21. aprīlī Saeima atbalstījusi Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, kas paredz turpmāko trīs gadu laikā pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Šobrīd aizsardzības budžets sasniedz jau 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2023. gadā tas būs ne mazāks kā 2,25%, 2024. gadā – 2,4%, bet 2025. gadā un turpmākajos gados – ne mazāks kā 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Atbilstoši NATO vadlīnijām Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta.
Līdz ar to 2023. gadā aizsardzības budžets provizoriski ar palielinājumu veidos 886 466 480 eiro, pieaugot par 138 754 418 eiro, 2024. gadā – 1 002 485 480 eiro, pieaugot par 231 284 506 eiro, bet 2025. gadā – 1 103 916 480 eiro, pieaugot par 332 715 506 eiro.
77% no provizoriskā budžeta palielinājuma plānots novirzīt investīcijām, 12% – personālam, bet 11% – iegādātā ekipējuma uzturēšanai ilgtermiņā.
Aizsardzības ministrijas infografika
Provizoriskais aizsardzības budžets 2% ietvaros (PDF)Spēt padzīt iespējamo agresoru
“Mūsu uzdevums un tas, ko mēs aizstāvēsim arī Madrides samitā jau pēc mēneša vai diviem, ir panākt, lai mēs ne tikai spētu šo agresoru izdzīt ārā no valsts, ja viņš pie mums ierastos, bet arī neļaut viņam tikt mūsu zemē un nostiprināties. Līdz ar to mums ir vajadzīgas pavisam citas uguns jaudas, cita tipa ieroči,” pamatojot aizsardzības budžeta palielināšanu, Saeimas sēdē pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Tāpat aizsardzības ministrs savā uzrunā skaidroja, ka budžetu nepieciešams palielināt, lai izveidotu pretgaisa aizsardzību. “Jūs esat dzirdējuši, ka galvenā vēlme, kuras mums pašlaik nav, ir pretgaisa aizsardzība, lai sargātu Rīgu un Latvijas debesis, lai šeit nevarētu nesodīti lidot svešas lidmašīnas,” pauda ministrs.
Jāspēj nodrošināt, ka pie Latvijas robežām nevar parādīties agresora kuģi, un, ja arī parādītos, lai tos sagaidītu tāds pats liktenis, kāds bija karakuģim “Maskava”.
Aizsardzības ministrs arī akcentēja, ka nepieciešams aizsargāt Latvijas krastus Baltijas jūrā, nodrošinot, ka pie Latvijas robežām nebūtu iespējams “parādīties [agresora] kuģiem, un, ja arī parādītos, lai tos sagaidītu tāds pats liktenis, kāds bija kreiserim “Maskava” ”.
Kam ir nepieciešams finansējums?
Pabriks norādīja, ka Latvijai ir vajadzīga raķešu artilērija, lai nepieciešamības gadījumā varētu atvairīt sauszemes spēku tuvošanos, paužot nepārprotamu vēstījumu, ja gadījumā tiks pārkāpta robeža, “zināsim, ko darīt”.
Uzrunājot Saeimas deputātus, aizsardzības ministrs arī akcentēja, ka Latvijā nepieciešams nostiprināt militāro industriju.
“Mums jāņem piemērs no tādām valstīm kā Somija, kura ir ļoti daudz ieguldījusi militārajā industrijā, ražošanā. Šeit ir bijusi virkne panākumu, tai skaitā koplīgums ar Somijas valsti par bruņumašīnu “Patria” ražošanu, kuras ir modernas bruņumašīnas. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mēs ne tikai ražosim autotransportu, bet pilnībā ražosim arī bruņumašīnas, sākot ar 2023. gadu,” norādīja ministrs.
Turpinot pamatot finansējuma nepieciešamību, aizsardzības ministrs skaidroja –, lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir vēl citi plāni, piemēram, ražot munīciju, raķetes, bezpilota lidaparātus un “citas lietas, kuras mums būs vajadzīgas un kuras mēs nevaram gaidīt no citiem, ja krīze pienāks”.
“Mums jābūt gataviem pašiem sevi nodrošināt. Turklāt tas nav tikai bruņotajiem spēkiem. Tas ir Latvijas ekonomikai, reģionu attīstībai, jo lielākā daļa uzņēmumu būs Latvijas reģionos, darbavietu radīšanai un arī eksportam,” sacīja aizsardzības ministrs.
UZZIŅAI
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir šādi uzdevumi:
- valsts sauszemes teritorijas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana;
- piedalīšanās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;
- piedalīšanās valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Citu, neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt ar Ministru kabineta rīkojumu.
Pildot noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki veic šādus pasākumus:
- nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
- sagatavo personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos;
- iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;
- veic krasta apsardzi, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas, piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē;
- Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem tās uzdevumu veikšanai jūrā;
- apmāca rezerves karavīrus;
- veic speciālās operācijas;
- saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificētās informācijas apmaiņu ar Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;
- veic gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli;
- organizē Latvijas Republiku un Nacionālos bruņotos spēkus reprezentējošas militārās ceremonijas un nodrošina godasardzi;
- veic militāro izlūkošanu operacionālajā un taktiskajā līmenī;
- nodrošina Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalstu;
- veic citus Valsts aizsardzības plānā noteiktos valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus.
