Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2010.-2017. gadam pamatmērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot Latvijas iedzīvotāju veselību un pagarināt kvalitatīva mūža ilgumu: jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu par diviem gadiem, tāpat par diviem gadiem pagarināt arī veselīgi nodzīvotos dzīves gadus (paredzamais gadu skaits, kas tiks nodzīvoti veselīgi - bez funkcionāliem/ aktivitātes ierobežojumiem) un par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz 65 gadiem, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā vai cita iemesla dēļ).
Daļa iepriekšējā plānošanas periodā (2001-2010) izvirzīto Veselības ministrijas mērķu ir sasniegti, bet daļa – nav. Ir samazinājusies zīdaiņu mirstība un bērnu līdz 4 gadu vecumam mirstība ārējo cēloņu dēļ, tāpat samazinājusies saslimstība ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām - difteriju, garo klepu, masalām, masaliņām –, samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits. Bet ir arī tādi mērķi, kas nav sasniegti: jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums tuvojas, bet nesasniedz 95% no ES dalībvalstu vidējiem rādītājiem, neuzlabojas pusaudžu grūtniecības rādītāji, neuzlabojas arī garīgās veselības rādītāji un nesamazinās mirstība no krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgiem audzējiem.
Tas, kā piepildīsies jaunajās pamatnostādnēs izvirzītie mērķi, būs zināms plānošanas perioda beigās, tomēr jau tagad ir skaidrs: lai gan mērķus ir izvirzījusi Veselības ministrija, viena tā galā netiks. "Katrs ministrs patiesībā ir visu ministriju ministrs – pieņemot lēmumus, jādomā ne tikai par savu, bet arī citām ministrijām. Tieši tādēļ Veselības ministrija uzsver: par veselības aprūpi jādomā visās politikās. Diemžēl tieši budžeta pieņemšanas laikā ministrijām ir tendence novilkt stigras robežas starp savu un citu atbildību un vajadzībām. Veselības ministrija ir pirmā, kas pasaka tik skaļi: vienas ministrijas rūpes ir visu ministriju atbildība, un cilvēku veselība jāvērtē īpaši augstu. Pat tad, ja rastos iespēja uzbūvēt milzīgu atomelektrostaciju, kas nestu neticami augstus ienākumus valstij, būtu jādomā – un ko tas nodara cilvēku veselībai?" saka Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate.
Sarunu galds par veselību kā valsts pamatu
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis savā ziņojumā "Veselības aprūpes sektora loma veselības veicināšanā un slimību profilaksē" uzsver: "Valsts būtiskākais uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēks dzīvo ilgu un kvalitatīvu mūžu. Tādēļ pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu apsēsties visām būtiskajām ministrijām un resoriem."
Tur vajadzētu būt ne tikai Veselības ministrijai, bet arī Vides un reģionālās attīstības ministrijai, jo pats būtiskākais iedzīvotājiem ir tīrs gaiss un ūdens, kā arī Zemkopības ministrijai, jo iedzīvotāja veselību ļoti nosaka veselīgs, sabalansēts un ekoloģiski tīrs uzturs. Pie sarunu galda par veselību jāsēstas Izglītības ministrijai, jo veselības stūrakmens ir zināšanas, ko skolēns iegūst bērnībā un skolas gados, un veselības pamats ir kustības, ar ko nu būtu jānodarbojas sporta pārvaldei Izglītības ministrijā. Tāpat par veselību jārunā Satiksmes ministrijai, jo pāragras nāves cēloņu pirmajā rindā ir traumas, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumos, un tieši no šīs ministrijas gaidām veloceliņus un apgaismotus skrējēju celiņus. Protams, savs vārds sakāms arī Labklājības ministrijai, jo tieši par vecāku cilvēku, cilvēku ar speciālām vajadzībām, pilnvērtīgu, kustībām bagātu, uzturā sabalansētu un psiholoģiski veselīgu dzīvi būtu jārūpējas visvairāk. "Par veselību savs viedoklis jāpauž arī Ekonomikas ministrijai, kurai kādreiz būtu jāiemācās skaitļi un jāsaprot, ka vesels cilvēks ir valsts ekonomikas pamats, Iekšlietu ministrijai, kurai būtu jāapkaro alkohola un tabakas izstrādājumu kontrabanda, nelegāla ražošana un tirdzniecība, un Finanšu ministrijai, no kuras mēs gaidām izpratni par nepieciešamo finansējumu veselības profilaksei, ārstniecībai un rehabilitācijai," uzsver Pēteris Apinis.
"VM ir pirmā, kas pasaka tik skaļi: vienas ministrijas rūpes ir visu ministriju atbildība, un cilvēku veselība jāvērtē īpaši augstu."
Tāpat pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu apsēsties arī pašvaldībām, valsts vadītājiem un nevalstiskajam sektoram: Latvijas Ārstu biedrībai, Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrībai, Latvijas Māmiņu klubam, organizācijām, kas apvieno cilvēkus ar īpašām vajadzībām, pacientu organizācijām, ārstu speciālistu asociācijām, sporta un tūrisma klubiem, veselīga uztura ražotāju asociācijām. Kopīgā diskusijā vajadzētu iesaistīties mediķiem un pārtikas ražotājiem, lai Latvijā ražotā pārtika būtu ne tikai garšīga, bet arī pilnvērtīga un veselīga, tāpat arī sporta dzīves organizatoriem, lai strādātu vienā virzienā – sports kā veselīgas dzīves pamats visos vecumos.
Par veselību savu skatījumu vajadzētu paust dažādu paaudžu cilvēkiem, lai saprastu – kā vieni vai otri saprot veselību kā dzīves vērtību. "Pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu sēsties mediķiem un žurnālistiem, lai mūsu informācijas lauku nepārpludinātu mistiski šarlatāni, ekstrasensi un dziednieki, netiktu reklamēti apšaubāmi uzlējumi, tinktūras vai uztura bagātinātāji, valsts apmaksātos medijos muti nevērtu tabakas, alkohola ražotāji un tirgotāji, kā arī citi ļaunprātīgi veselības kaitētāji, bet mēs konsekventi varētu mācīt saviem iedzīvotājiem veselīga dzīvesveida pamatus," akcentē P. Apinis.
Sadarbība starp ministrijām jau ir
Viens no pierādījumiem tam, cik cieša saikne ir dažādu ministriju sadarbībai, ir Satiksmes ministrijas pakļautībā esošās Ceļu satiksmes drošības direkcijas panākumi ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazināšanā. Sarūk bojā gājušo skaitam, arī Veselības ministrija pietuvojas savam mērķim – samazina iedzīvotāju potenciāli zaudētos dzīves gadus. Tā 1991. gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 997 cilvēki, 2000. gadā - 635 cilvēki. Ar katru gadu šis skaitlis samazinās, un 2010. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 215 cilvēki. Ceļu satiksmes drošības direkcijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors uzsver, ka šādu panākumu trīs vaļi ir likumdošanas sakārtošana, skaidrošana un kampaņas, sabiedrības informēšanai, kā arī Iekšlietu ministrijas iesaistīšanās – pastiprināta policijas kontrole uz ceļiem. Šādiem kompleksiem pasākumiem būtu jābūt ne tikai katrā jomā, bet arī jautājumos, kas vienlaikus skar vairākas nozares.
"Būs cilvēki, kas teiks: „Ko es viens varu izdarīt – es esmu slims...” Tomēr ir daudz veselu cilvēku, kas savas veselības labā var darīt daudz."
Lai arī Veselības ministrija nemitīgi uzsver, cik svarīga ir veselības aprūpe visās politikās, vārdi ne vienmēr saskan ar darbiem. Tā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis norāda, ka pirmā Sabiedrības veselības pamatnostādņu redakcija viņus neiepriecināja, jo vidi tajā Veselības ministrija diez kāpēc vērtēja kā sliktu un riskiem piepildītu, bet Vides ministrija tam nevar piekrist. Savukārt otrajā redakcijā pamatnostādnēs vidi vispār nepiemin un uz vides politikas dokumentiem neatsaucas. "Mēs pieņemam - Veselības ministrija ir pārliecināta, ka ar vidi viss ir labākajā kārtībā," saka R. Vējonis. Viņš uzsver: "Bez labas vides kvalitātes - tīrs ūdens, tīrs gaiss, apsaimniekoti atkritumi, videi draudzīgas tehnoloģijas tautsaimniecībā un pašvaldību saimniecībā - nevar sasniegt labu un noturīgu sabiedrības veselību. Tāpat bez vides risku novēršanas nevar samazināt ārējos riskus iedzīvotājiem. Vides politikas pamatnostādnēs 2009.-2012.g. un darbā pie nākamajām pamatnostādnēm 2013.-2020.g. mēs rūpēsimies, lai laba vide nodrošinātu pamatu labai sabiedrības veselībai."
Tomēr ministrs norāda: bez aktīvas sabiedrības tālu netiksim - veselība visās politikās negūs plānotos rezultātus, kamēr par politikas daļu nebūs kļuvuši arī iedzīvotāji.
Pretrunas starp teoriju un praksi
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis atgādina, ka Latvijas ilgtermiņa konceptuālajos dokumentos vairākkārt tiek uzsvērts: Latvijā pirmajā vietā ir cilvēks. Tas nozīmē ne tikai to, ka valsts cilvēkam vienmēr visu tikai dos, bet arī no cilvēka ņems un ņems – cilvēkiem tam jābūt gataviem.
"Cilvēki uzskata, ka veselība ir vērtība, tomēr individuālā līmenī bieži neizvēlas rīcību, kas sekmētu veselības uzlabošanos," atzīst R. Ķīlis. "Kamēr par vienīgo vaininieku cilvēku saslimšanā un mirstībā uzskatīs veselības aprūpi, nevis aplamo dzīvesveidu, nekādi sevišķie uzlabojumi nav gaidāmi," piekrīt P. Apinis. Viņš norāda uz vairākiem asiem stūriem apaļajam galdam, pie kā visas ieinteresētās puses apsēstos runāt par veselību. Viens no šiem stūriem ir nelegālās un legālās narkotikas – tabaka un alkohols. Otrais stūris ir neveselīgs uzturs, trešais – dažādu veidu dabas piesārņotāji: ne tikai tie, kas turpina lietot pesticīdus un izgāž mežmalās lakas un krāsas, bet arī tie, kas ber antibiotikas kā barību vistām un anaboliskus hormonus liellopiem. Un ceturtais stūris ir resnuma slavinājums. Ministrija vai ministrijas var plānot un izvirzīt mērķus, bet sava daļa atbildības to sasniegšanā jāuzņemas arī iedzīvotājiem.
"Ja rastos iespēja uzbūvēt atomelektrostaciju, kas nestu neticami augstus ienākumus valstij, būtu jādomā – ko tas nodara cilvēku veselībai?"
Kā liecina EuroStat dati, 2011. gada martā Latvijas iedzīvotāji par vienu no svarīgākajiem kritērijiem, izvērtējot apmierinātību ar savas labklājības līmeni, uzreiz aiz ienākumiem nosaukuši veselības aizsardzības pieejamību (65%). Tātad cilvēki apzinās veselības lomu. Tai pašā laikā, pajautājot cilvēkiem, ko viņi vēlētos darīt brīvajā laikā, atbildes nonāk pretrunā pašsaprotamajai veselības nozīmei: mazāk par 10% cilvēku brīvajā laikā ir gatavi nodarboties ar sportu, doties uz aerobiku, pastaigāties vai strādāt dārzā. Apmēram tāda pati noskaņa saskatāma arī atbildēs par to, kā cilvēks var iegūt labklājību: vai tas vairāk atkarīgs no viņa paša darba, centieniem un riskiem, vai arī to vairāk nosaka ārējie apstākļi. 37% aptaujāto uzskata, ka labklājība atkarīga no viņa paša centieniem, bet 52% - ka vairāk atkarīga no ārējiem apstākļiem. Līdzīgu noskaņu sniedz arī atbilde uz jautājumu, no kā visvairāk atkarīgs, vai tuvāko piecu gadu laikā Latvijā uzlabosies ekonomiskā situācija un pieaugs labklājība. 64% uzskata, ka viss atkarīgs no valdības, 17% - ka no uzņēmējiem un tikai 10% aptaujāto atbild, ka no iedzīvotājiem. Tātad iedzīvotāji joprojām nav gatavi uzņemties atbildību.
"Lai iedzīvotāji izprastu valsts mērķus un līdzdarbotos, vajadzīgs ļoti, ļoti liels izskaidrošanas darbs. Katrs pieņemtais lēmums sabiedrībai jāpamato: kāpēc tāds pieņemts, kā šis lēmums ietekmēs tavu dzīvi un ko tu pats vari darīt, lai dzīve kļūtu labāka. Šādu komunikācijas stilu arī izmantosim, runājot par veselību – domā pats, dari, kā labāk. Protams, visticamāk, būs cilvēki, kas teiks: "Ko es viens varu izdarīt – es esmu slims..." Tai pašā laikā ir ļoti daudz cilvēku, kas ir veseli un savas veselības labā var darīt ļoti daudz. Ir svarīgi panākt, lai prasām atbildību arī no sevis, ne tikai no citiem," saka I. Šmate.
