Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārkāpumi saistībā ar Reklāmas likumā ietverto regulējumu nenotiek bieži, taču grozījumi nepieciešami, lai pārkāpuma gadījumā uzraudzības iestāde ātrāk un efektīvāk varētu reaģēt.
FOTO: A.F.I.
Šā gada 24.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu paketi, lai uzlabotu uzraudzības iestāžu darbību komercprakses un reklāmas jomā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāskata Saeimā.
Izstrādātie grozījumi Reklāmas likumā paredz jaunu kārtību, kādā uzraudzības iestādes izskatīs pārkāpumus reklāmas jomā atbilstoši uzraudzības iestādes kompetencei. Reklāmas likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga vairākas valsts institūcijas. Reklāmas likuma 13.panta 1.daļa nosaka, ka tās ir: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Konkurences padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome; zāļu reklāmas jomā - Veselības inspekcija, veterināro zāļu jomā - Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Kādas izmaiņas likumprojekts paredz
Likumprojektā ir precizētas normas attiecībā uz Reklāmas likuma un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (NKAL) piemērošanu. Ņemot vērā, ka reklāma ir viens no komercprakses veidiem, grozījumos ir noteikts, ka Reklāmas likums būs jāpiemēro gadījumos, ja nav piemērojams NKAL.
PTAC Patērētāju informācijas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane skaidro, ka abiem likumiem ir dažādi mērķi, tādēļ arī PTAC nošķir to piemērošanu. NKAL darbības lauks ir ļoti plašs, ietverot gan reklāmu, gan mārketingu, kā arī citas uzņēmumu veiktās darbības, kas var ietekmēt vidējā patērētāja ekonomisko rīcību, savukārt Reklāmas likuma darbības joma ir šaurāka.
Konkurences padomes Ārējo sakaru sektora vadītājs Māris Stenders norāda, ka NKAL regulējums vairāk attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību, bet Reklāmas likuma normas par maldinošu un salīdzinošu reklāmu attiecībā uz personām, kas nodarbojas ar saimniecisko vai profesionālo darbību, – uz konkurentiem.
Kā tas norādīts virzītā likumprojekta anotācijā, jaunais regulējums paredzēs, ka attiecīgā uzraudzības iestāde varēs lemt par savu resursu efektīvu izlietojumu, veicot uzraudzības pasākumus reklāmas jomā, novēršot pārkāpumus, kas skar plašu patērētāju tiesisko interešu aizskārumu, un ņemot vērā iestādes noteiktās uzraudzības prioritātes. Turklāt uzraudzības iestādei būs tiesiska iespēja veikt nepieciešamos pasākumus, neizdodot saistošus administratīvos aktus, gadījumos, kad pieļautais pārkāpums ir atzīstams par objektīvi maznozīmīgu.
Ar šādu normatīvo regulējumu ir plānots nodrošināt preventīvu pasākumu īstenošanu attiecībā uz reklāmai izvirzīto prasību ievērošanu un vienlaikus nodrošinot uzraudzības iestādes resursu ekonomiju.
"Grozījumi skar procesuālus jautājumus, piemēram, kā ātrāk panākt pārkāpuma izbeigšanu. "
M.Stenders atzīst, ka grozījumi vairāk skar procesuālus jautājumus, piemēram, kā ātrāk panākt pārkāpuma izbeigšanu, nepieņemot formālus lēmumus, bet uzņēmumam ļaujot rakstveidā apņemties novērst pārkāpumus. Šādā veidā process un lēmuma pieņemšana būtu ātrāka. Proti, uzraudzības iestāde, izvērtējot pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, būs tiesīga:
Uzraudzības iestādei lēmums par pārkāpumiem reklāmas jomā būtu jāpieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas, un šo termiņu varētu pagarināt līdz diviem gadiem. Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ineta Želve informē, ka grozījumu projektā ir noteikts - uzraudzības iestāde par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu būs tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latiem. Tātad turpmāk vairs nebūtu nodalīta fiziskas un juridiskas personas atbildība, kā arī būtu atcelta naudas soda zemākā robeža. Veselības inspekcija uzskata, ka sankcijas apmēri būs pietiekami, lai atturētu reklāmas devējus no pārkāpumiem, informē I.Želve.
M.Stenders skaidro, ka ar virzīto grozījumu pieņemšanu visas iestādes sodus varēs noteikt vienādā kārtībā un apmērā.
Vēl likumprojekts paplašina tiesas kompetenci vērtēt speciālu piedāvājumu un izpārdošanu atbilstību vispārējām reklāmas prasībām, jo var rasties situācija, ka šajā tiesību normā ietverto noteikumu uzraudzību praktiski nenodrošina neviena institūcija.
Uzraudzības iestāžu darbs
S.Gertmane uzsver, ka līdz 2007.gadam daži nosacījumi no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma regulējuma bija ietverti arī Reklāmas likumā, tomēr PTAC kopš NKAL pieņemšanas attiecībā uz reklāmas uzraudzību pārsvarā ir piemērojis pēdējo. Neskatoties uz NKAL plašo darbības jomu, ir svarīgi, lai Reklāmas likums skaidri definē tādas reklāmas nianses, kas nav saistītas ar patērētāja ekonomisko interešu, bet vairāk morālo interešu aizsardzību. Proti, tas ietver nosacījumu, ka reklāma nedrīkst paust vardarbību, diskrimināciju, ir arī vairākas prasības bērnu reklāmām. Šajās Reklāmas likuma regulējuma jomās PTAC kompetence saglabājas.
Šobrīd PTAC vērtē tās reklāmas, kas ir adresētas patērētājiem, bet Konkurences padome uzrauga tās reklāmas, kas ir domātas uzņēmumiem un varētu maldināt un ietekmēt uzņēmējus. Būtiskākais likuma jauninājums ir saistīts ar nosacījumu, kad persona var vērsties Konkurences padomē, - ja tās rīcībā ir informācija, kas būtiski ietekmē konkurenci un atstāj iespaidu ne tikai uz personu un maldina viņu, bet tai ir ietekme uz kopējo konkurenci tirgū, kurā darbojas reklāmas saņēmējs, skaidro M.Stenders.
"Uzņēmēji ar sūdzībām par citu uzņēmumu maldinošām un aizskarošām reklāmām vēršas reti. "
Attiecībā uz zāļu reklamēšanu I.Želve norāda, ka šobrīd kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.378 "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus", Reklāmas likums un NKAL. Ar grozījumiem ir paredzēts, ka iespējamie pārkāpumi reklāmas jomā būtu jāizskata Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā saskaņā ar speciālo regulējumu gan gadījumos, kad uzliekams tiesisks pienākums, gan - naudas sods.
Joprojām saglabāsies iespēja Veselības inspekcijas pieņemtos lēmumus attiecībā uz pārkāpumiem zāļu reklāmas jomā pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Arī turpmāk Veselības inspekcija būs tiesīga pieprasīt un saņemt no reklāmas devēja, izplatītāja, izgatavotāja u.c. visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentāciju un citus pierādījumus.
Biežākie pārkāpumi reklāmas jomā
M.Stenders skaidro, ka Konkurences padomē uzņēmēji ar sūdzībām par citu uzņēmumu maldinošām un aizskarošām reklāmām vēršas reti. Pēdējos gados nav bijušas lietas, kur ar lēmumu Konkurences padome būtu konstatējusi pārkāpumu un sodījusi pārkāpēju, tādēļ Konkurences padome vairāk veic preventīvas darbības. Pārsvarā sūdzības ienāk par to, ka uzņēmēji ar reklāmām maldina patērētājus.
Toties PTAC aizvien vairāk ir pieņēmis lēmumus par reklāmas vai citu uzņēmumu mārketinga maldinošo dabu Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma regulējuma izpratnē. Diezgan daudz lēmumu ir bijuši saistībā ar elektronisko pakalpoju sniedzēju reklāmām gan mobilo sakaru jomā, gan interneta pakalpojumu jomā, bet šie lēmumi ir pieņemti, piemērojot NKAL, skaidro S.Gertmane.
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere stāsta, ka veterināro zāļu reklamēšana klasiskā izpratnē - publiski pieejamā vidē (uz ielas reklāmas stendos, avīzēs, radio, televīzijā) praktiski nenotiek un, ja notiek, tad pieļaujamā veidā, piemēram, speciālistiem paredzētos izdevumos un konferencēs. PVD vairāk konstatē gadījumus, kad notiek neatļauta veterināro zāļu pārdošana un informācijas par šo zāļu iedarbību ievietošana internetā. Proti, ir gadījumi, kad dažādās interneta vietnēs ir ievietoti piedāvājumi iegādāties veterinārās zāles, kuru tirgotājam nav licences zāļu izplatīšanai; nereģistrētas veterinārās zāles, kā arī tādas zāles, kuras iegādājamas tikai ar recepti.
"Pārsvarā sūdzas par to, ka uzņēmēji ar reklāmām maldina patērētājus. "
Ar šādu zāļu pārdošanu, tostarp reklamēšanu, cīnīties ir sarežģīti un laikietilpīgi, jo interneta vietnes var būt reģistrētas gan Latvijā, gan ārvalstīs un sludinājumu ievietotāji ir anonīmas privātpersonas. Šobrīd PVD veic interneta sludinājumu portālu monitoringu un informē to īpašniekus, ka šādu zāļu piedāvāšana, tostarp reklamēšana, nepārliecinoties, vai ievietotājs ir licencēts un zāles reģistrētas, nav atļauta.
Savukārt I.Želve informē, ka MK noteikumu Nr.378 "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus" 16.punktā norādīts, kāda informācija ir jāiekļauj sabiedrībai paredzētajā zāļu reklāmā, un šī punkta neizpilde ir
izplatīts pārkāpums zāļu reklāmas jomā.
Tuvāko dienu laikā pie likumprojekta "Grozījumi Reklāmas likumā" darbu sāks Saeimas noteiktā atbildīgā komisija.
