FOTO: Genya Savilov, AFP/ScanPix
Sabiedrībā ir izvērtušās plašas diskusijas par to, vai vajadzētu izstāties no Otavas konvencijas, lai valsts aizsardzībai izmantotu arī kājnieku mīnas (anti-personnel mines).
Latvijā Konvencija par kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija) tika pieņemta 2005. gada 19. maijā ar likumu “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”, kas stājās spēkā 2. jūnijā.
Otavas konvencija paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas nekad un nekādos apstākļos:
Katra dalībvalsts apņemas iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.
Aizsardzības ministrija, kas organizē un koordinē Latvijas aizsardzības politikas īstenošanu, ir atbildīga par Otavas konvencijas saistību praktisko izpildi un ieviešanu, pieņemot attiecīgu normatīvo regulējumu un veicot administratīvos un citus pasākumus, lai nepieļautu jebkādas darbības, kas ir aizliegtas šajā konvencijā.
Savukārt atbilstoši likumam “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu” Ārlietu ministrija, balstoties uz Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, ziņo ANO ģenerālsekretāram par konvencijas saistību izpildi Latvijā.
“Kājnieku mīna” nozīmē mīnu, kas konstruēta tā, lai eksplodētu brīdī, kad tai tuvojas vai ar to saskaras kāds cilvēks, un tādējādi padarītu rīcībnespējīgu, ievainotu vai nogalinātu vienu vai vairākus cilvēkus.
Jāpiebilst, ka konvencija neaizliedz no attāluma vadāmās mīnas (uz to norādīts arī likumprojekta anotācijā).
To akcentējis arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, skaidrojot, ka konvencija vēršas pret mīnām, kuru iedarbināšanai nav vajadzīgs cilvēka lēmums. Konvencija aizliedz mīnas, kuras aktivizējas, ja uz tām tiek uzkāpts vai no tām tiek nokāpts. Konvencija neaizliedz pretkājnieku mīnas, kuru vadība tiek nodrošināta ar vienkārša elektrodetonatora palīdzību. L. Kalniņa ieraksti sociālajā medijā “X” liecina, ka NBS rīcībā ir šādas no attāluma vadāmas mīnas.
2005. gada sākumā Latvija bija vienīgā NATO dalībvalsts, izņemot ASV, kas tobrīd nebija pievienojusies konvencijai, lai gan faktiski jau izpildīja tās noteikumus. Oficiāla “līdzdalība Otavas konvencijā dotu Latvijai plašākas morālās tiesības akcentēt humanitāro dimensiju Latvijas ārpolitikā, līdz ar to tā būtu uzskatāma par ieguldījumu pozitīva Latvijas tēla veidošanā,” uzsvērts pievienošanās pamatojumā (likumprojekta anotācijā).
Patlaban Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis – tajā skaitā visas NATO dalībvalstis, izņemot ASV (bet, kā uzsver Aizsardzības ministrija, faktiski arī ASV). Izņēmums ir tikai Dienvidkoreja.
Pirms 21 dienas portālā manabalss.lv sākās parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. 25. janvāra rītā par to bija parakstījušies 3248 cilvēki (vajag 10 000 parakstu, lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā).
“Vēlos, lai Latvijā reālistiski izvērtē mūsu militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskata mūsu dalību Otavas konvencijā, kas paredz kājnieku mīnu izmantošanas aizliegumu. Tas būtu efektīvs un pamatots solis mūsu valsts aizsardzībai,” uzskata iniciatīvas autors Atis Stankevičs. “Latvijas sabiedrība šādi iegūst drošības sajūtu, ka potenciālā agresora uzbrukuma gadījumā var nomīnēt Latvijas robežu.”
Par atbalstu dalības apturēšanai Otevas konvencijā ir izteicies arī, piemēram, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kurš savā "X" kontā paudis: “Manuprāt, šobrīd Latvijai būtu jāpasludina moratorijs no dalības Otavas konvencijā un jāiegūst savā arsenālā pretkājnieku mīnas.” Izstāšanos no konvencijas publiski atbalstījis majors Jānis Slaidiņš un citi.
Plašas debates par Latvijas dalību konvencijā izvērtās arī 24. janvārī Saeimas Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēdē.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka juridiski “Latvijas dalību konvencijā apturēt nevar – no tās iespējams tikai izstāties. Latvijas izstāšanās no konvencijas ir Saeimas ziņā”.
Izstāšanās process noteikts Otavas konvencijas 20. pantā. Saskaņā ar to konvencijas dalībvalstij ir tiesības izstāties no konvencijas, paziņojot par to pārējām dalībvalstīm, depozitārijam (ANO ģenerālsekretāram) un ANO Drošības padomei. Izstāšanās dokumentā ir jāiekļauj sīki paskaidrojumi par izstāšanās iemesliem.
Dalībvalsts, kura ir izteikusi vēlmi izstāties no Otavas konvencijas, pārtrauc būt par tādu sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas depozitārijā.
Ja šī sešu mēnešu perioda laikā dalībvalsts, kas izstājas, iesaistās bruņotā konfliktā, tad izstāšanās stājas spēkā tikai pēc bruņotā konflikta beigām.
“Kopumā procedūra ir gana sarežģīta,” rezumēja R. Brusbārdis.
Diskusija par izstāšanos no konvencijas ir notikusi visās valstīs, kas robežojas ar Krieviju, – Lietuvā, Igaunijā, Somijā –, zināja teikt Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds deputātiem uzsvēra, ka “diskusija nav tik daudz par Otavas konvenciju, bet par to, kā kopīgi virzāmies, lai Latvija būtu aizsargātāka, spēcīgāka, lai mēs tiešām izmantotu resursus, kas ir nepieciešami. Dalība Otavas konvencijā vai izstāšanās no tās nav pašmērķis, tas ir tikai instruments, lai virzītos uz plašāku mērķi”.
Latvijai ir Valsts civilās aizsardzības plāns, ir reģionālie aizsardzības plāni, šobrīd tiek strādāts pie detalizēta austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna. Tajā tiek paredzēti veidi, kā nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.
Lai pieņemtu lēmumus par militārās aizsardzības stratēģiju, ministram ir svarīgs gan NBS, gan Latvijas reģionālo sabiedroto – Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas – viedoklis, gan starptautisko sabiedroto nostāja.
“Pārējās Baltijas valstis šobrīd nevirzās uz izstāšanos no Otavas konvencijas,” deputātiem apgalvoja A. Sprūds, piebilstot, ka pagājušajā nedēļā notikusi visu triju Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās.
“Mēs šobrīd esam droši un aizsargāti,” uzsvēra ministrs. “Nav pamata izstāties no Otavas konvencijas.”
Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par kopīgas Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.
Arī R. Brusbārdis uzsver: “Lemjot par izstāšanos no Otavas konvencijas, svarīgi būtu ņemt vērā arī starptautisko sabiedroto viedokli.” Viena no Otavas konvencijas sākotnējām iniciatorēm un atbalstītājām bijusi Latvijas sabiedrotā – Kanāda. “Kanādai šis jautājums ir ļoti svarīgs ne tikai diplomātiskajās aprindās, bet arī iekšpolitiski. Nevajadzētu nenovērtēt mūsu partneru viedokli, neizpratni, ja Latvija spertu šādu soli viena pati. Tas ir būtisks aspekts,” norāda Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Tieši Kanāda šobrīd vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā.
|
Plašāk par tēmu >> |
NBS ir izvērtējuši iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina to neatbalstīt. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš savā sociālā medija “X” kontā paudis viedokli, ka, “izstājoties no tās, zaudējums daudzkārt pārsniegtu apšaubāmu ieguvumu”.
Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem NBS norāda, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām kā taktiskā panākuma galveno faktoru ir vienkāršota pieeja. “Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements. Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotajām vienībām. Treškārt, mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu vajadzīgi lieli cilvēku resursi,” skaidro L. Kalniņš.
“Ir daudz efektīvākas un mūsdienīgākas ieroču sistēmas par kājnieku mīnām – ar tiešo vai netiešo uguns jaudu, kas ļauj sasniegt tādu pašu vai pat lielāku efektu. Pēdējos gados esam mērķtiecīgi strādājuši šajā virzienā,” uzsver ģenerālleitnants.
Turklāt neatbildēts paliek jautājums par to, kur var iegādāties kājnieku mīnas, ja Latvija nolemtu izstāties no Otavas konvencijas.
Pēc Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēdes slēgtās daļas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols paziņoja, ka diskusijas par Otavas konvenciju tiks turpinātas Baltijas līmenī.
Komisijas deputāti vienojās par parlamentārā līmeņa dialoga uzsākšanu ar Lietuvu un Igauniju, iespējams, arī Somiju un Poliju, lai apspriestu gan Baltijas valstu sadarbību robežu fortifikācijā, gan arī iespējas un izaicinājumus, ko nestu kopīga izstāšanās no Otavas konvencijas, – rīkojoties saskaņoti un sinhroni reģiona ietvaros, liecina informācija Saeimas tīmekļvietnē. Prioritāte, kā uzsver deputāti, ir paaugstināt mūsu valsts spējas aizsargāties no potenciālas agresijas.
“Arī Lietuva un Igaunija ir pateikusi, ka pašreiz neizskata iespēju izstāties no konvencijas. Ja to darītu kolektīvi ne tikai Baltijas valstis, bet, piemēram, arī Somija un Polija, tad tam tiešām varētu būt jēga un pragmatiskāks skatījums,” norāda R. Kols. Arī viņš uzskata, ka šajā jautājumā jāņem vērā Latvijas sabiedroto viedoklis.
Neatkarīgi no tā, vai Latvija turpinās dalību konvencijā, mūsu valstij ir plāns apdraudējuma gadījumiem, un mūsu bruņotie spēki profesionāli pilda savus pienākumus, pauž R. Kols.
