SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
31. martā, 2011
Lasīšanai: 15 minūtes
9
9

Grozījumi Reklāmas likumā - vienotai kārtībai visā valstī

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai saņemtu atļauju reklāmas izvietošanai publiskās vietās, iesniedzamo dokumentu skaits dažādās pašvaldībās atšķiras vismaz trīs reizes.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pašlaik katra pašvaldība komersantiem nosaka savu kārtību, kā saskaņojama reklāmas izvietošana publiskās vietās un arī vietās, kas vērstas pret publisko vietu. Lai saņemtu atļauju izvietot reklāmu, katrā pašvaldībā atšķiras gan iesniedzamo dokumentu, gan procedūru skaits, un arī lēmumu pieņemšanas termiņi ir ļoti dažādi.

No 2012. gada šajā jomā būs ievērojamas izmaiņas: Saeima 17. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Reklāmas likumā, nosakot, ka no nākamā gada visā valstī reklāmu izvietošanai būs vienota kārtība, kuru ar īpašiem noteikumiem reglamentēs Ministru kabinets.

Tomēr reklāmas izvietošanai joprojām būs jāsaņem attiecīgās pašvaldības vai tās noteiktās iestādes atļauja, kurā būs iekļautas arī konkrētas pašvaldības specifiskās prasības. Arī turpmāk pašvaldības saistošajos noteikumos varēs noteikt ierobežojumus reklāmas izmēriem, veidiem, gaismas un skaņas efektiem, lai tie atbilstu videi un konkrētās vietas arhitektūrai. Pašvaldības arī būs tiesīgas noteiktās vietās aizliegt kādas konkrētas preces vai pakalpojuma reklāmu.

Kādēļ bija vajadzīgi likuma grozījumi

Minētie grozījumi Reklāmas likumā pirmām kārtām tiek saistīti ar valstī aktuālo birokrātisko šķēršļu mazināšanu un vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu, lai vienkāršotu galvenokārt mikro, mazo un vidējo uzņēmumu darbības regulējumu. Šo darbu 2009. gada nogalē iesāka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālisti; tagad tas tiek turpināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta Teritoriju attīstības novērtēšanas nodaļas vadītājs Raivis Bremšmits nepieciešamību izstrādāt likuma grozījumus komentē šādi: "Saistībā ar kārtību, kā tiek izsniegtas atļaujas reklāmas izvietošanai, salīdzinājām procedūras dažādās pašvaldībās, un tad atklājās, ka, piemēram, iesniedzamo dokumentu skaits tur atšķiras vismaz trīs reizes. Republikas nozīmes pilsētās Rīgā un Liepājā ir jāsniedz 14 dokumenti, bet, piemēram, Daugavpilī tikai pieci, Jūrmalā – septiņi, Valmierā – astoņi. Starp izlases kārtā aplūkotajiem novadiem visvairāk dokumentu pieprasa Tukuma novada (16) un Ogres novada (15) pašvaldības, bet mazāk (11) Bauskas novada pašvaldība.

Arī veicamo procedūru (reklāmas projekta izskatīšana, atbildes sagatavošana u.tml.) skaits ir atšķirīgs. Starp lielajām pilsētām vienkāršākās procedūras ir Ventspilī, Rēzeknē, Jelgavā un Valmierā, starp novadiem – Ogres un Bauskas novadā."

"Papildus šim darbam mēs vēl aptaujājām uzņēmējus – vai viņus apmierina pašlaik esošā kārtība, vai varbūt tie vēlas, ka valsts ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktu vienotu ietvaru šīm darbībām, pārņemot daļu pašvaldību līdzšinējo funkciju," stāsta nodaļa vecākā referente Laura Anteina. "No 2009. gada otrajā pusgadā Rīgā reģistrētajiem 1200 reklāmas izvietošanas pakalpojuma saņēmējiem mēs aptaujājām katru sesto, un 80 procenti no viņiem atbalstīja nepieciešamību noteikt vienotu kārtību jeb procedūru. Šie uzņēmēji bija veikuši reklāmas izvietošanas saskaņošanu ne tikai Rīgā, bet arī tādās pašvaldībās kā Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsu novadā, Ikšķiles novadā, Kuldīgas novadā. Sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) papildus veicām arī padziļinātās intervijas ar uzņēmējiem, kas saskaņojuši reklāmas izvietošanu ar Liepājas un Valmieras pašvaldībām. Arī šie uzņēmēji atbalstīja vienotas kārtības izveidi šī pakalpojuma sniegšanā."

"Bet nebija arī tā, ka mēs runātu tikai ar uzņēmējiem. Vaicājām arī pašvaldību viedokli, un gandrīz visas piekrita centralizēti noteiktai kārtībai. Pamatdoma bija tāda – Latvija tomēr ir pārāk maza valsts, lai katrs ieviestu savas prasības. Turklāt pašvaldībām nereti pietrūkst arī darbspējas, lai izveidotu sev vispiemērotākos nosacījumus, un nereti vienkārši tos nokopē no lielajām pilsētām, visbiežāk no Rīgas, kur ir gluži cits darbinieku skaits un kvalifikācija, ievērojami lielāks pieprasījums pēc šī pakalpojuma (80% no visām reklāmām vidē tiek izvietotas Rīgā) un vienlaikus grūtāk realizējama kontrole pār izvietoto reklāmu atbilstību saskaņotajiem projektiem.

Vēl viena problēma, ar ko pašvaldības arvien saskārušās saistībā ar reklāmas lietām – reklāmas veidu terminu skaidrojuma trūkums gan likumos, gan līdzšinējos Ministru kabineta noteikumos. Pašvaldībās tos izprot un pielieto dažādi, un uzņēmēji, kuriem nākas sadarboties ar vairākām pašvaldībām, tad ir ļoti neapmierināti," stāsta R. Bremšmits.

"No nākamā gada visā valstī reklāmu izvietošanai būs vienota kārtība."

"Aptaujājot uzņēmējus, uzklausījām pat kuriozus piemērus. Piemēram, lai saskaņotu reklāmu par vasaras sezonā izīrējamām telpām tūristiem, pagājis tik ilgs laiks, ka sezona jau beigusies, bet atļauja reklāmas izvietošanai vēl nebija saņemta."

"Skaidri formulēts ir tikai pats reklāmas termins Reklāmas likumā, bet tas ir ļoti plašs, un katra pašvaldība to attiecīgi izmanto saskaņā ar norisēm praksē, pēc saviem ieskatiem definējot (gan arī pārņemot citu pašvaldību saistošos noteikumus un pielāgojot savām vajadzībām), kas ir mobilā reklāma, kas – izkārtne, tīkla reklāma, afišas, sludinājumi un tamlīdzīgi. Tas neapšaubāmi rada papildu slogu uzņēmējiem," paskaidro L. Anteina.

Tātad, apkopojot visu iepriekš minēto, ieguvēji no jaunās kārtības būs ne tikai komersanti, bet arī pašvaldības – jo tām tiks atvieglota saistošo noteikumu izstrāde un vairs nevajadzēs nodarboties ar "pašdarbību", dublējot kolēģu ieviestās normas.

Ministru kabineta noteikumos ietvertās prasības

Reklāmas likuma grozījumus 2010. gadā Saeimā pieņēma otrajā lasījumā, taču tālāk virzīti tie netika, un likumprojektu pārmantoja jaunais parlaments. Starp citu, 2010. gada oktobrī pret vairākiem likumprojekta punktiem iebilda Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka tiek nepamatoti ierobežotas jau pastāvošās pašvaldību tiesības, ka, piemēram, pārāk sīki paredzēts reglamentēt vides reklāmu izvietošanas principi, kas liegs pašvaldībām rīkoties atbilstoši vietējām pilsētvides īpatnībām.

"Jā, sākotnēji likumprojektā nebija konkrēti noteikts, kas paliek pašvaldību kompetencē un kas pāriet Ministru kabineta noteikšanā, lai arī pamatmērķis likumprojektam bija tas pats, kas šobrīd - uzlabot reklāmas atļaujas saņemšanas procedūru," piekrīt L. Anteina. "Pēc tam norisinājās plašas diskusijas, meklējot visām pusēm pieņemamāko likuma grozījumu redakciju, un 17. martā Saeimā pieņemtajā likumprojektā jau bija skaidri noteiktas pašvaldību un Ministru kabineta kompetences robežas."

"Pašvaldības būs tiesīgas noteiktās vietās aizliegt kādas konkrētas preces vai pakalpojuma reklāmu."

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce februārī atzina, ka asociācijas ieteikumi ir ņemti vērā un iebildumu pret likumprojektu šai organizācijai vairs nav.

"Saskaņā ar Reklāmas likuma grozījumiem Ministru kabinets turpmāks tikai noteiks procedūru, un daudzas lietas, kas saistītas ar reklāmas atļauju izsniegšanu, paliks pašvaldību ziņā," informē L. Anteina.

Tātad Ministru kabineta noteikumi reglamentēs vienotu procedūru visā valstī reklāmas saskaņošanai ar pašvaldībām, nosakot:

  • cik daudzi un kādi dokumenti uzņēmējam ir jāiesniedz pašvaldībai, lai saskaņotu reklāmas izvietošanu vidē;
  • cik ilgā laikā pašvaldībai jāsaskaņo iesniegtie reklāmas projekti;
  • kādi ir reklāmas projektu saskaņošanas posmi;
  • kāds ir pašvaldības izsniegto reklāmas izvietošanas atļauju saturs;
  • kāds ir reklāmas izvietošanas atļauju termiņš;
  • reklāmas terminu (piemēram, izkārtne, mobilā reklāma) skaidrojumus, kas šobrīd valsts līmenī nav noteikti un tādējādi katrā pašvaldībā skaidrojums atšķiras.

Kas paliek pašvaldību ziņā

Šis ir aptuvens uzskaitījums, jo minēto punktu saturs turpmākajās diskusijās vēl var mainīties. "Piemēram, pašlaik ļoti atšķirīgs ir projektu izvērtēšanas termiņš pašvaldībās – tas svārstās no 14 līdz pat 30 dienām," saka R. Bremšmits. "Dažāds ir arī atļauju derīguma laiks – vienā pašvaldībā izsniegtā atļauja der gadu, citās mēdz būt pat beztermiņa atļaujas, un tas arī radīja uzņēmēju neapmierinātību un neizpratni – kuros gadījumos kādas atļaujas tiek izsniegtas."

Kas paliek pašvaldību ziņā? Ar saistošajiem noteikumiem regulēts pilsētvides vizuālais noformējums un izvietojums pašvaldības teritorijā, nodevu apmērs par katru reklāmas veidu (to savukārt regulē likums "Par nodokļiem un nodevām" un MK noteikumi Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas").

Šeit vietā atgādināt, ka nodevas par reklāmu var būt viens no veidiem, kā pašvaldības atbalsta uzņēmējdarbību savā teritorijā. "Tā ir katras pašvaldības individuāla izvēle," uzsver R. Bremšmits. "Jau tagad ir pašvaldības (piemēram, Tukuma novads), kuras savā teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem piemēro atlaides, bet iekasē no tiem komersantiem, kuri reģistrēti citur. Lielajiem uzņēmumiem tas var nebūt ļoti svarīgi, bet mazajiem šāda pretimnākšana katrā ziņā ir nozīmīga. Citas pašvaldības (piemēram, Ogres novads) izvēlas nepiemērot nodevu par reklāmas izvietošanu uz privātā īpašumā esošas zemes, ko citas dara. Protams, tas ir jutīgs jautājums: arī pašvaldībām ir jādomā par savu ieņēmumu vairošanu, un tad ir redzams, ko kura no tām uzskata par svarīgāku. Bet, iespējams, ka daudzas pašvaldības nemaz nav iedomājušās, ka to ziņā ir šāds instruments uzņēmējdarbības atbalstam."

Nedienas ar izkārtnēm

MK noteikumi citu terminu starpā beidzot viesīs skaidrību par to, kas ir izkārtne. It kā vienkārši, bet īstenībā – nekas nav skaidrs. "Šis termins kā vienīgais ir minēts likumā "Par pašvaldībām", bet nekur nav teikts, kas ar to tiek saprasts. Tātad tā pirmām kārtām ir norāde par komersanta sniegtā pakalpojuma veidu – vai tā ir kafejnīca, veikals, restorāns, šūšanas darbnīca vai kaut kas tamlīdzīgs, kurā parasti vēl tiek ietverts nosaukums. Tad tālāk rodas jautājums – vai izkārtnē iekļaujama informācija uz skatloga par iestādes darba laiku un cita informācija. Jā, arī tā piederas pie izkārtnes. Bet ir pašvaldības, kur reklāmas un izkārtnes ir vienā reģistrā, un šeit arī ir liels juceklis. Kopumā 2009. gadā Latvijas pašvaldībās bija saskaņota aptuveni 9000 reklāmas objektu izvietošana," informē L. Anteina.

R. Bremšmits uzsver, ka lielajiem uzņēmumiem reklāmu saskaņošanas procedūras nesagādā tik lielas grūtības kā mazajiem, jo tie spēj algot reklāmas aģentūras, kas nokārto visas formalitātes. Bet mazajiem un vidējiem komersantiem, kuriem darbinieku maz un nereti pašiem diendienā jāapkalpo arī klienti, staigāšana pa iestādēm ir ļoti apgrūtinoša un pat nes zaudējumus. "Tieši tādēļ šīs jaunās kārtības jau no pirmā brīža ļoti atbalstīja Latvijas Tirgotāju asociācija."

"Pašlaik pašvaldībās ļoti atšķirīgs ir projektu izvērtēšanas termiņš – tas svārstās no 14 līdz pat 30 dienām."

Līdztekus tam, ka Reklāmas likuma grozījumi un tiem sekojošie MK noteikumi padarīs daudz skaidrākas pašvaldību darbības saistībā ar reklāmas atļauju izsniegšanu, tie arī palīdzēs izskaust daža darbinieka patvaļīgu rīcību un interpretāciju iesniegto projektu vērtēšanas kritērijos un termiņos. Ja uzņēmējs redzēs, ka netiek ievērotas MK noteikumos definētās prasības, viņš varēs sūdzēties arī VARAM un tā panākt savu taisnību. Šobrīd, kad katrā pašvaldībā ir savi atšķirīgi noteikumi, šādas iespējas faktiski nepastāv.

Līdztekus tiek virzīta iecere par to, ka, izmantojot vienas pieturas aģentūras (VPA) principu, varētu jūtami mazināt formalitāšu kārtotāju kā pastnieku staigāšanu pa pašvaldību un citu iestāžu kabinetiem. Pašvaldības VPA viņi nodotu savus dokumentus un pēc tam jau saņemtu atļauju, jo dokumentu apriti nodrošinātu aģentūras darbinieki.

"Šie Reklāmas likuma grozījumi un tiem sekojošo MK noteikumu izstrāde ir tāds kā ministrijas pilotprojekts tāda pakalpojuma izveidošanai, kas tiek balstīts uz VPA principu. No vienas puses, tas patiešām ievieš lielāku centralizāciju. Bet tas notiek, lai reklāmas izvietošanas projektu saskaņošanu un atļauju iegūšanu padarītu vienkāršāku un pārskatāmāku. Tiek plānots šo pakalpojumu jau jaunajā veidolā iekļaut pakalpojumu portālā www.latvija.lv," informē L. Anteina.

Vēl daudz jāpēta un jāspriež

Likums un jaunie noteikumi stāsies spēkā tikai no nākamā gada. Kāpēc tik ilgs gatavošanās posms? R. Bremšmits to pamato šādi: "Pirmkārt, jau tāpēc, lai ne pašvaldībām, ne komersantiem šīs izmaiņas nenāk kā pārsteigums (kā nereti gadās), bet lai visi spēj tām pienācīgi sagatavoties. Otrkārt, šis process tomēr nebūs vienkāršs, jo MK noteikumu izstrādes gaitā vēlamies konsultēties ar pašvaldībām, ar nevalstiskajām organizācijām, apspriesties par labākajiem risinājumiem. Šie MK noteikumi pēc uzbūves kopumā varētu būt mazliet līdzīgi tiem, ko pērn izstrādāja Ekonomikas ministrija un kas attiecas uz tirdzniecības atļauju izsniegšanu tirdzniecībai publiskās vietās (MK noteikumi Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" – red.). Arī šis dokuments tika izstrādāts diezgan ilgi, pietiekami garās diskusijās. Iesīkstējušu kārtību nav viegli mainīt.

Bet loģisks ir arī nākamais jautājums - kā VARAM izsvērs, kuri ir tieši labākie procedūras modeļi, kas kā obligāts nosacījums iekļaujami pašvaldību darbam visā valstī?

Abi ministrijas speciālisti skaidro, ka labie piemēri jau atklājušies līdz šim veiktajā procedūru apsekojumā pašvaldībās. "Bet, protams, mēs sīkāk pētīsim, kāpēc viena pašvaldība tā var izdarīt, bet cita nevar. Būs vēl jārunā arī par sadarbību ar valsts iestādēm, kas iesaistītas šajā procesā – Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (tās atļauja nepieciešama, ja reklāmu plānots izvietot uz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošām būvēm), VAS "Latvijas Valsts ceļi" (tās atļauja nepieciešama, ja reklāmu paredzēts izvietot gar autoceļiem), Valsts valodas centru un citām. Pašvaldības savos saistošajos noteikumos jau tagad ierakstījušas, ka reklāmas projektu iesniegumus pieņem tikai tad, ja komersantam ir nepieciešamie saskaņojumi ar šīm iestādēm. Tāpēc plānojam darba grupā aicināt šo iestāžu pārstāvjus un rast kopīgus risinājumus, lai vismaz daļu saskaņojumu varētu iegūt ātrāk un elektroniskā veidā."

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU