NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde
19
19

Satversmes tiesas sprieduma ignorēšana faktiski mainītu valsts jēgu

Latvija ir tiesiska valsts, nosaka Satversmes preambula. Tādējādi Satversmes tiesas sprieduma nepildīšana Saeimu nostādītu situācijā, kurā konstitūcija tiek pārkāpta pat divkārt – gan tāpēc, ka netiek atcelta par Satversmei neatbilstošu atzīta likuma norma, gan tāpēc, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar pamatlikuma ievirzi kā tādu.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Saeimas balsojums par Varakļānu piederību otrdien gandrīz noveda līdz konstitucionālajai krīzei, liekot uzdot jautājumu, kā raudzīties uz faktu, ka likumdevējs varētu nepildīt Satversmes tiesas spriedumu.

īsumā
  • Deputātu vairākums pirmdien atbalstīja Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, kas būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu.
  • Satversmes tiesas sprieduma neievērošana radītu bīstamu precedentu, ka varētu tikt neievēroti arī citi spriedumi, tā nonākot situācijā, kas nav savienojama ar tiesiskas valsts pastāvēšanu.
  • Saeima otrdien, 1. jūnijā, galīgajā lasījumā kā pagaidu risinājumu pieņēma grozījumus likumā, kas noteic Varakļānu kā atsevišķa novada izveidi.
  • Konstitucionālo tiesību eksperts: Satversmes tiesa nenoteic, kā izpildīt spriedumu. Tas ir paša likumdevēja rokās.

Izskatot priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeimas sēdē klātesošo deputātu vairākums pirmdien, 31. maijā, atbalstīja Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Šāds parlamenta lēmums nonāca pretrunā gan ar iepriekš atbildīgajā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemto, gan ar Satversmes tiesas 28. maija spriedumu, ar kuru Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam atzīta par neatbilstošu Satversmei.

Satversmes tiesas likuma 32. pants paredz, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Norāda uz tiesiskas valsts pamatu apdraudējumu

“Latvija ir tiesiska valsts, un tas nozīmē, ka visi Satversmes tiesas spriedumi ir jāpilda un tie jāpilda, protams, arī Saeimai. Šis Saeimas balsojums var radīt konstitucionālu krīzi,” otrdien pēc koalīcijas frakciju pārstāvju apspriedes sasaukšanas pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija, kā tas noteikts Satversmes ievadā, ir tiesiska valsts un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas spriedumus.  E. Levits atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus.

“Tiesiskā valstī jebkuras tiesas spriedumu respektē un izpilda. Uz to balstās tiesiskas valsts autoritāte,” LV portālam skaidroja Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos, konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps. Viņš arī norādīja: “Satversmes tiesas uzdevums ir sniegt vērtējumu likumdevēja paveiktajam. Šajā sistēmā ir būtiski, ka Satversmes tiesa neiejaucas politikā, paliek tiesību ietvaros, savukārt likumdevējam ir jāievēro Satversmes tiesas teiktais. Pretējā gadījumā rodas nopietna konstitucionāla problēma.”  

Satversmes tiesas sprieduma neievērošana rada bīstamu precedentu, ka varētu tikt neievēroti arī citi spriedumi, tā nonākot situācijā, kas nav savienojama ar tiesiskas valsts pastāvēšanu, skaidroja jurists. “Tiesiska valsts pastāv, lai aizsargātu cilvēkus, sevišķi tos, kuri paši par sevi nespēj iestāties. Tāpēc pastāv šāda komplicēta sistēma, kurā ir gan likumdevējs, kurš pieņem likumus sabiedrības interesēs, gan Satversmes tiesa, kura pārbauda likumu atbilstību Satversmei, lai katrs būtu pasargāts. Ja nepilda Satversmes tiesas lemto, faktiski tiek mainīta valsts jēga,” norādīja J. Pleps.

Saeima ieslēdz atpakaļgaitu

“Ir skaidrs, ka, pateicoties vakardienas Saeimas balsojumiem, mēs bijām nonākuši ļoti tuvu situācijai, ka valstī izveidojas konstitucionāla krīze, proti, Saeima būtu pieņēmusi likumu, kas būtu apzināti vērsts uz to, lai nepildītu Satversmes tiesas spriedumu, tātad pēc savas būtības antikonstitucionāls,” Saeimas sēdē otrdien atzina Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš arī norādīja: “Patiesa demokrātija var pastāvēt tikai tur, kur ir spēcīga likuma vara, un īstens tiesiskums – tikai tur, kur ir demokrātija, kas to nodrošina.”

Saeima otrdien, 1. jūnijā, galīgajā lasījumā kā pagaidu risinājumu pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Varakļānu kā atsevišķa novada izveidi. Varakļānu novadā iekļauta Varakļānu pilsēta, Varakļānu pagasts un Murmastienes pagasts. Par novada administratīvo centru noteikti Varakļāni. Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. janvārim jāiesniedz Saeimai priekšlikumi par Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Līdz ar to lēmums, kuram novadam Varakļānus pievienot – Rēzeknes vai Madonas –, pagaidām atlikts.

Likumprojekts paredz, ka Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021. gada 1. oktobrim jāorganizē publiska apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai, kas ir viens no kritērijiem, uz kura nepiepildīšanos gadījumā, ja Varakļāni tiktu pievienoti Rēzeknes novadam, savā spriedumā norādīja Satversmes tiesa. 

“Satversmes tiesa parasti nenoteic, kā izpildīt spriedumu, kādam jābūt rezultātam, bet norāda uz to, kas bija neatbilstošs un tāpēc labojams. Kā to paveikt, tas ir paša likumdevēja rokās. Tas nozīmē, ka nepieciešams veikt analīzi, kas prasa laiku un rūpīgu izsvēršanu, kāds varētu būt risinājums, kurš ļautu nodrošināt regulējuma saderību ar Satversmi,” skaidro J. Pleps. 

Saeima otrdien pieņēma arī “Varakļānu novada un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumu”, kurš paredz pašvaldību vēlēšanas šajos novados pārcelt uz šīgada 11. septembri. Plānots, ka jaunievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome uz pirmo sēdi sanāks šīgada 1. oktobrī. Šo domju pilnvaras izbeigsies ar brīdi, kad uz pirmo sēdi sanāks 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome. Likumā noteikts, ka pašvaldību vēlēšanas Madonas novadā notiks šīgada 5. jūnijā. 

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU