Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunajos noteikumos precizēta darba brauciena definīcija, proti, tas ir darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā.
FOTO: Aigars Jansons, A.F.I
Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir spēkā no 27. oktobra, bet dažas normas stāsies spēkā nākamgad, 1. janvārī.
Komandējums
Jaunajos noteikumos ir precizēta komandējuma definīcija. Tajā teikts, ka tas ir ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka, ierēdņa, karavīra, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un citas fiziskās personas, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā, un kura savu darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros (ja personas komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā); piemēro jau ar 01.07.2010.), brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai, ja darbinieka pastāvīgā darbavieta ir ārvalstī, vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latviju (ja darbinieka pastāvīgā darbavieta ir ārvalstīs), lai pildītu darba vai dienesta uzdevumus; papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju.
Definīcijā pieminēts tikai komersants, taču trūkst saimnieciskās darbības veicēja. Saimnieciskās darbības veicējs pēc būtības arī var sūtīt savus darbiniekus komandējumā. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešās daļas 3. punktā ir noteikts, ka izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti komandējumu izdevumi.
Pēc jaunās definīcijas jāsaprot, ka komandējuma kompensāciju vairs neizmaksā saimnieciskās darbības veicējam, jo tas veic savu darbu saimnieciskās darbības ietvaros. Arī viņš pats sev komandējuma kompensāciju neizmaksā, jo nav darbinieks, bet pašnodarbinātais (patstāvīga persona). Saimnieciskās darbības veicējs izdevumus (viesnīcas un ceļa izdevumus), kas saistīti ar pakalpojuma veikšanu, uzskaita savos grāmatvedības reģistros.
Savukārt nerezidentam – darbiniekam – piemēro likuma 3. panta trešās daļas 1. punktu: ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts Latvijā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas Republikas rezidents vai kuram šeit nav pastāvīgās pārstāvniecības, vai darbu, kas veikts ārpus Latvijas darba devēja labā.
Ievērojot Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumu Nr. 899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 5. un 6. punktu, ar nodokli neapliek nerezidenta saņemtās kompensāciju summas, kuras nerezidents gūst no darba devēja – nerezidenta, ja tās saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem uz Latviju. Nosakot fiziskās personas – nerezidenta – ar nodokli apliekamo ienākumu no algota darba, apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Ja saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas pārsniedz normas, kas noteiktas minētajos normatīvajos aktos, ar nodokli apliek pārsnieguma summu.
"Jaunā norma paredzēta tāpēc, ka darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar izbraukumiem, tika noteikta minimālā darba alga."
Tas pats attiecas uz nerezidentiem – valdes locekļiem. Likuma 3. panta 3. daļas 4. punkts paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek ienākumu no pienākumu pildīšanas Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības vai no citas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas nav Latvijā reģistrēts rezidents.
Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kas pārsniedz normatīvajos aktos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, noteiktās normas.
Jautājumā, vai var apmaksāt ceļa un viesnīcas izdevumus, ja tiek uzaicināts konsultants, mākslinieks vai cita persona – nerezidents, kas sniedz uzņēmumam pakalpojumu, paskaidroju: apmaksāt drīkst, jo uzņēmuma attīstības politiku nosaka sabiedrības īpašnieki.
Minētās izmaksas neliek pie nerezidentam izmaksātās atlīdzības, jo šīs izmaksas ar nodokli neapliek – tas nav paredzēts likuma 3. panta trešajā daļā. Apliek tikai to, kas noteikts 3. panta trešajā daļā vai likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta ceturtajā daļā. Turklāt primārais dokuments ir nodokļu konvencija, nevis mūsu likums.
Vai tās ir saimnieciskās izmaksas, ir atkarīgs no tā, kādiem mērķiem šis pakalpojums ir izmantots. Tādēļ būtu vēlams, ja izdevumu veidus (saimnieciskos un nesaimnieciskos) komersants noteiktu savā grāmatvedības politikā.
Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm nav mainījušās.
Ja Latvijā ir svētku diena, bet ārvalstīs darbadiena un darbinieks strādā, komandējumā esošajam darbiniekam par šo dienu jāmaksā 100% piemaksa pie darba algas. Ja darbinieks šo dienu ārvalstīs izmanto kā brīvdienu, tad algu un komandējuma naudu par šo dienu nemaksā (apmaksā tikai ceļa izdevumus).
Ja darbinieks, dodoties komandējumā uz ārvalstīm, atrodas ceļā ilgāk par vienu dienu un tas ir saskaņots ar tās institūcijas vadību, kas nosūta komandējumā, viņam par laiku, kas pavadīts ceļā, izmaksā dienas naudu pilnā apmērā tās valsts valūtā, uz kuru darbinieks nosūtīts, vai citā konvertējamā valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam, vai latos.
Darba brauciens
Noteikumos precizēta definīcija par to, kas ir darba brauciens, proti, tas ir darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Darba braucieniem piemēro speciālās normas, kas noteiktas šo noteikumu 4., 5., 6., 11., 12., 16., 17. un 20. punktā un VI nodaļā.
Noteikumos minēts, kādus izdevumus (ja ir iesniegti attiecīgi apliecinoši dokumenti) darba braucienos atlīdzina darbiniekam, piemēram, izdevumi par ceļu (transportu), naktsmītni u.c.
"Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm nav mainījušās."
Darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu MK noteikumos noteiktajā dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas.
Ja darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmērs pārsniedz 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas, uzskata, ka aprēķinātajai papildu izdevumu pārsnieguma summai nav kompensācijas rakstura. Šī norma stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī. Tā paredzēta tāpēc, ka darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar izbraukumiem, darba alga tika noteikta minimālā, bet komandējuma nauda izmaksāta. Līdz ar to tādā veidā uzņēmums centās ietaupīt uz nodokļu rēķina.
Ja darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, minētie papildu izdevumi netiek segti un kompensācija netiek izmaksāta.
Par komandējumiem Latvijā
Kā jau rakstīts, dienas nauda paliek tie paši četri lati. Savukārt budžeta iestāžu darbinieku izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni) noteiktā maksimālā norma palielināta Rīgā − 40 lati par diennakti, citās apdzīvotās vietās − 30 lati par diennakti.
Ja viesnīcas (naktsmītnes) rēķinā ir ieskaitīti izdevumi par apģērbu gludināšanu, apģērbu un apavu tīrīšanu vai remontu, kā arī citi personiskie izdevumi (arī izdevumi par bāra vai minibāra lietošanu), tos samaksā darbinieks no viņam paredzētās dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) summas.
Ja darbinieks nav iesniedzis dokumentus, kas apliecina viesnīcas (naktsmītnes) izmantošanu, institūcijas vadītājs ir tiesīgs atļaut izmaksāt darbiniekam summu, kas nepārsniedz dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) normu.
No šo noteikumu spēkā stāšanās dienas vēl līdz 31. decembrim kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, tiek izmaksāta par katru darba brauciena dienu
