SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. novembrī, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
7
7

Jaunajos MK komandējuma noteikumos jauni nosacījumi, arī par darba braucieniem (I)

MK noteikumi par komandējumiem ir adresēti visiem darba devējiem, kas sūta darbiniekus komandējumos.

FOTO: Nora Krevņeva, A.F.I

Jaunajos Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 „Par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir ieviestas jaunas nodaļas – tāda izveidota arī par darba braucieniem. Vēl precizētas atsevišķas normas, kas līdz šim radījušas jautājumus. Noteikumi stājās spēkā 27. oktobrī. Viens no to nosacījumiem ir piemērojams ar šā gada 1. jūliju, cita norma – ar nākamā gada 1. janvāri.
Komandējuma noteikumos ieviestos jaunos nosacījumus, precizēto regulējumu un pamatojumu LV.LV skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta pārstāves: direktore Daina Robežniece un Tiešo nodokļu nodaļas vadītāja Astra Kaļāne.

Formālais iemesls noteikumu izstrādei bija likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” precizētā norma, kas deleģē Ministru kabinetam pienākumu izdot noteikumus attiecībā uz kompensāciju izmaksām saistībā ar komandējumiem. Noteikumu izdošanas pamatojums ir likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo tas nosaka, ka komandējumos un darba braucienos maksātā dienas nauda un izdevumi ir ar kompensācijas raksturu un tādēļ netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Likums ir Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta kompetencē, tāpēc šos noteikumus izstrādāja departaments. (Noteikumi ir izdoti arī, pamatojoties uz Civildienesta likuma 38. pantā doto deleģējumu.)

MK noteikumi par komandējumiem ir adresēti visiem darba devējiem, kas sūta darbiniekus komandējumos. Sākotnēji bija paredzēts iepriekšējos 2002. gada MK noteikumus Nr. 219 tikai pārizdot jaunā redakcijā, neieviešot tajos būtiskas izmaiņas. Taču noteikumu projekta saskaņošanas procesā ar citām ministrijām un nozarēm ieteikti risinājumi, kādu līdz šim nebija, piemēram, jauns regulējums darba braucieniem. Tehniski precizētas arī izdevumu pozīcijas, kas var tikt kompensētas komandējumos nosūtītiem cilvēkiem. Turklāt iepriekšējo noteikumu darbības laikā arī FM speciālisti bija pārliecinājušies, ka darba devējiem trūkst vienotas izpratnes, kādā veidā piemērot atsevišķas noteikumos reglamentētās normas.

Citas personas komandējumā

Noteikumu vispārīgo jautājumu nodaļā (2. punktā) dotais uzskaitījums par komersantu, organizāciju, iestāžu un citu institūciju komandējumā sūtītajiem darbiniekiem, ierēdņiem, karavīriem, iekšlietu sistēmas amatpersonām tagad papildināts arī ar citām fiziskām personām, kas nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta komandējumā. Tas saistīts ar to, ka institūcijas savas iestādes mērķu sasniegšanai var nosūtīt komandējumos cilvēkus, kas nav tajās nodarbināti uz darba līguma pamata. Piemēram, zinātnieks piedalās kādā pētījumā, taču ar minēto institūciju nav darba attiecībās. Iestāde, kas šo pētījumu veic, var komandēt ne tikai savus darbiniekus, bet arī citas personas, ja tas saistīts ar minētās iestādes mērķu sasniegšanu, un segt tām komandējuma izdevumus.

"Ir papildināta un koriģēta komandējumu izdevumu atlīdzināšana atsevišķu amatpersonu kategorijām."

Iepriekš šis jautājums bija regulēts MK noteikumos Nr. 793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, kas ar šā gada 30. jūniju zaudēja spēku. Savukārt jauno komandējuma noteikumu pieņemšana nedaudz aizkavējās, un, lai nebūtu pārrāvuma šādu situāciju normatīvajā regulējumā un tām institūcijām, kuras šajā laikā sūtījušas šādos komandējumos citas personas, būtu likumīgs pamats šos izdevumus segt, normas piemērošanai tika noteikts atpakaļejošs datums - šā gada 1. jūlijs (45. punkts).

Vai jaunie noteikumi ierobežo valsts naudas tēriņus?

„To mēs negribētu definēt tieši kā ierobežojumu, taču, protams, mēs vēlamies, lai nauda tiktu tērēta racionāli,” uzsver Daina Robežniece. „Tai pašā laikā komandējums nav izklaides brauciens, kurā darbinieks dodas sava prieka pēc, tādēļ nevar pastāvēt sistēma, kas liktu darbiniekiem ar komandējumu saistītos izdevumus segt no personīgajiem līdzekļiem.”

Mazinot komandējumu izdevumus, ir jārēķinās, ka to nevar darīt, piemēram, uz darbinieku veselības rēķina, kā tas būtu, ja darbiniekam komandējums uz vienas dienas sanāksmi Briselē regulāri tiktu ierobežots (viena diena). Lidmašīna uz Briseli no rīta izlido septiņos, savukārt pēdējais reiss no Briseles Rīgā ienāk ap pusnakti. Ja šādi komandējumi ir regulāri, tas var kaitēt darbinieka veselībai.

Jauna iespēja doties komandējumā no vienas ārvalsts uz otru bez formālas iegriešanās mājās

Noteikumos ir ieviests regulējums, lai komandējumiem paredzētos līdzekļus tērētu pēc iespējas racionālāk. Iepriekš liekus tēriņus radīja, piemēram, šāda situācija: ja cilvēkam bija jābūt komandējumā Briselē divas dienas un tajā pašā nedēļā pēc vienas dienas - Parīzē, tad saskaņā ar iepriekšējo kārtību, lai viss atbilstu noteikumiem, cilvēkam no Briseles vajadzēja atgriezties Rīgā, pirkt biļeti nākamajam komandējumam no Rīgas uz Parīzi un pēc tam – biļeti no Parīzes uz Rīgu.

Iepriekš nebija pieļauts, ka šādā gadījumā var tikt segti izdevumi no Briseles uz nākamā komandējuma vietu Parīzi. Taču loģiski saprotams, ka pārbraukšanas izdevumi no Briseles uz Parīzi ir mazāki nekā no Briseles uz Rīgu un tad uz Parīzi. Tāpēc jaunajos noteikumos (8. punktā) ir ieviesti nosacījumi, kas šādas situācijas paredz un ļauj šādus izdevumus attiecīgi kompensēt.

Amatpersonas pārgrupētas, arī Valsts kontroles ieteikumus respektējot

Valsts kontrole pēc revīzijas Valsts prezidenta kancelejā norādījusi uz neatbilstībām komandējuma izdevumu atlīdzināšanā, kas nonāca pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto. Tāpat par komandējumu izdevumiem ir aizrādīts arī ministrijām un citām iestādēm.

Jaunajos noteikumos ir papildināta un koriģēta komandējumu izdevumu atlīdzināšana atsevišķām amatpersonu kategorijām. Nedaudz ir paplašināts to amatpersonu loks, kam atlīdzība pienākas, un atsevišķām amatpersonu kategorijām ir paaugstināts dienas naudas piemaksas iespējamais lielums. Papildu piemaksu dienas naudai arī Valsts prezidentam un Valsts prezidenta kancelejas vadītājam tagad nosaka atbilstoši šiem noteikumiem. Komandējumos par 10 procentiem lielāka dienas naudas piemaksa, nekā līdz šim, noteikta parlamentārajiem sekretāriem un Valsts kancelejas direktoram.

Astra Kaļāne pievērš uzmanību tam, ka jaunajos noteikumos, salīdzinot ar iepriekšējiem, šī piemaksa ir ar norādi „līdz” – līdz 30 procentiem, 25, 20, 15 un 10 procentiem, nevis kā iepriekšējos noteikumos, kuros bija noteikts konstants šīs piemaksas apmērs procentos no dienas naudas. Tādēļ turpmāk šo piemaksu varēs noteikt arī mazākā apmērā.

Par šāda veida papildu izdevumu segšanu diskutēts arī Ministru kabineta sēdē, kad FM projektu jau bija iesniegusi. Un valdība arī nolēmusi, ka šāda papildu izdevumu segšana būtu iespējama.

Šajā noteikumu daļā iekļauta arī jauna precizējoša norma (40. punkts) par karavīram piešķirtās dienas naudas apmēru, kas samazināms par piešķirtās uzturdevas vai kompensācijas apmēru, proti, dienas nauda un uzturdeva vai kompensācija nav skaitāma kopā, bet – ja ir viena, tad otru samazina.

Vadītājam lielāka atbildība

Noteikumi attiecībā uz valsts budžeta iestāžu komandējumu izdevumiem ir izstrādāti, pamatojoties uz principu, ka valsts iestāžu vadītājiem ir uzlikta visa atbildība par piešķirto valsts budžeta līdzekļu saimniecisku izlietošanu, tādēļ vairs netiek paredzēta tāda kārtība kā iepriekš, kad izņēmuma tēriņi tika saskaņoti ar FM.

Finanšu ministrija uzskata, ka iestāžu vadītāji paši ir atbildīgi par to, lai līdzekļi tiktu tērēti atbilstoši paredzētajam, tādēļ, piemēram, ir radīta iespēja iestādei iekšējās kārtības noteikumos reglamentēt atsevišķus gadījumus, kuros komandējuma laikā objektīvi ir nepieciešams segt atšķirīgus izdevumus.

"Visi lēmumi, kas saistīti ar komandējumu izdevumiem un to izlietošanu, ir iestādes vadītāja atbildība."

Par to, kā budžeta iestādē valsts līdzekļi tiek tērēti, ir atbildīgs valsts sekretārs. Taču jebkurā budžeta iestādē tā ir arī iestādes vadītāja atbildība. Iepriekš atsevišķās situācijās, ja komandējuma izdevumi kādu neparedzētu, tomēr objektīvu apstākļu dēļ pārsniedza noteikumos pieļautās normas, šādu izdevumu kompensēšana bija jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, līdz ar to iestādes vadītājs pilnā mērā it kā vairs nebija atbildīgs. Jaunajos noteikumos visi lēmumi, kas saistīti ar komandējumu izdevumiem un to izlietošanu, ir iestādes vadītāja atbildība.

Līdz ar to jaunajos noteikumos izslēgts komandējuma ilguma ierobežojums (7. punkts). Agrāk budžeta iestādēm komandējums nedrīkstēja pārsniegt 30 dienas un to pagarināt varēja iestādes vadītājs. Tagad komandējuma ilgumu nosaka institūcijas vadītājs.

Specifiskas situācijas ārlietu dienestā

Jaunajos noteikumos ir ņemts vērā, ka dažos resoros, piemēram, Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārziņā esošajos sektoros, ir diezgan daudz specifisku situāciju, tāpēc ir vairāki jauni regulējumi. Arī tos šo iestāžu pārstāvji ieteikuši noteikumu saskaņošanas procesā, lai risinātu problēmas, ar kādām saskārušies, MK noteikumus piemērojot.

Normatīvais akts ir papildināts ar jaunu normu (8.14. apakšpunkts), kas paredz: budžeta iestādes darbiniekiem atsevišķos gadījumos komandējumā var būt situācijas, kad nav iespējams saņemt izdevumus apliecinošus dokumentus. Tādas situācijas varētu būt Ārlietu ministrijā, kad cilvēki tiek sūtīti misijās uz valstīm, kur nav attīstīta infrastruktūra un sabiedriskais transports, piemēram, ja komandējuma uzdevuma izpildei Āfrikas vidienē rodas nepieciešamība īrēt transporta līdzekli. Ja cilvēkam darba vai dienesta uzdevumi jāpilda, atrodoties jaunattīstības valstī, noteikumos ir jāparedz iespēja radušos izdevumus kompensēt. Arī šajā gadījumā tā ir iestādes vadītāja atbildība iekšējās kārtības dokumentos apzināt tās valstis, kurās nav pietiekamas infrastruktūras, un šādus neparedzētus gadījumus, kas atšķiras no vispārējās situācijas. Tad arī Valsts kontrole, veicot revīziju iestādē, var objektīvi izvērtēt, vai komandējuma laikā līdzekļi ir tērēti lietderīgi.

ES un starptautiskajai naudai – sava kārtība

Noteikumos regulēta specifiskā kārtība (5. punkts), norēķinoties par Eiropas Savienības, Eiropas Savienības Padomes un starptautisko institūciju finansētu vai līdzfinansētu komandējumu. Ja šādai institūcijai ar normatīvo dokumentu ir noteiktas komandējumu izdevumu normas (parasti atšķiras no Latvijā ar MK noteikumiem noteiktajām) un minētā institūcija finansē vai līdzfinansē komandējumu, tādā gadījumā komandējumu izdevumu normas var noteikt atbilstoši konkrētās institūcijas noteiktajai kārtībai (tās var būt augstākas).

Ja ES vai starptautiskā institūcija finansē vai līdzfinansē komandējumu un ir paredzējusi komandējumu izdevumu normas, tad nebūtu pamata noteikt, ka Latvija neievēros starptautiski akceptētas normas un vadīties tikai pēc saviem normatīviem. Turklāt starptautiskās normas dažkārt ir daudz komplicētākas nekā Latvijā, ņemot vērā arī komandējuma specifiku, valsts specifiku vai kādus citus iemeslus.

Ja komandējumu izdevumi tiek kompensēti atbilstoši minētajām starptautiskajām normām vai pārsniedz tās, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama tā izdevumu daļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumiem veicamas par to kompensācijas normas daļu, kas pārsniedz ES un starptautisko institūciju normatīvajos dokumentos noteikto.

Skaidrojuma turpinājums  19. novembrī.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU