SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
19. novembrī, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
9
9

Jaunajos MK komandējuma noteikumos jauni nosacījumi, arī par darba braucieniem (II)

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Noteikumos ir paplašināta darba braucienu definīcija, iestrādāta jauna nodaļa par darba braucieniem un papildizdevumu kompensācija tiek ierobežota ar noteiktu proporciju.

FOTO: Ansis Starks, A.F.I

Ministru kabineta jaunajos 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 „Par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir ieviestas jaunas nodaļas – tāda izveidota arī par darba braucieniem. Vēl precizētas atsevišķas normas, kas līdz šim bijušas pārprotamas. Noteikumi stājās spēkā 27. oktobrī. Viens no to nosacījumiem ir piemērojams ar šā gada 1. jūliju, cita norma – ar nākamā gada 1. janvāri.
Komandējuma noteikumos ieviestos jaunos nosacījumus, precizēto regulējumu un pamatojumu LV.LV skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta pārstāves: direktore Daina Robežniece un Tiešo nodokļu nodaļas vadītāja Astra Kaļāne.

Darba braucieni – paskaidrojošā izklāstā

Noteikumos ir ne tikai paplašināta darba braucienu definīcija (3. punkts), bet arī iestrādāta jauna nodaļa par darba braucieniem. Kā noteikts normatīvā akta vispārīgo jautājumu 3. punktā, „Par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē)”.

Darba braucieniem piemēro speciālās normas, kas noteiktas vēl vairākos šo noteikumu punktos, kā arī jaunajā, VI nodaļā „Darba braucieni”.

Saistībā ar darba braucieniem, apspriežot noteikumu projektu, ir bijis daudz diskusiju, atzīst FM speciālistes. Savulaik no komandējumiem atšķirīgie darba braucieni reglamentēti tikai dažās nozarēs, kurās ir „darbs ceļā” - pasažieru pārvadātājiem un kravu pārvadājumos iesaistītajiem. Pēc tam tos sākts piemērot arī būvniecības nozarē, jo ļoti bieži cilvēks tiek aizsūtīts darbā uz objektu attālu no mājām.

Šāda situācija tagad iekļauta darba braucienu kategorijā. Tāpat arī mežizstrādē, ja uzņēmums reģistrēts pilsētā, daudziem darbs notiek citur - kādā cirsmā, vai tas būs Vidzemes, Kurzemes pusē vai citur. Tātad šajā gadījumā darbu ir iespējams veikt tikai izbraucot un darba pienākumu var veikt, tikai atrodoties no mājām attālā objektā.

"Darba braucienu normas  attiecas arī uz budžeta iestādēm."

Noteikumos atsevišķā nodaļā (VI nodaļa) ir izklāsts par darba braucieniem, paskaidrots, kādus izdevumus atlīdzina, kādus papildu izdevumus sedz un kādos gadījumos papildu izdevumus nekompensē. Šī joma sakārtota, lai darba braucienu gadījumos kā budžeta iestādes, tā arī komersanti varētu labāk saprast, kā rīkoties. Iepriekš daži uzņēmēji darba braucienus uzskatīja par komandējumiem, bija nekonsekvences un interpretācija.

Tagad noteikumos ir noteikts: darba brauciens ir tad, ja darbs tiek veikts ceļā; otrs nosacījums – darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem. Tas nozīmē, ja nav regulāra, sistemātiska pārvietošanās, darbu nevar veikt.

Piemēram, ja uzņēmuma darbinieki, lai noslēgtu līgumu, ar mikroautobusu uz divām dienām tiek vesti uz Viļņu, tad šoferim tas ir darba brauciens, jo viņa darbs saistīts ar regulāriem pārbraucieniem un darbs norisinās ceļā, savukārt pārējiem, kas iesaistīti līguma slēgšanā, tas ir komandējums.

Tagad analoga situācija pēc iestāžu reorganizācijas veidojas arī valsts pārvaldē. Līdz šim visā Latvijā esošās lielās valsts institūcijas ar daudzām filiālēm, reģionālajām nodaļām savu darbību ir vairāk centralizējušas. Tas attiecas arī uz FM padotības iestādi Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Kādreiz VID nodokļu auditori bija katrā reģionālajā iestādē un arī strādāja savā reģionā, kurā attālumi vienas dienas laikā ļauj nokļūt līdz audita vietai un vakarā atgriezties. Šobrīd struktūra ir centralizēta, auditori, iespējams, uz Rīgu nepārcēlās (un visi arī nepārcelsies), bet darba pienākumu dēļ var būt vajadzība no Daugavpils doties uz Valmieru vai Liepāju, vai kādu citu attālu novadu. Tas ir pamatoti, bet vienlīdz arī rada papildu izdevumus, lai VID šos pārbraucienus segtu. Tādēļ arī šī kategorija noteikta kā darba braucieniem atbilstoša. Tādējādi darba braucienu normas attiecas arī uz budžeta iestādēm.

Attiecībā uz komersantiem darba braucieni tiek reglamentēti, lai nerastos situācija, ka darbiniekam maksā minimālo algu vai vēl mazāk un pamatā visu atalgojumu nodarbinātais saņem kā papildizdevumu kompensāciju par darba braucieniem, kas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) neapliekams ienākums. Tādēļ FM noteikumos ir arī paredzējusi, ka papildizdevumu apmērs, ko atlīdzina darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, un ko neapliek ar nodokļiem, tiek ierobežots ar noteiktu proporciju.

Īpaša norma (42. punkts) attiecībā uz darba braucieniem palīdz objektīvi līdzsvarot papildizdevumu summu salīdzinājumā ar algas apmēru, pie kura pieskaitāma šī papildizdevumu summa. Tas nozīmē: ja darbiniekam mēnesī ir, piemēram, 300 latu alga un 400 latu papildizdevumu summa, tad šie lielumi summējami un tos salīdzina pret papildizdevumu summu 400 latiem.

Papildizdevumu summa nedrīkst būt lielāka par 70% no algas un papildizdevumu kopsummas. Ja papildizdevumu summa šo 70% apmēru pārsniedz, tad pārsnieguma summu apliek ar IIN un VSAOI kā darba algu. Respektīvi, uz pārsnieguma daļu neattiecas iedzīvotāju ienākuma nodokļa norma, ka komandējuma un darba braucienu kompensācijas izdevumus ar nodokli neapliek.

A. Kaļāne uzskata: ja darbiniekiem ir regulāri darba braucieni, tad uzņēmējiem, nosakot algu, jau būtu jāņem vērā darba specifiku, ja tā saistīta ar regulāriem pārbraucieniem. Līdz ar to šādam darbiniekam algai būtu jābūt lielākai nekā tādam darbiniekam, kas šo pašu darbu veic Latvijā un katru vakaru atgriežas laikus mājās. Piemēram, atšķirīgā situācijā ir tālbraucējs šoferis starptautiskajos pārvadājumos, kam ir neregulārs darba grafiks, un šoferis, kurš ik dienas brauc reisā Sigulda–Rīga un kuram darba diena ir astoņas stundas.

Ir konstatēts arī, ka transporta nozarē darba devēji nereti rīkojas negodprātīgi, kā lielāko darbinieka ienākuma daļu paredzot papildizdevumu kompensāciju par izdevumiem darba braucienos, bet algu nosakot minimālā līmenī. FM ir rēķinājusi arī piemērus, kādi izriet no jauno noteikumu nosacījumiem. Ja darbiniekam ir noteikta vidēja 300 latu alga, šis 70% ierobežojums viņu faktiski neskar.

"Līdz šā gada beigām darba braucieniem papildizdevumu kompensācijām nav jāpiemēro procentuālais ierobežojums. "

Piemēram, ja darbiniekam jāpavada darba braucienā 25 dienas Zviedrijā un viņam par šīm 25 dienām noteikta alga un papildizdevumu kompensācija (491,96 lati), viņš šajā ierobežojumā iekļaujas un darba devējam nav problēmu ar papildu aprēķiniem. Savukārt, ja darbiniekam noteikta minimālā – 180 latu alga, tad viņš 25 dienu braucienā uz Zviedriju (saņemot papildizdevumu kompensāciju) pārsniedz noteikumos paredzēto ierobežojumu (21,59 lati).

FM viedoklis ir, ka labam un godprātīgam darba devējam šī norma neradīs ierobežojumus un apgrūtinājumus. Turklāt jāpiebilst, ka, darba samaksā saņemot minimālo algu vai mazāku, kas tiek aplikta ar IIN un VSAOI, bet lielāko ieņēmumu daļu kā papildu izdevumus, darbiniekam ir arī ievērojami pieticīgākas sociālās garantijas, jo no papildizdevumu kompensācijas VSAOI netiek maksātas, līdz ar to nav nodrošināta arī faktisko ienākumu līmenim atbilstoša sociālā aizsardzība.

Nosacījumi darba braucieniem tika saskaņoti ar nozaru asociācijām. FM būtu vēlējusies vēl striktākus noteikumus, taču, konsultējoties ar nozaru speciālistiem, konstatēts, ka tas strauji paaugstinātu izmaksas, līdz ar to arī nozares konkurētspēja kopējā tirgū varētu mazināties. Līdz ar to šie nosacījumi ir pielaidīgāki, nekā sākumā iecerēts.

Šī norma (42. punkts) stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī. Līdz šā gada beigām darba braucieniem papildizdevumu kompensācijām nav jāpiemēro procentuālais ierobežojums – normas ir noteiktas atbilstoši tām, kādas tās bija vecajos MK noteikumos.

Iekļauti izdevumi atbilstoši mūsdienu realitātei

Noteikumos ir paredzēts kompensēt komandējumā radušos izdevumus arī par vairākiem jauniem izdevumu posteņiem, tostarp par maksas ceļu un tiltu izmantošanu, par bagāžu, ņemot vērā, ka laika gaitā aviopārvadājumos ir mainījušies bagāžas pārvadāšanas nosacījumi.

Kompensējamos izdevumos iekļauta vakcinācija, jo komandējumi nereti ir uz eksotiskām valstīm, uz kurām dodoties tā ir obligāta vai nepieciešama. Ja darba vajadzībām vai saistībā ar komandējuma vai darba brauciena mērķi darbinieks izmantojis internetu vai faksu, atlīdzina arī šos izdevumus (ar institūcijas vadītāja atļauju, ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti).

Precizēts mācību komandējumu statuss un iespējamais ilgums

Noteikumi, tāpat kā iepriekš, attiecas arī uz mācību komandējumiem, kas paredzēti, lai papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (2.2. apakšpunkts). Noteikumos jaunais ir izņēmums, proti, mācību komandējumiem noteikts ierobežojums – ja darbinieks nosūtīts uz izglītības iestādi amata (darba) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, tas nevar būt mācību komandējums. Tomēr tas nav piemērojams attiecībā uz karavīriem.

Precizēta norma par bezmaksas uzturēšanos

Noteikumos ir precizēta norma par bezmaksas uzturēšanos, kad dienas nauda tiek izmaksāta līdz 30%, ja darbiniekam tāda uzturēšanās ir nodrošināta. Iepriekš tika norādīts, ka tajā ietilpst ēdināšanas izdevumu segšana. Tagad bezmaksas uzturēšanās termina paskaidrojumā izklāstīts, ka „bezmaksas uzturēšanās” nozīmē – darbiniekam tiek nodrošināta naktsmītne vai viesnīca un ēdināšana trīs reizes dienā, tajā skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem. Ja tas viss ir, tad dienas naudu var maksāt līdz 30%  no dienas naudas normas.

Precizēta atlīdzības norma par sabiedrisko transportu

Noteikumos detalizētāk ir paskaidrots, ko nozīmē vietējā transporta izdevumi komandējuma vietā sabiedriskajā transportā (arī taksometros) iztērētā atlīdzība, kas nepārsniedz 30% no dienas naudas, jo reizumis ir bijušas neskaidrības, vai šie izdevumi rēķināmi katrai dienai atsevišķi.

Tagad ir noteikts, ka šos izdevumus atlīdzina par summu, kas nepārsniedz 30% no visām komandējuma dienām noteiktās dienas naudas kopsummas (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti) (8.9. apakšpunkts – ārvalstīs, 8.10. apakšpunkts – Latvijā).

Iekšzemē lielākas tēriņu normas par viesnīcu

Ar jaunajiem noteikumiem par 10 latiem ir paaugstinātas viesnīcu izdevumu normas Latvijā: no 30 latiem uz 40 latiem Rīgā, no 20 latiem uz 30 latiem citviet Latvijā. Tēriņu norma palielināta, jo galvaspilsētā viesnīcu cenas ir augstākas nekā iepriekš noteikumos atļautā attaisnotā izdevumu summa.

Savukārt noteikumu pielikumā paredzētās izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm nav mainītas nevienai valstij.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI