1991. gada janvāra barikāžu laiks bija viens no izšķirīgākajiem brīžiem Latvijas ceļā uz valstiskās neatkarības atgūšanu. 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas iesākto ceļu pretim neatkarībai gada nogalē draudēja pārtraukt “PSRS prezidenta pārvaldes” ieviešana Latvijā, kas nozīmētu faktisku pasludinātās neatkarības likvidēšanu un PSRS centrālās varas ietekmes atjaunošanu. 1991. gada janvārī Maskava draudus pārvērta militāra spēka pielietošanā, kas sastapās ar tautas organizētu pretestību.
Bija skaidrs, ka viņi nāks
1991. gada 12. janvāra naktī padomju militāristi uzbruka Lietuvas neatkarības atbalstītājiem, kad viņi aizstāvēja parlamenta ēku un televīzijas centru Viļņā. Bojā gāja 14, bet ievainoti tika vairāk nekā 100 cilvēku. 13. janvārī agri no rīta Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns radiouzrunā tautai informēja par notikušo Viļņā, aicinot pulcēties svarīgāko valsts iestāžu aizstāvībai Rīgā.
Pulksten 14.00 Rīgā, 11. novembra krastmalā, uz Latvijas Tautas frontes rīkoto “Vislatvijas protesta manifestāciju saistībā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotajām akcijām Lietuvā” sapulcējās ap 500 000–600 000 iedzīvotāju. Tika uzsākta barikāžu celtniecība ar lielākoties no lauku rajoniem atvesto smago tehniku, blokiem, baļķiem un citiem atbilstoša izmēra priekšmetiem, aizšķērsojot piekļuvi Augstākajai Padomei, kura 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Ministru padomei, televīzijai, radio, tiltiem. Pieeja stratēģiski nozīmīgiem objektiem tika bloķēta arī citviet Latvijā – Ulbrokā, Kuldīgā, Liepājā.
“Sagatavošanās barikādēm, skaidrība, ka tas būs nepieciešams, mums nāca uzreiz pēc 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, kad 15. maijā notika neatkarības pretinieku mēģinājums iebrukt Augstākajā Padomē un to ieņemt. Tautas frontes valde toreiz pieņēma diezgan draudīgu paziņojumu: ja turpināsies reakcijas spēku uzbrukumi, Tautas fronte patur sev tiesības aicināt uz Rīgu simtiem tūkstošu atbalstītāju likumīgi ievēlētās Augstākās Padomes aizstāvēšanai,” intervijā LV portālam pauda toreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. “Faktiski kopš 15. maija bija skaidrs, ka viņi nāks, un sākās sagatavošanās darbs,” atceras bijušais Tautas frontes līderis.
1990. gada decembrī Tautas fronte nāca klajā ar “Paziņojumu visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem”, kuru ātri sāka dēvēt par instrukciju X stundai. Paziņojumā tika vēstīts, ka “no dažādām Latvijas malām pienāk satraucošas ziņas par impērisko spēku aktivizēšanos”, un brīdināts, ka ir iespējama brutāla atjaunotās valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju darbības pārtraukšana. Tautas fronte paziņojumā aicināja Latvijas iedzīvotājus būt gataviem manifestācijām, nesadarboties ar okupācijas varas iestādēm, ievērot tikai Latvijas Republikas likumus un pašvaldību lēmumus, kā arī izvērst plašu pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu.
Unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs
Barikāžu laiks Latvijai prasīja septiņas dzīvības. 16. janvārī, īpašo uzdevumu milicijas vienības OMON uzbrukuma laikā, pie Vecmīlgrāvja tilta, pildot dienesta pienākumus, tika nošauts Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks. Savukārt 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku, bojā gāja pieci cilvēki: skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki – Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko – un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. 21. janvārī nelaimes gadījumā barikāžu celtniecības laikā pie Augstākās Padomes nama gāja bojā Ilgvars Grieziņš.
Barikādes ilga no 13. līdz 27. janvārim, kad, saskaroties ar neatkarības aizstāvju apņēmīgu pretestību un pasaules nosodošu reakciju, PSRS vadība atteicās no nodoma Latviju un pārējās Baltijas valstis ar militāru spēku novērst no neatkarības ceļa. 1991. gada janvāra barikādes ir ne vien būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa, bet arī unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs.
Barikāžu atcerei veltītie pasākumi visā Latvijā
Rīgā un Latvijas novados 20. janvārī, 1991. gada janvāra barikāžu atceres dienā, norisināsies virkne daudzveidīgu šim notikumam veltītu pasākumu.
Visu dienu – individuāla ziedu nolikšana II Meža kapos, godinot 1991. gada 20. janvārī bojāgājušos.
Plkst. 14.00 valsts amatpersonu un visu dienu – arī individuāla – ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem.
Plkst. 10.00 Rīgā, Doma laukumā, barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīto uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un kopā ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām iededzinās ugunskuru. Doma laukumā piemiņas ugunskurs degs līdz plkst. 21.00.
No plkst. 10.00 līdz 20.00 Doma laukumā skatāma izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”, kur tiks izrādīti plakāti no 1991. gada barikāžu muzeja krājuma.
No plkst. 10.00 līdz 18.00 Doma laukumā būs apskatāma 1991. gada barikāžu muzeobusa ekspozīcija. Muzeobuss – autobuss “Ikaruss” – kā pārvietojamā ekspozīcija darbojas kopš 2010. gada, piedaloties 1991. gada barikāžu muzeja rīkotajos brīvdabas pasākumos gan Rīgā, gan visā Latvijā.
No plkst. 10.00 līdz 18.00 Doma laukumā barikāžu atceres pasākuma ietvaros notiks neparasta un emocionāli piesātināta izstāde, kurā būs aplūkojami 12 unikāli mākslas darbi – maskēšanās tīklu gleznas –, kurus radījuši Ukrainas draugi un atbalstītāji. Izstādes laikā apmeklētājiem būs iespēja ziedot maskēšanās tīklu projekta atbalstam, noskenējot QR kodus, kas izvietoti pie gleznu aprakstiem.
Plkst. 18.00 Rīgas Domā notiks koncerts “Barikādes un bērni”, kas ir veltīts 1991. gada barikāžu atceres 34. gadadienai. Koncertu rīko orķestris “Rīga”, piedaloties diriģentam Valdim Butānam, ērģelniekam Aigaram Reinim, solistei Ievai Segliņai. Tajā izskanēs emocionāli piesātināti audio lasījumi, kas savij mūziku ar barikāžu laika bērnu atmiņām.
1991. gada barikāžu muzeja ekspozīcija klātienē apmeklējama muzejā Krāmu ielā 3, Rīgā, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00. Ekspozīcija virtuāli apskatāma šeit.
Tāpat barikāžu muzeja mājaslapā pieejama plaša pasākumu programma, kuri notiks visā Latvijā.
Raidījumi un filmas
Latvijas Televīzija 1991. gada barikāžu atceres dienā pārraidīs īpašus raidījumus.
LTV1 plkst. 14.30 būs skatāma Jura Podnieka studijas dokumentālā filma “Mūsu barikāžu laiks”. LTV1 demonstrēs arī ziņu dienesta veidoto raidījumu “Aculiecinieks. Barikāžu nakts. Latvijas Televīzijas darbinieku stāsts”. Plkst. 18.45 interesentiem būs iespēja vērot 1991. gada barikāžu atceres koncertu “Barikādes un bērni”, kas plkst. 18.00 būs sācies Rīgas Doma baznīcā. Koncertu pārraidīs arī Latvijas Radio 3 “Klasika” ēterā.
Nacionālā kino centra portālā filmas.lv izveidota visā Latvijā pieejama filmu un kinožurnālu kolekcija, kas sniedz ieskatu 1991. gada barikāžu laika noskaņās un notikumos. Kolekcijā iekļauti divi kinožurnāli, kas iznāca tūlīt pēc barikāžu laika beigām, kā arī dokumentālās īsfilmas “Doms” (1991), “Baltie zvani” (1991), “Dziesmotā revolūcija” (1991) un “Tēvu barikādes” (2011). Īsceļš uz barikāžu filmu kolekciju portālā filmas.lv – šeit.
