Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iemesls, kādēļ trūcīgajam par kompensējamiem medikamentiem jāpiemaksā, ir viens: viņam nav izrakstītas pašas lētākās jeb references zāles.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pašlaik trūcīgie pacienti un pacienti, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus mēnesī, atbrīvoti no līdzmaksājuma par kompensējamiem medikamentiem to slimību ārstēšanai, kurām šobrīd ir noteikta 75% vai 50% kompensācija no valsts.
Lai minētos atvieglojumus saņemtu, pacientiem, dodoties pie ārsta, uz aptieku pēc zālēm vai ārstējoties slimnīcā, jāuzrāda pašvaldības, kuras teritorijā ģimene (persona) deklarējusi savu dzīvesvietu, sociālo dienestu izsniegta izziņa, kas apliecina šo personu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vai kompensējamās zāles. Tātad valsts ir nodrošinājusi sistēmu, lai trūcīgajiem iedzīvotājiem par kompensējamiem medikamentiem nav jāmaksā ne santīms.
Diemžēl sociālo dienestu darbiniekiem ir informācija, ka trūcīgie iedzīvotāji, kas dodas uz aptieku pēc kompensējamiem medikamentiem, ir neizpratnē, kāpēc viņiem tomēr ir jāmaksā. Kaut kas te neesot kārtībā: vai nu ārsts izrakstījis neīstās zāles, vai arī sociālais dienests iedevis nepareizo izziņu. Kā ir patiesībā?
Trūcīgajiem par kompensējamiem medikamentiem nav jāmaksā
Kā skaidro Veselības norēķinu centra sabiedrisko attiecību speciālists Toms Noviks, kārtību par medikamentu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, ņemot vērā pacienta slimības raksturu un smaguma stāvokli, kā arī ievērojot kompensācijas izrakstīšanas ierobežojumus, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.
Saskaņā ar noteikumiem, kompensējamie medikamenti pienākas pacientiem, kuri slimo ar noteiktām smagām vai hroniskām slimībām. Medikamenti atkarībā no slimības tiek kompensēti 100%, 75% vai 50% apmērā, vērtējot pēc tā, vai to lietošana nepieciešama dzīvības funkciju uzturēšanai vai veselības stāvokļa uzlabošanai.
"Ja ārsts iesaka un pacients piekrīt dārgāku zāļu izrakstīšanai, tad cenas starpību maksā pats pacients."
Kompensējamo zāļu saraksts sastāv no trim daļām – A saraksta, B saraksta un C saraksta. Savstarpēji aizvietojamie medikamenti iekļauti A sarakstā. Katrai savstarpēji aizvietojamo medikamentu grupai tiek aprēķināta references cena, kas ir savstarpēji aizvietojamās grupas lētāko medikamentu aptiekas cena. References cena ir pamats kompensācijas summas aprēķinam. Kompensācijas summa A sarakstā iekļautajiem medikamentiem veidojas, to references cenai (grupas lētāko medikamentu aptiekas cena) piemērojot noteikto kompensācijas apmēru – 100, 75 vai 50 procentu apmērā.
Nav izrakstītas lētākās zāles
Iemesls, kādēļ trūcīgajam par kompensējamiem medikamentiem prasa piemaksāt, ir viens – viņam nav izrakstītas pašas lētākās jeb references zāles. MK noteikumos Nr. 899 ir teikts: „Pacientam, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu un kuram saskaņā ar šiem noteikumiem pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus sedz pilnā apmērā no līdzekļiem, kas kompensācijai piešķirti saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju, izņemot atsevišķus gadījumus.”
Kā viens no tiem ir minēts tieši šis – pacientam ir izrakstītas kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās nereferences zāles. Šādā gadījumā pacients sedz starpību starp attiecīgās grupas nereferences un references zāļu aptiekas cenu (ar pievienotās vērtības nodokli).
"Valsts ir nodrošinājusi sistēmu, lai trūcīgajiem iedzīvotājiem par kompensējamiem medikamentiem nav jāmaksā ne santīms."
„Ja ārsta izrakstītie medikamenti ar 100% kompensāciju ir iekļauti kompensējamo medikamentu A sarakstā, valsts kompensēs izdevumus savstarpēji aizvietojamās grupas lētākajam medikamentam. Ja pacients vēlēsies saņemt kādas citas firmas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu, kas nav noteiktais lētākais grupas medikaments, tad starpība būs jāpiemaksā pacientam pašam. Tādējādi var rasties situācija, ka pacientam tiek izrakstīts kompensācijas apmērs 100%, bet viņam aptiekā par medikamentu prasa piemaksāt,” skaidro T. Noviks.
Ārsta un farmaceita atbildība
„Kompensējamos medikamentus izraksta ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli. Taču pacientam ir tiesības saņemt visu ar ārstniecības procesu saistīto informāciju (tajā skaitā noskaidrot, vai nevar lietot citus – lētākus medikamentus),” uzsver T. Noviks. Minētie MK noteikumi Nr. 899 paredz ārstniecības personu pienākumus, izrakstot kompensējamos medikamentus: „Kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces uz īpašās receptes veidlapas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par recepšu izrakstīšanu izraksta ārsts, kuram šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ārstniecības iestādi un Veselības norēķinu centru par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.” Tāpat noteikumos skaidri noteikts: „Izrakstot A sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces, kuru aptiekas cena ir augstāka nekā references cena, ārsts par to informē pacientu.”
"Ja farmaceitam nav iespējas piedāvāt lētākās kompensējamās zāles, pacientam jāvēršas pie ārsta atkārtoti."
Tomēr atbildība nebeidzas tikai ar receptes izrakstīšanu. Sava loma te ir arī farmaceitam, un to arī regulē noteikumi. Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, zāļu formai un stiprumam atbilstošās kompensējamās zāles. Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, receptē nav norādījis, ka izrakstītās zāles nedrīkst aizvietot, farmaceits informē pacientu par zāļu aizvietošanas iespējām, piedāvājot lētākās atbilstošās kompensējamās zāles.
Konkrētu sūdzību nav
Konkrēti rakstveida iesniegumi par ārstniecības personām, kuras kompensējamo medikamentu saņemšanas kārtību nav izskaidrojušas trūcīgām personām, Veselības inspekcijā nav saņemti. Toties ir saņemti iesniegumi par kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības neievērošanu. 2010. gada 1. pusgadā pārbaudē apstiprinājās vienā iesniegumā minētā informācija par pārkāpumiem medikamentu iegādes izdevumu kompensācijā. Tāpat iedzīvotājiem regulāri pa tālruni tiek sniegtas konsultācijas par kompensējamo medikamentu izrakstīšanu.
Tomēr – ko darīt trūcīgajam pacientam, ja aptiekā par kompensējamiem medikamentiem prasa piemaksāt, bet naudas nav? „Ja farmaceitam nav iespējas piedāvāt lētākās kompensējamās zāles, pacientam jāvēršas atkārtoti pie ārsta,” atbild Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vīksna. Viņa uzsver: “Pacientam ir tiesības zināt, prasīt un saņemt informāciju par nepieciešamajiem valsts apmaksātajiem medikamentiem gan no sava ģimenes vai ārstējošā ārsta, gan no farmaceita. Ja ārsts iesaka un pacients piekrīt dārgāku zāļu izrakstīšanai, tad cenas starpību maksā pats pacients.”
Ja rodas jautājumi par valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanu, iedzīvotāji pa tālruni 67081611 vai klātienē var saņemt arī Veselības inspekcijas speciālistu bezmaksas konsultācijas. Tāpat jebkurā gadījumā iedzīvotāji, kuriem ir pretenzijas pret ārstniecības personu vai farmaceitu darbu, var vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012. Sīkāku informāciju par reģionālo kontroles nodaļu adresēm un darba laikiem var atrast inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv.
