Būvniecības tiesību vēsturiskie aspekti (II)

Šā raksta galvenais mērķis ir pievērst uzmanību dažām nostādnēm jaunajā Būvniecības likuma projektā un censties tām pievērst sabiedrības vērību, lai beidzot sāktu diskutēt par būvniecības tiesībām kā tiesībām, kuras ieņem svarīgu lomu ne tikai tautsaimniecībā, bet arī katra sabiedrības locekļa ikdienā: gandrīz jebkurš no mums kaut reizi mūžā ir saskāries ar būvniecības formalitātēm, būvējot jaunu vai renovējot esošo mājokli. Tādējādi ir būtiski, ka jaunais Būvniecības likums ir sabiedrībai labāk uztverams un atšķirībā no pašlaik spēkā esošā nav domāts tikai nozares profesionāļiem.

Likumprojekta sākuma ceļš – sarežģīts

Jauno Būvniecības likuma projektu, kuru izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM), lai Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ietvaros mazinātu administratīvos šķēršļus būvniecībā un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, bija paredzēts iesniegt izskatīšanai valdībā 6. jūlijā.³

Taču jau pirms likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas bija sacēlušas pamatīgu ažiotāžu, kā dēļ šis pasākums tika atlikts.

Iespējams, lielais troksnis galvenokārt bija saistīts ar sertifikācijas atcelšanu, kā rezultātā varētu tikt iedragāta daudzu būvniecības sektora nevalstisko organizāciju autoritāte un statuss sabiedrībā.

Kā norāda EM, likums būtiski paredz vienkāršot būvniecības procesu, it īpaši privātmāju celtniecībā, mazināt administratīvo slogu (samazinot nepieciešamo atļauju un saskaņojumu skaitu būvniecības uzsākšanai); skaidri noteikt valsts un pašvaldību kompetenci būvniecības jomā; noteikt būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī saskaņot Būvniecības likumu ar Administratīvā procesa likumu. Tieši šim pēdējam aspektam vēlos pievērst uzmanību, jo tas tiešām ir ļoti svarīgs.

Kā norādījis ekonomikas ministrs Artis Kampars, jauns Būvniecības likums bija nepieciešams jau sen, jo pašreizējais likums pieņemts 1995. gadā un „ir morāli novecojis”. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā jau nākamā gada 1. janvārī.

Būvvaldēm darba mazāk, nav vajadzīgi lieki dokumenti

Būvniecības nozare ir cieši saistīta ar administratīvajām tiesībām, kur šā likuma izstrādes gaitā un arī likuma satura ziņā noteikti jāievēro administratīvo tiesību pamatnostādnes, t.sk. Administratīvā procesa likums.⁴

Aplūkojot Administratīvā procesa likuma nostādnes un jaunajā Būvniecības likuma projektā iestrādātās normas, vērts pievērst uzmanību dažiem galvenajiem punktiem, kas būtiski atšķiras no 1995. gada 10. augusta Būvniecības likuma mūsdienu redakcijas.

Pirmā būtiskā atšķirība atklājas būvniecības uzsākšanas nosacījumos. Saskaņā ar 1995. gada 10. augusta Būvniecības likuma un Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi”⁵ noteikumiem, primārais dokuments, ar kuru tiek aizsākts būvniecības process, ir plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas pēc savas būtības ir teritorijas plānojuma, apbūves noteikumu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu atreferējums.

Savukārt pirms būvatļaujas⁶ (dokumenta, kas dod tiesības veikt būvdarbus) saņemšanas secīgi jāiziet arī visas pārējās stadijas – tehnisko un īpašo noteikumu saņemšana, būvprojekta saskaņošana un akceptēšana u.c. Protams, pastāv arī izņēmumi, tomēr tik un tā ir jāiegūst vairāki lēmumi, līdz tiek saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

"Gandrīz jebkurš no mums kaut reizi mūžā ir saskāries ar būvniecības formalitātēm, būvējot jaunu vai renovējot esošo mājokli."

Tagad Būvniecības likuma projekta 12. panta 1. punktā noteikts: „Lai uzsāktu būvniecību, būvniecības ieceres ierosinātājs iesniedz būvvaldē būves metu, kurā ir būves novietojums, raksturlielumi un paskaidrojuma raksts” (likumprojekta 1. panta 3. punkts nosaka, ka „būves mets – būvniecības ieceres ierosināšanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums”).

Tas savukārt nozīmē, ka tiek atslogotas būvvaldes, kā arī būvniecības ieceres ierosinātājam nav nepieciešams saņemt nosacījumus, kurus viņš pats var atrast un izlasīt, jo teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Ieguvums ir divējāds: pirmkārt, būvniecības ierosinātājam nav nepieciešams veikt liekas administratīvās procedūras, otrkārt, būvvaldei nav jāģenerē nelietderīgi dokumenti.

Būvniecības procesa sākšanas apstrīdēšana – skaidrāka

Kā otra būtiska atšķirība starp jau minēto pašreizējo Būvniecības likuma redakciju un jaunā Būvniecības likuma projekta redakciju ir tā, ka atbalstīts būves mets ir vienīgais lēmums, ko var apstrīdēt trešās personas⁷, kurām ir publiskās subjektīvās tiesības. Jāteic, ka šāds modelis ir būtisks pienesums būvniecības tiesībās, jo izskaudīs daudzas neskaidrības esošajā praksē gan pašvaldībās, gan tiesās, kā arī tādējādi tiek radīti skaidri spēles noteikumi būvniecības subjektam.

Spēkā esošā Būvniecības likuma 301. panta 4. punkts noteic:, „Iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, kurā apstrīdēta būvatļauja vai lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, vai tiesa, kas saņēmusi pieteikumu, kurā pārsūdzēts iestādes lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, nosūta paziņojumu būvatļaujas izdevējam un būvatļaujas saņēmējam par to, ka šīs iestādes vai tiesas rīcībā ir iesniegums vai pieteikums par būvatļaujas apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu.” Tātad no šīs tiesību normas izprotams, ka būtībā tiek runāts tikai par viena veida lēmumu, t.i., būvatļauju, atsevišķos gadījumos arī par citiem lēmumiem, kas atbilst Administratīvā procesa likuma 1. pantam. Šāda atziņa ir nostiprināta administratīvo tiesu praksē un, pamatojoties uz to, trešajām personām nemaz nav iespēju apstrīdēt būvniecības tiesiskumu pirms būvdarbu uzsākšanas.

"Ieguvums ir divējāds: pirmkārt, būvniecības ierosinātājam nav nepieciešams veikt liekas administratīvās procedūras, otrkārt, būvvaldei nav jāģenerē nelietderīgi dokumenti."

Turpretī tagad, saskaņā ar Būvniecības likuma projekta 33. panta 1. punktu, „būvvaldes lēmums par būvniecības ieceres īstenošanu atbilstoši būves metam ir vienīgais lēmums būvniecības procesā, ko var apstrīdēt trešās personas, kurām ir publiskās subjektīvās tiesības”. Tādējādi nepārprotami tiek izslēgta iespēja būvniecības tiesu praksē rasties tādiem precedentiem kā, piemēram, tā dēvētā Saburovas vai „Trest Oil” (Baložu kāpa) lieta. Tās abas ir ievērojamas ar to, ka atspoguļo sarežģīto būvniecības procesu, kurā saskaras vairākas intereses.

Kamēr strīdas, atļauts projektēt, bet aizliegts būvēt

Lai procesu padarītu iespējami caurskatāmāku un aizsargātu būvniecības ierosinātāju, Būvniecības likuma projekts paredz sabiedrības informēšanas pasākumus, kas vienlaikus aizstās šobrīd Būvniecības likuma 12. pantā nostiprināto publisko apspriešanu.

Šie informēšanas pasākumi ir nepieciešami, jo atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79. panta otrajai daļai „privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas”.

Izpaliekot sabiedrības informēšanas pasākumiem, joprojām gadu pastāvētu risks par būvniecības procesa tiesiskuma apstrīdēšanu, bet Būvniecības likuma projekts to paredz samazināt līdz vienam mēnesim.

Trešais būtiskais jauninājums ir šāds: kamēr notiek apstrīdēšanas process, drīkst projektēt, bet nedrīkst būvēt.

Saskaņā ar esošā Būvniecības likuma 301. panta 3. punktu noteikts, ka „lēmuma par būvniecības apturēšanu, būvdarbu pārtraukšanu vai būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību”.

"Tiek atslogotas būvvaldes, kā arī būvniecības ieceres ierosinātājam nav nepieciešams saņemt nosacījumus, kurus viņš pats var atrast un izlasīt."

Savukārt likuma projekta 33. panta 2. punkts paredz, ka „lēmuma apstrīdēšana neliedz būvniecības ieceres ierosinātājam turpināt būvprojektēšanu” un 3. punkts - „būvdarbu veikšanas atļauja var tikt izsniegta tikai pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētais lēmums kļuvis neapstrīdams”.

No iepriekš minētā izriet princips, ka būvniecības subjekts var turpināt projektēšanas darbus, saskaņojot tos pašvaldībā, bet, kamēr par būvniecības tiesiskumu pastāv strīds, uz zemesgabala nedrīkstēs veikt faktiskus darbus.

Skaidri noteiktas būvniecības dalībnieka tiesības un pienākumi

Būvniecības likuma projekta 2. pants nosaka likuma mērķi, un viens no tiem ir skaidri noteikt būvniecības dalībnieka tiesības un pienākumus. Līdz šim Būvniecības likumā šādas nodaļas netika atvēlētas, taču tās būtībā atvieglo daudzus procesus.

Šīs jaunās normas, lai arī nepretendē uz pilnību, tomēr būvniecības dalībniekiem noteikti atvieglo izpratni par savām tiesībām un pienākumiem būvniecības procesā. Kā arī jāpiebilst, ka šīs normas attiecināmas ne tikai uz būvniecības dalībniekiem. Arī tiesām, izšķirot strīdus, būs vieglāk saprast būvniecības specifiku un īpatnības. Nosakot būvniecības dalībnieka tiesības un pienākumus, likumprojekta novitāte ir arī tā, ka no šīs nodaļas izriet: pašvaldība neatbildēs par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem (kas pirms tam nebija noregulēts), jo tā ir būvprojekta izstrādātāja atbildība.

_______________________________