Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. 27.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas izstrādātās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam.
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikts: par diviem gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus (no 52,6 veselīgajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009.gadā līdz 54,7 gadiem 2017.gadā un no 55,8 veselīgajiem dzīves gadiem sievietēm 2009.gadā līdz 57,8 gadiem 2017.gadā) un par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (no 121 tūkst. potenciāli zaudēta dzīves gada 2009.gadā līdz 96 800 gadiem 2017.gadā).
Lai to izdarītu, izvirzīti vairāki apakšmērķi, savukārt katram no tiem pamatnostādnēs ir norādīts izpildes termiņš un sasniedzamais rezultāts, kā arī institūcija, kas par konkrēto darbu atbild.
"Ilgus gadus ir valdījis uzskats, ka veselības nozare - tā ir tikai ārstēšana. Šobrīd veselīgas dzīvošanas ideja ir kļuvusi ļoti populāra, jo redzam, ka daudz savas veselības labā varam darīt paši. Rodas arī dažādas jaunas iniciatīvas un idejas, bet tam līdzās nepieciešams arī visu (ne tikai veselības) sektoru atbalstoša politika, kura vispirms pirmajā vietā liek cilvēka veselību.
Pamatnostādņu izstrādes gaitā ir ieguldīts liels darbs, lai izstrādātu konkrētu darbības plānu, jo mūsu iedzīvotāju veselības rādītāji un mūža ilgums uzskatāmi parāda, ka ar sabiedrības veselības pamatnostādņu pieņemšanu kavēties nedrīkstam," uzsver veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai Veselības ministrijai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi: 2014.gadā – 46 610 latu, 2015.gadā – 28 860 latu, 2016.gadā – 28 860 latu un 2017.gadā – 28 860 latu apmērā.
Jāiesaistās visai sabiedrībai
Speciālisti pamatnostādnes pārsvarā vērtē pozitīvi. Iespējams, tas tādēļ, ka pamatnostādnes netapa vien Veselības ministrijas gaiteņos, bet soli pa solim apspriežoties ar iesaistītajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību.
VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna saka: "Dokuments ir apjomīgs un ļoti nozīmīgs. Protams, vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par finansēm. Arī Sabiedrības veselības stratēģijā (2001) bija iestrādātas daudz labas lietas, bet realizācija bija ļoti ierobežota, līdz ar to daudz mērķu nevarējām sasniegt. Ceru, ka šīs pamatnostādnes tiks īstenotas veiksmīgāk. Tas, protams, ir atkarīgs no valsts prioritātēm, sadarbības un sapratnes.
"Šoreiz ir reālas cerības, ka daudzas pozīcijas patiešām tiks ieviestas dzīvē."
A.Kalniņš, Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks
Lai jūtami uzlabotu sabiedrības veselību, nepieciešama ne tikai nauda, bet arī sabiedrības izpratne par riskiem. Veselības jautājumu risināšanā nav iesaistīta tikai Veselības ministrija, bet arī daudz citas - Vides, Izglītības, Iekšlietu, Zemkopības un citas ministrijas. Pareizāk sakot, nav laikam tādas dzīves jomas, kura nebūtu saistīta ar sabiedrības veselību."
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks Austris Kalniņš norāda: "Veselības ministrijas ierēdņi, strādājot pie pamatnostādnēm, vairāk ir ņēmuši vērā vispārējo ekonomisko attīstību valstī un pārējo tautsaimniecības nozaru – gan valsts, gan sabiedrisko iestādījumu – viedokļus. Vispirms tas attiecas uz alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu patēriņa mazināšanu, par ko iepriekšējos gados fantāzijas lidojums izpaudās neierobežoti. Šoreiz apskatāmais dokuments ir ieguvis praktiskāku saturu atšķirībā no teiciena, ka "papīrs pacieš visu", un ir reālas cerības, ka daudzas pozīcijas patiešām tiks ieviestas dzīvē."
Gan atzinīgi vārdi, gan kritika
Viens no pamatnostādņu apakšmērķiem ir novērst nevienlīdzību veselības jomā, gādājot, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību. Tas būs izdarīts vien tad, ja ministrijai izdosies īstenot savus mērķus: palielināsies jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, būs izstrādātas vadlīnijas veselības veicināšanai un sabiedrībai būs pieejama regulāra, aktualizēta informācija par veselīgu dzīvesveidu, slimību profilaksi, veselības aprūpes pakalpojumiem utt.
Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks A.Kalniņš saka: "Atzinību pelna tas, ka pamatnostādnēs ir apjomīga sadaļa par veselīgu dzīvesveidu, tostarp par uztura paradumiem, fizisko slodzi un kaitīgajiem ieradumiem. Vēl jo vairāk tas ir svarīgi situācijā, kad mūsu medicīna faktiski ir kļuvusi par maksas medicīnu un tās pakalpojumi, tāpat zāles, lielai iedzīvotāju daļai nav pieejami. Līdz ar to katram ir jāuzņemas lielāka atbildība un vispirms pašam jārūpējas par sevi ar pieejamiem nemedicīniskiem līdzekļiem un paņēmieniem."
Pamatnostādnēs plānots samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību. Tā, piemēram, izstrādājot un realizējot alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanas plānu, ministrija plāno samazināt absolūtā alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju. 2009.gadā katrs Latvijas iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem, gadā patērēja 7 litrus absolūtā alkohola, tad plānots, ka 2017.gadā izdzers mazāk – 6,7 litrus.
"Protams, mani kā narkologu vairāk satrauc atkarību problēmas, tāpēc vienmēr gribas vairāk redzēt uzsvarus uz šo problēmu risinājumiem. Smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana un atkarības ir pamatīgs slogs veselības aprūpes sistēmai. Tāpēc ļoti svarīga ir tieši lietošanas samazināšana, ko var panākt, ne tikai strādājot izglītības jomā, bet ir ļoti svarīga šo apreibinošo vielu izplatības ierobežošana, ko šajā dokumentā es vēlējos redzēt vairāk," uzsver A.Stirna.
Ministrija ir apņēmusies uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību. 2010.gadā uz 1000 dzīvi dzimušajiem Latvijā nomira 5,7 zīdaiņi, 2017.gadā ministrija šo skaitli apņēmusies samazināt līdz 4,6. Ministrija gādās, lai topošās māmiņas mazāk smēķē. 2010.gadā smēķēja 10,2% grūtnieču, 2017.gadā to darīs 8 procenti. Tāpat ministrija mudinās māmiņas zīdaiņus ilgāk barot ar krūti.
Vēl viens mērķis ir veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. Piemēram, plānots samazināt bērnu traumatismu - pārliecināt iedzīvotājus, lai viņi bērnus vadātu autokrēsliņos, lai skrituļotājiem un riteņbraucējiem būtu aizsargķiveres.
"Redzu to pašu, ko iepriekšējos valdības dokumentos – nav reālu rīcības virzienu un darbību, lai Latvijā mazinātos HIV infekcijas izplatība."
R.Kaupe, biedrības „DIA+LOGS” valdes priekšsēdētāja
Pamatnostādnēs definēts arī apakšmērķis "Samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām". Šī apakšmērķa rīcības virzienam "Infekcijas slimību profilakse" biedrības "DIA+LOGS" valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe velta kritiskus vārdus: "Redzu to pašu, ko iepriekšējos valdības dokumentos – nav reālu rīcības virzienu un darbību, lai Latvijā mazinātos HIV infekcijas izplatība."
R.Kaupe norāda: "Jā, mēs apzināmies problēmu: Latvijā ir augsta HIV infekcijas izplatība, un tā koncentrēta riska uzvedības grupās, kas ir narkotiku lietotāji, komercseksā iesaistītie, ieslodzītie. Izstrādājot rīcības plānus, par iesaistītajām institūcijām uzskatām Veselības ministriju, Pasaules Veselības organizācijas un abas ģimenes ārstu asociācijas, bet atbildīgā institūcija ir Latvijas Infektoloģijas centrs, kas laikam jau spēs īstenot apakšmērķi "Samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām".
Kā to iespējams reāli veikt HIV apdraudēto mērķgrupās? Mūsu darba pieredze liek domāt, ka diezin vai tas būs iespējams, īstenojot plānotos uzdevumus: pilnveidojot sabiedrības informēšanu, apmācot ārstus pareizi aizpildīt veidlapas, sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju apmācot ārstniecības personas par profilaksi, veicot uzraudzības efektivitātes un struktūras izvērtējumu un sagatavojot gala ziņojumu, kā arī uzlabojot sadarbību ar Eiropas slimību profilakses un kontroles centru.
Lai tiešām Latvijā mazinātos HIV infekcijas izplatība, sadarbībā ar NVO ir jāstrādā ar visapdraudētākajām mērķgrupām. Grūti iedomāties, ka aktīvais narkotiku lietotājs griezīsies pie ģimenes ārsta pajautāt, kā viņš injicēšanās laikā var pasargāt sevi vai nenodot tālāk infekciju.
Nu jau arī Latvijā atzīst, ka šeit jāpiesaista nevalstiskais sektors, un žēl, ja kāds domā, ka HIV profilakses darbu var veikt, pa brīdim sanākot kopā interesentiem un pašrocīgi veicot brīvprātīgo darbu.
Pamatnostādnēs jāietver reālas, mērķtiecīgas darbības atbilstoši situācijas izvērtējumam un jāiesaista spēki, kas spēj uzdevumus izpildīt visefektīvāk. Tam jāparedz arī budžets. Latvijai HIV ierobežošanas jautājumi jāuztver par prioritāriem, esam taču pirmajās vietās HIV izplatībā Eiropas Savienībā."
Pacientu nevar skatīt "pa detaļām"
Vēl viens apakšmērķis ir nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un resursu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, kā arī vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.
Politikas rezultātā sabalansēsies publiskā un privātā finansējuma proporcija veselības nozarei: publiskais finansējums pieaugs, 2017.gadā sasniedzot 5% no IKP, kamēr 2010.gadā tas bija 3,87 procenti. Savukārt mājsaimniecību tiešo maksājumu īpatsvaru no kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem plānots samazināt no 39,3% 210.gadā līdz 30% 2017.gadā.
Plānots, ka krietni pieaugs ambulatoro apmeklējumu skaits pie primārās veselības ārsta, samazināsies vidējais gultas dienu skaits stacionāros. Mazliet samazināsies ārstu skaits uz 10 tūkst. iedzīvotāju, savukārt ģimenes ārstu un māsu skaits pieaugs.
"Eiropā ģimenes ārsts ir veselības aprūpes vārtu vērējs, nevis menedžeris, kā to plāno virzīt Latvijā."
L.Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente
Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, saka: "Pamanīju, ka pamatnostādnēs primārās veselības aprūpes Latvijas redzējums atšķiras no Eiropas Savienības redzējuma. Eiropā ģimenes ārsts ir veselības aprūpes vārtu vērējs, nevis menedžeris, kā to plāno virzīt Latvijā. Nedrīkst mainīt prioritātes!
Ģimenes ārstam vispirms jābūt vārtu vērējam un tikai tad - koordinatoram. Valstij tomēr ir ērtāk un lētāk, ja ģimenes ārsts ir vārtu vērējs: ja 90-95% veselības aprūpes pakalpojumu pacients saņem ar ģimenes ārsta ziņu, tad šie pakalpojumi ir koordinētāki. Jo vairāk speciālistu kļūst par tiešās pieejamības speciālistiem, jo lielāks risks, ka pacients tiks ārstēts "pa detaļām", nevis kopumā. Tieši tā var rasties un rodas situācijas, ka, piemēram, dažādi speciālisti vienam un tam pašam pacientam izraksta vienu un to pašu medikamentu vien ar citu nosaukumu, un pacients lieto dubultu šo zāļu devu."
Vēl L.Kozlovska Veselības ministrijai iesaka šādus visai sabiedrībai interesējošus dokumentus tomēr rakstīt vieglākā valodā, jo dažus teikumus saprast bijis ļoti grūti – sarežģīti formulējumi, sarežģītas teikumu konstrukcijas. Tomēr, pirms kritizēt, ka dokuments ir vispārīgs vai nelietderīgs, vērts ir izlasīt kaut vienu dokumenta sadaļu.
