Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bieži vien cilvēkam, kas pretendē uz trūcīgā statusu, ir vairāki īpašumi, kurus tas varētu pārdot, tā iegūstot iztikas līdzekļus ilgākam laikam.
Trūcīgā statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu", kas pieņemti 2010. gada 30. martā. Noteikumos norādīts ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.
Noteikumi stājās spēkā ar 2010. gada 1. aprīli un darbosies līdz 2011. gada 31. decembrim, kad saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju paredzēti atbalsta pasākumi trūcīgām personām, kā arī valsts līdzfinansējums pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksām.
Gan savstarpējās sarunās, gan medijos ik pa laikam izskan iedzīvotāju sūdzības par to, ka sociālais dienests nez kādēļ atsaka piešķirt ģimenei vai personai trūcīgā statusu. Tikmēr sociālo dienestu darbinieki uzsver: šobrīd statusa piešķiršanas atteikumu allaž var precīzi pamatot ar MK noteikumos atrodamajiem nosacījumiem trūcīgā statusa piešķiršanai.
Lūk, biežākie iemesli, kādēļ sociālie dienesti atsaka trūcīgā statusa piešķiršanu.
Neaizpildīti vai nepilnīgi aizpildīti dokumenti
Daļa trūcīgā statusa iesniedzēju to nesaņem, jo neaizpilda vajadzīgos dokumentus un nesniedz vajadzīgo informāciju. Tādēļ sociālie dienesti atgādina: nepietiek vien ar to, ka ir uzrakstīts iesniegums ar lūgumu piešķirt trūcīgās personas statusu. Lai būtu iespējams novērtēt ienākumus un materiālo stāvokli, kā to nosaka MK noteikumi, iesniedzējs aizpilda un iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā iztikas līdzekļu deklarāciju, kā arī iesniedz izziņas par citiem ienākumiem, ja nepieciešamā informācija nav pašvaldības un valsts datu reģistros. Ja šo ziņu un deklarācijas nav – sociālajam dienestam ir pamats statusa piešķiršanu atteikt.
Ienākumi ir lielāki
Pašvaldības sociālais dienests pārbauda deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām. Ir gadījumi, kad izrādās: ģimenes ienākumi ir lielāki un pārsniedz robežu, kad cilvēks vai ģimene atzīstama par trūcīgu.
MK noteikumi paredz, ka ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī katram ģimenes loceklim pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra. Tā kā puse no minimālās algas šobrīd ir 90 lati, tad, piemēram, četru cilvēku ģimeni var atzīt par trūcīgu, ja tās ienākumi ir Ls 90 x 4 = 360 lati mēnesī (neto) vai mazāk. Rīgas Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Iveta Zilgalve saka: „Summu nevar interpretēt – ja uz katru ģimenes locekli ienākumi ir lielāki par 90 latiem mēnesī, sociālajam dienestam ir pamats atteikt trūcīgā statusa piešķiršanu.”
Īpašumi, ko var izmantot
Bieži vien gadās situācijas, kad cilvēkam, kas pretendē uz trūcīgā statusu, ir vairāki īpašumi, kurus cilvēks varētu pārdot, tā iegūstot iztikas līdzekļus ilgākam laikam. Rīgas Sociālā dienestā atceras gadījumu, kad kādam potenciālajam trūcīgajam bija pat astoņi īpašumi. Šādos gadījumos cilvēkam tomēr jāsaprot, ka jebkurš īpašums ir iespēja iegūt līdzekļus. Protams, trūcīgā statusa prasītāji bieži vien sociālo dienestu darbiniekiem skaidro, ka tagad nav pietiekami izdevīgs laiks īpašuma tirgošanai, ka vēlāk būs augstākas cenas un varēs gūt lielāku peļņu. Tomēr tas nav pietiekams arguments.
MK noteikumi strikti paredz, ka par īpašumu, izskatot iespēju piešķirt trūcīgās personas statusu, netiek uzskatīts nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašums vai tā daļa, kas pieder iesniedzējam vai kādam no ģimenes locekļiem, kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums. Tātad – ja trūcīgā statusa prasītājam līdztekus īpašumam, kurā viņš dzīvo, ir kaut mājiņa Pampāļos vai zemesgabals Zilupē – tas ir pietiekams pamats, lai statusa piešķiršanu atteiktu. Nekas cits neatliek - jāpārdod kaut par sviestmaizi, bet jāiegūst nauda, lai pabarotu bērnus."Precīzā trūcīgā statusa piešķiršanas kārtība mudina cilvēkus sakārtot daudzus jautājumus, kas līdz šim atstāti novārtā."
Vairākas automašīnas
Lai piešķirtu trūcīgā statusu, sociālais dienests neņem vērā arī vienu garāžu, vienu automobili, ja tas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī katram ģimenes loceklim vienu velosipēdu, motociklu, motorolleru vai mopēdu, kas ir ģimenes (personas) īpašumā. Diemžēl te bieži rodas problēmas. Piemēram, ģimenei, kas prasa trūcīgā statusu, izrādās, ir trīs automašīnas. Tās gan stāv sētmalē bez riteņiem un stūres, tomēr Ceļu satiksmes drošības direkcijā nav noņemtas no uzskaites, tādēļ joprojām skaitās īpašums. Dienests mudina: vai nu pārdodiet, vai tieciet kā citādi vaļā no šiem īpašumiem, jo noteikumi ir stingri - viena mašīna var būt, vairāk ne. Problēmas savu reizi rodas arī tiem, kas sev braucamo iegādājušies pēdējo divu gadu laikā - nav svarīgi, vai tas ir sarūsējis opelis vai spīdīgs poršs: svarīgāks par visu ir mašīnas iegādes laiks. Atkal ieteikums ir tas pats: mašīna vai nu jāpārdod, vai kā citādi jāizgrozās, lai šī svaigā pirkuma īpašumā nebūtu.
„Precīzā trūcīgā statusa piešķiršanas kārtība mudina cilvēkus sakārtot daudzus jautājumus, kas līdz šim atstāti novārtā. Reizēm sociālajiem dienestam patiešām ir grūti saprast, kas ir kas: ģimenē katram ir cits uzvārds, katrs ir deklarēts citā vietā. Kad pienāk brīdis prasīt trūcīgā statusu, daudzu lietu sakārtošanai atrodas laiks. Kad „Latvenergo” sāka piešķirt elektroenerģijas norēķinu kartes, izrādījās, ka daudziem, kas tās gribēja saņemt, nemaz nebija līguma ar „Latvenergo”. Tāpat ir arī ar automašīnām: cilvēkam lūznis gadiem stāv pagalmā, un beidzot atrodas laiks to nodot metāllūžņos. Vai arī atrodas laiks tikt vaļā no automašīnas, kas patiesībā cilvēkam nekad nav piederējusi, vien kāds paziņa ir palūdzis to reģistrēt kā savu īpašumu,” stāsta Balvu Sociālā dienesta vadītāja Anita Petrova."Ja trūcīgā statusa prasītājam līdztekus īpašumam, kurā viņš dzīvo, ir kaut mājiņa Pampāļos vai zemesgabals Zilupē – tas ir pietiekams pamats, lai statusa piešķiršanu atteiktu."
Interpretācijas par ģimeni
Ir gadījumi, kad trūcīgā statusa piešķiršanu atsaka dažādās nestandarta situācijās. Tā, piemēram, mājoklī dzīvo tētis, mamma, trīs bērni un radu tante. Lai pierādītu, cik mazi ir ienākumi uz ģimeni, trūcīgā statusa prasītāju kā ģimenes locekli norāda arī radu tanti. Lai iegūtu trūcīgā statusu, šādai ģimenei vajadzīgi ienākumi līdz 450 latiem. Tomēr izrādās, ka trūcīgā statusu šī ģimene nevar saņemt, jo radu tantei ir mazmazītiņa vasaras mājiņa kaut kur Limbažos. Tā kā tante ir uzrādīta kā ģimenes loceklis, uz ģimeni attiecas arī viņas īpašumi. Neviens sociālais darbinieks šādā gadījumā nevar izšķirt, kas ir un kas nav ģimene – ja tiktu norādīts, ka radu tante nav ģimenes loceklis, viņas īpašumi netiktu ņemti vērā, bet tad gan ģimenei vajadzētu būt daudz zemākiem ienākumiem – ne vairāk par 360 latiem mēnesī.
Sociālo darbinieku pieredze gan liecina, ka interpretācijas par ģimeni mēdz atšķirties atkarībā no pieprasāmā pabalsta veida: ja tuvojas Ziemassvētki, kur piešķir pabalstus pensionāriem, visas radu tantes kļūst par ģimenes locekļiem. Iespējams, nākotnē tomēr varam sagaidīt tiesisku regulējumu tam, kādos gadījumos vienā mājoklī dzīvojošie ir un kādos nav ģimene. Pašlaik šāda regulējuma nav."Iespējams, nākotnē tomēr varam sagaidīt tiesisku regulējumu tam, kādos gadījumos vienā mājoklī dzīvojošie ir un kādos nav ģimene. Pašlaik šāda regulējuma nav."
Deklarējušies pavisam nesen
Ir vairāki sociālās palīdzības pabalsti, ko pašvaldības piešķir saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Kā skaidro I. Zilgalve, Rīgā ir virkne pabalstu, ko piešķir tikai tad, ja prasītājs pilsētā deklarējies vismaz 12 mēnešus. Pie šādiem pabalstiem gan nepieder trūcīgā statusa piešķiršana, GMI pabalsts, apbedīšanas pabalsts, atbalsts ārkārtas situācijā un izziņa par atvieglojumiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Pārējos gadījumos Rīgas dome atbalsta tikai tos, kas pilsētā deklarējušies pietiekamu laiku. Problēmas var rastiem tiem rīdziniekiem, kas te īrē dzīvokļus, bet nav deklarējušies, jo ir licies: kam man to vajag! Izrādās – var pienākt brīdis, kad tas tiešām kļūst vajadzīgs.
Atrodas pilnā valsts apgādībā
MK noteikumi paredz, ka trūcīgajam nedrīkst būt noslēgts uztura līgums; viņš nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai neatrodas ieslodzījumā. I. Zilgalve skaidro, ka Rīgas Sociālais dienests ir atteicis trūcīgā statusa piešķiršanu un arī citus pabalstus iedzīvotājiem, kas gan ir deklarējušies Rīgā, tomēr atrodas pilnā valsts apgādībā, piemēram, cietumā, pansionātā. Viņiem sociālie pabalsti nepienākas.
Nedzīvo deklarētajā adresē
Ja nepieciešams, sociālais dienests pieprasa arī ziņas apliecinošus dokumentus un apseko ģimeni (personu) dzīvesvietā. Rīgā sociālais dienests dodas apsekot ģimeni vai personu, kad tā pirmoreiz iesniegusi lūgumu piešķirt trūcīgā statusu, un šādu apsekojumu ik pa laikam atkārto. Diemžēl ir gadījumi, kad dienests norādītajā adresē atrod nevis pašu trūcīgā statusa prasītāju vai viņa ģimenes locekļus, bet gan cilvēkus, kam dzīvoklis izīrēts. I. Zilgalve saka: „Mums nebūtu nekas pretī, ka cilvēks izīrē dzīvokli, jo tā viņš rūpējas par saviem ienākumiem. Tomēr šādā gadījumā ienākumi no īpašuma izīrēšanas jānorāda deklarācijā. Ja tas nav izdarīts, mums ir pamats domāt, ka trūcīgā statusa prasītājs ir iesniedzis neprecīzas ziņas, un tādēļ statusa piešķiršanu varam atteikt.”
Nepilda savus pienākumus vai melo
Ir gadījumi, kad trūcīgā statusu anulē, jo pati persona nelīdzdarbojas savas situācijas uzlabošanā. MK noteikumi paredz: ja trūcīgā statusu iegūt vēlas darbspējīga nestrādājoša persona, tai obligāti ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbniekam vai darba meklētājam, izņemot atsevišķus gadījumus. Ir gadījumi, kad trūcīgais nedodas uz NVA noteiktajā laikā, tāpēc viņš var zaudēt gan bezdarbnieka, gan trūcīgā statusu.
Tāpat ir situācijas, kad trūcīgā statuss gan tiek piešķirts, bet vēlāk izrādās, ka cilvēks to ieguvis ar viltu. Tā, piemēram, nav uzrādījis savus īpašumus un trūcīgā statusa izmantošanas laikā tos tirgo. Šādu gadījumu atceras Ķekavas novada Sociālā dienesta vadītāja Ņina Timermane. Viņa saka: „Laukos jau ir citādāk nekā pilsētā. Mēs te, sociālajā dienestā, strādājam gadiem un ļoti labi pazīstam iedzīvotājus. Tai pašā laikā ir gadījumi, ka par ļaunprātīgu sociālā atbalsta saņemšanu ziņo kaimiņi: sak, jūs pārbaudiet, vai tur viss kārtībā! Sociālais dienests pārbauda un izrādās – patiešām nav kārtībā.”
„Šī trūcīgā statusa piešķiršanas atteikumu buķete ir līdzīga kā pilsētā, tā laukos. Arī Balvos trūcīgā statusu atsaka līdzīgu iemelsu dēļ. Bet ir vēl kāds gadījums: reizēm cilvēks aizsvilstas par prasībām un izskrien no kabineta, pat nenoskaidrojis visu līdz galam. Manuprāt, šobrīd vismaz pie mums Balvos ir izveidota tāda sistēma, ka jebkuram trūcīgajam patiešām ir iespēja palīdzēt. Vajag tikai nākt, teikt patiesību un meklēt palīdzību,” saka A. Petrova.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
