1991. gada janvāra barikādes ir unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa. Arī šogad, atzīmējot 31 gadu kopš šiem emocionāli un vēsturiski nozīmīgajiem janvāra notikumiem, ir sarūpēta daudzveidīga pasākumu programma.
Lielformāta izstāde tiešsaistē un Doma laukumā
“Barikādēm 31” pasākumu programma ir īpaši veidota baudīšanai tiešsaistē. Piemēram, 1991. gada barikāžu muzeja mājaslapā www.barikades.lv nodrošināta iespēja virtuāli izstaigāt un aplūkot muzeja ekspozīciju, turpat ir apskatāma jaunā lielformāta fotoizstāde “Atceroties 1991. gada barikādes”, kuru līdz 25. janvārim ir iespējams aplūkot arī klātienē Doma laukumā. Tas ir vērienīgs fotostāsts par 1991. gada barikādēm Rīgā un Latvijā. Fotoizstāžu kurators – Ilmārs Znotiņš. Ja iedzīvotāji izstāžu fotogrāfijās atpazīst sevi vai savus tuviniekus, tie ir laipni aicināti par to ziņot muzejam, zvanot uz tālruņa numuru 67213525 vai sūtot e-pastu uz info@barikades.lv.
Lielformāta foto izstāde “Atceroties 1991. gada barikādes” Doma laukumā aplūkojama līdz 25. janvārim.
Foto: Edijs Pālens, LETA
Grāmata “Latvijas Tautas fronte barikādēs”
Kā notika barikāžu organizēšana un norise, plašāk aplūkots nule iznākušajā grāmatā “Latvijas Tautas fronte barikādēs”, kas jau ir pieejama visās Latvijas bibliotēkās un lielākajās grāmatnīcās. Tās autors ir Romualds Ražuks – 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992. gadam.
Intervijā LV portālam par grāmatu tās autors R. Ražuks akcentē: “Šo grāmatu veidoju kā zinātnisku darbu – ar atsaucēm uz avotiem no arhīviem, laikrakstiem, intervijām, shēmām, fotogrāfijām, muzeju krājumu materiāliem. Darbā izmantoju Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes nodaļas arhīvu, Latvijas Kara muzeja, Kuldīgas novada muzeja, Lietuvas Nacionālā vēstures dokumentu arhīva materiālus un, protams, 91. gada barikāžu muzeja materiālus, uz kuru bāzes un ar kura iesaistīšanos arī tapa šis pētījums.”
Bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs secina, ka diemžēl vēl arvien nav hronoloģisku, lineāri plūstošu, viengabalainu pētījumu par 1991. gada notikumiem Latvijā. “Mani vienmēr ir satraucis, ka plašākā sabiedrībā ir izpratnes trūkums par to, ka bez plānošanas un rūpīgas sagatavošanās, bez izpratnes, kā rīkoties, lai katrs zinātu, kas viņam jādara, pasākums nebūtu bijis veiksmīgs. [..] Gatavošanās barikādēm, skaidrība, ka tas būs nepieciešams, mums nāca uzreiz pēc 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, kad 15. maijā notika neatkarības pretinieku mēģinājums iebrukt Augstākajā Padomē un to ieņemt. Tautas frontes valde toreiz pieņēma diezgan draudīgu nostāju –, ja turpināsies reakcijas spēku uzbrukumi, Tautas fronte sev patur tiesības aicināt uz Rīgu simtiem tūkstošu atbalstītāju likumīgi ievēlētās Augstākās Padomes aizstāvēšanai. Faktiski, kopš 15. maija bija skaidrs, ka viņi nāks, un tā arī sākās šī sagatavošanās, pa kripatiņai meklējot informāciju, jo mums nebija nekādas pieredzes. Tāpēc ir svarīgi, lai barikāžu laiks un gatavošanās tam tiktu pētīti. Tam visam ir ļoti liela vēsturiska un varbūt arī praktiska nozīme, domājot par mūsdienu civilo aizsardzību kā nacionālās drošības sastāvdaļu līdztekus militārajai aizsardzībai.”
Plašāk par tēmu:
- Ražuks: Gaidīt, kamēr aculiecinieki vairs nebūs pieejami, ir tuvredzīgi
- Autora grāmatas satura izklāsts, atbildes uz jautājumiem ir apskatāmas grāmatas prezentācijas video sociālajā portālā “Facebook”: https://fb.watch/aCXkJE6aNs/.
Piemineklis Gunāram Astram “Nebaidies!”
Šogad viens no centrālajiem notikumiem ir Gunāra Astras pieminekļa “Nebaidies!” atklāšana. Piemineklis latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram ir uzstādīts pie ēkas Brīvības ielā 34, kur 1983. gadā viņu notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Tā autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Šajā namā Gunārs Astra 1983. gada 15. decembra tiesas prāvā teica savu pēdējo vārdu: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku.”
Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās.
Plašāk par tēmu:
Pieminekļa atklāšanas pasākumu 20. janvārī plkst. 11.00 būs iespējams vērot tiešraidē Tieslietu ministrijas Facebook un YouTube kontā, kā arī šeit:
Pasākumu programma
- Individuāli visas dienas garumā notiek ziedu nolikšana II Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem, godinot 1991. gada 20. janvārī bojāgājušos.
- Plkst. 10.00 – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītas Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un barikāžu laika LTF priekšsēdētāja Romualda Ražuka uzrunas barikāžu dalībniekiem un Latvijas iedzīvotājiem. Tiešraide: LSM.lv.
- Plkst. 11.00 – Gunāra Astras pieminekļa “Nebaidies!” atklāšana. Pieminekļa atklāšanas pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē arī šeit: LV portālā.
- Plkst. 16.00 – folkloras un seno cīņu kopas “Vilkači” koncerts. Pieejams: KTMC “Ritums” YouTube kanālā https://ej.uz/KTMC_Ritums.
- Plkst. 19.00 – koncerts “1991”. Norises vieta: Rīgas Domā (zaļajā režīmā ar sertifikātiem) un LTV1 ēterā plkst. 22.10.
