieto skābpiena produktus.
Kopumā veselīgāka izvēle uztura paradumos ir meitenēm: viņas mazāk nekā zēni lieto čipsus un gāzētus, saldinātus dzērienus. 39,8% skolēnu saldumus ēd vismaz reizi dienā. Augļus un dārzeņus uzturā ik dienas vidēji lieto tikai 23% skolēnu. Pusē Latvijas vispārizglītojošo skolu ir kafejnīca vai veikals, kur skolēni var nopirkt galvenokārt saldumus un kalorijām bagātus našķus. Visvairāk iespēju iegādāties šos produktus skolā ierīkotā kafejnīcā vai veikalā, vai pārtikas produktu un/vai dzērienu automātos ir Rīgas skolēniem un skolās ar krievu mācību valodu.
Kā sekas nepareizai bērna ēdināšanai pirmsskolas vecumā piektajai daļai pirmklasnieku (Rīgā pat ceturtajai daļai pirmklasnieku) ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās; tās īpatsvars zēniem 7– 8 gadu vecumā ir ievērojami lielāks nekā meitenēm. Vislielākais pirmklasnieku īpatsvars ar lieku ķermeņa masu ir Rīgā un lielajās pilsētās, kā arī skolās ar krievu mācību valodu (īpaši zēniem). Savukārt nepietiekama ķermeņa masa ir vienam no desmit Latvijas 1. klases skolēnu, biežāk mazpilsētās un laukos.
Vairāki citās valstīs veiktie pētījumi pierāda, ka bērnu gaumi, iepirkšanās paradumus un pārtikas patēriņu ietekmē pārtikas produktu reklāma. Pat 30 sekunžu ilgs reklāmas klips ievērojami ietekmē divus gadus vecu bērnu pārtikas produktu izvēli. Pēc Eirobarometra pētījuma datiem, 17% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pārtikas produktu reklāma pilnībā ietekmē bērnu uztura paradumus, un 53% norāda, ka reklāma uztura paradumus ietekmē lielā mērā. Pētījumos pierādīts, ka televīzijas reklāma ir saistīta ar bērnu un jauniešu vecumā no diviem līdz 18 gadiem aptaukošanos.
Tieši tādēļ Sabiedrības veselības pamatnostādņu projektā blakus citiem veselīga dzīvesveida un uzturu veicinošiem pasākumiem ierakstīti divi drosmīgi uzdevumi:
Ierobežojumi ir jau tagad
„Ja jūs aizliegsiet reklāmas, jūs tāpat neko neiegūsiet. Katram, kam mājās ir televizors, ir arī televizora pults, un uz tās ir vairākas podziņas, ar kurām pārslēgt kanālus. Ja reklāmas nedrīkstēs izplatīt Latvijas kanālos, tad neviens tām neliegs būt citos kanālos,” uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
Patiesībā jau tagad reklāmdevējiem, popularizējot produktus bērniem, jāievēro Reklāmas likums. Tā 5. pants paredz, ka bērniem paredzētā reklāma vai reklāma, kas veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu tiesības un intereses un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe. Tāpat reklāmā aizliegts izmantot bērnu dabisko paļāvību vai pieredzes trūkumu, turklāt likums stingri aizliedz izmantot bērnus alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu reklāmā, kā arī adresēt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu reklāmu bērniem.
"Nav neveselīgas pārtikas – ir tikai nepareizas ēšanas tradīcijas."
Vēl bērniem paredzētajā reklāmā aizliegts ietvert apgalvojumus, vizuālu vai skaņas informāciju, kas varētu nodarīt viņiem morālu vai fizisku kaitējumu vai radīt mazvērtības sajūtu, ietvert mudinājumu vai mudināt uz agresivitāti un vardarbību, diskreditēt vecāku, aizbildņu un pedagogu autoritāti. Vēl ar likumu liegts vērst bērnu uzmanību uz to, ka konkrētu preču vai pakalpojumu iegāde rada fizisku, sociālu vai psiholoģisku pārākumu pār vienaudžiem vai ka attiecīgās preces trūkums izraisa pretēju rezultātu. Vēl bērniem adresētajās reklāmās liegts nepārprotami norādīt, ka reklamējamās preces vai pakalpojuma iegāde ir iespējama jebkurai ģimenei, neņemot vērā tās budžetu un aizliegts tieši aicināt bērnus pašus vai aicināt bērnus, lai viņi mudina vecākus vai citas personas pirkt preces vai izmantot pakalpojumus. Reklāmas likums aizliedz arī reklāmās attēlot bērnus bīstamās situācijās.
Par ko mēs vispār runājam?
Vairāki Latvijas pārtikas ražotāji un reklāmdevēji – Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija u.c. - ministrijas rosinājumu aizliegt neveselīgo produktu reklāmas nocērt jau saknē. Proti: lai ministrija varētu runāt par ideju aizliegt neveselīgo produktu reklāmas, tai vajadzētu vispirms parādīt konkrētu, normatīvajā aktā nostiprinātu sarakstu par to, kas Latvijā ir veselīgs un kas - neveselīgs produkts.
„Ir jānosaka vismaz definīcija – kas ir veselīgs un kas neveselīgs,” oponē Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Kamēr šādas apstiprinātas definīcijas nav, visas sarunas ir tukša runa. Kā, piemēram, izšķirt – tomāts ir veselīgs vai nav? Ir, protams! Un ja tas atvests no viņas „pasaules malas”, glabājas pusgadu uz loga un nebojājas, bet joprojām saglabā savu nevainojamo plastmasas izskatu un negaršo ne pēc kā – vai tas ir veselīgs? Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate piekrīt: jā, šāda normatīvā akta patiešām nav, un sola, ka agri vai vēlu šāda veselīgo un neveselīgo produktu definīcija būs.
"Lai kādu reklāmu izdomātu Veselības ministrija, tā nespēs pārspēt dārgās krāsaino dzērienu un našķu reklāmas."
„Nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Tā ir arī ar pārtiku: nav neveselīgas pārtikas – ir tikai nepareizas ēšanas tradīcijas,” domā Dans Bērtulis, NP Foods valdes loceklis un četru bērnu tēvs. Viņš uzsver, ka neviens produkts, ko var nopirkt Latvijas veikalos, nav indīgs. Eiropā vienkārši nedrīkst tirgot kaitīgus produktus. Tātad, ja produkts nonācis līdz veikala plauktam, tad tas nav bīstams veselībai. „Mēdz teikt, ka kokakola ir kaitīga. Kad es kādu laiku padzīvoju Indijā, es kolu dzēru katru dienu, lai nebūtu problēmu ar kuņģi. Man tās bija zāles,” saka D. Bērtulis. Tieši tādēļ viņš uzskata, ka šādas no padomju laikiem nākušas idejas par kaut kā aizliegšanu ir vienkārši jāizbeidz.
„Tā vietā, lai zāģētu Latvijas ekonomiku un mēģinātu mazināt darbavietas ar kaut kādiem aizliegumiem, ministrijai vajadzētu domāt par to, kā vairāk popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Reklamējiet pareizu ēšanu, dariet to sociālajos portālos, māciet, kas ir veselīgs, atvēliet vairāk naudas profilaksei, un būs rezultāts,” viņš iesaka ministrijai nevis būt PRET kaut ko, bet gan aicināt PAR kaut ko.
Nevajag tikai naudu, vajag labo gribu
Veselības ministrija piekrīt: informēt sabiedrību ir labi, stāstīt par veselīgu uzturu ir labi, bet tam visam vajadzīga arī krietna naudas summa, kas ministrijai nav. Jau tagad ministrijas mājaslapā atrodams ļoti daudz informācijas par to, kas ir veselīgs uzturs, atrodamas uztura normas ar smalkiem aprēķiniem un tabulām un cita informācija. „Tomēr tas laikam tomēr nav tas, kas sabiedrībai vajadzīgs,” atzīst I. Šmate, secinādama, ka pašiem ministrijas darbiniekiem gan būtu pagrūti izdomāt tādu sabiedrības informēšanas kampaņu, kas būtu saistoša skatītājiem.
Galu galā – tam vajadzīgi reklāmas speciālisti, un efektīvas reklāmas no ierēdņiem nevajadzētu gaidīt. „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka piekrīt: „Lai kādu reklāmu izdomātu Veselības ministrija, tā nespēs pārspēt dārgās krāsaino dzērienu un našķu reklāmas.” Tomēr ir arī daudz labu piemēru, kā valsts reklamē savas aktualitātes: CSDD reklāmas klipi, Centrālās vēlēšanu komisijas reklāmas multfilmu formā. Ministrija tiek mudināta pakonsultēties ar viņiem: diez vai CDDD budžets ir lielāks par ministrijas budžetu. Kā naudu sabiedrības informēšanai izdodas atrast viņiem?
Turklāt reklāmdevēji un pārtikas ražotāji uzsver: lai darītu labas lietas, ne vienmēr vajag lielu naudu, turklāt ir aplami domāt, ka ierēdņiem jāsacenšas ar reklāmdevējiem. Nevienam nav jācenšas kādu pārspēt vai pārkliegt. Ministrijai ir jāveicina ražotāju un reklāmdevēju sociālā atbildība un viņi jāiesaista sabiedrības informēšanas kampaņās. Vajadzīga tikai ministrijas iniciatīva un konkrēti piedāvājumi vai mudinājumi.
"Kamēr pat mediķu acu priekšā bērniem tiks piedāvāti produkti, ko saucam par neveselīgiem, tikmēr bez speciālas definīcijas, likumiem un priekšrakstiem patiešām neiztikt."
„Ministrijai jāizstrādā sabiedrības informēšanas programma un jāaicina uz sadarbību gan mediji, gan reklāmdevēji, gan ražotāji,” uzskata G. Līdaka. Turklāt viņa uzsver, ka te īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši sabiedriskajiem medijiem – tiem, kas tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu. Te būtu iespēja plašām sabiedrības informēšanas kampaņām ar aizraujošiem raidījumiem, diskusijām un padomiem. Ja nebūtu tās naudas, ko jau tagad izglītojošu un sabiedrību informējošu raidījumu veidošanai dod tie ražotāji, kuru reklāmas, visticamāk, tiktu aizliegtas, sabiedrība zaudētu daudz labu raidījumu.
„Bez viņu naudas daudz kas nebūtu iespējams,” piekrīt „Māmiņu kluba” vadītāja S. Salaka, arī esot PAR ražotāju sociālās atbildības veicināšanu. „Veselīgs dzīvesveids – tas ir ļoti moderni. Privātie mediji jau tagad daudz raksta un runā par to, nesaņemot ne santīmu no valsts budžeta. Ministrijai jāpiedāvā tēmas, speciālisti, varbūt jārīko semināri žurnālistiem. Ir jāizstrādā programma, un tad tai jāmeklē finansējums.”
Iespēju ir daudz. Vides reklāmas asociācijas prezidente Jeļena Brokāne, piemēram, varētu ministrijai piedāvāt izvietot reklāmas plakātus par pašizmaksu, bet ministrija nekad pie viņiem nav nākusi. Iespējams, atrastos producenti, kas veidotu aizraujošus raidījumus - tādus, kas acumirklī pārspētu sausā, pareizā ierēdņu valodā rakstītu informatīvu bukletu kalnus.
Tomēr pieejai jābūt kompleksai. Jāpilnveido izglītības programmas skolās, jāatgriežas pie veselības mācības un rūpīgi jāuzrauga, tas, ko piedāvājam ēst bērniem ne tikai bērnudārzos un skolās, bet arī, piemēram, slimnīcās. Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas pārstāve Gundega Rudzīte vēl pavisam nesen Bērnu slimnīcas kafejnīcā vērojusi meiteni ar acīmredzamām aptaukošanās pazīmēm. Slimnīcas kafejnīcā viņa izvēlējusies frī kartupeļus. Tas liek secināt: kamēr pat mediķu acu priekšā bērniem tiks piedāvāti produkti, ko saucam par neveselīgiem, tikmēr bez speciālas definīcijas, likumiem un priekšrakstiem patiešām neiztikt! Lai gan tā vietā pietiktu ar godprātīgu attieksmi un sociālo atbildību.
