NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
21. maijā, 2021
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Būvniecība
6
6

Slikts gaiss skolās smacē skolēnus un Latvijas nākotni

Ņemot vērā ar Covid-19 izplatību saistīto situāciju, izglītības process tiek īstenots lielākoties attālināti. Viens no iemesliem, kas kavē izglītojamo iespējas atgriezties klātienes mācībās, ir nepietiekama gaisa kvalitāte skolās novecojušu vai neesošu ventilēšanas sistēmu dēļ.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Acīm neredzams, ilgstoši ignorēts, taču sajūtams un bīstams. Šādi būtu raksturojams kaitējums, ko nodara skolu telpu vēdināšanas iespēju trūkums, kas ne vien uztur pastāvīgu infekcijas slimību izplatīšanās risku, bet arī ievērojami apgrūtina kvalitatīvu izglītības ieguvi. Tātad – nāk par sliktu bērnu un jauniešu veselībai, kā arī valsts attīstībai kopumā. Lai gan atbildīgās institūcijas sarosījušās problēmas risināšanai, situācija ir sliktāka, nekā varētu iedomāties.

īsumā
  • Gaisa kvalitātes uzlabošana izglītības iestādēs ir aktuāla ne tikai pandēmijas laikā – kvalitatīvs gaiss nepieciešams arī pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai.
  • Lielākā daļa izglītības iestāžu ēku ir būvēta padomju laikā, un tikai nedaudzas – pēdējos gados, piemērojot aktuālos Eiropas Savienības standartus, tostarp ventilācijas jomā.
  • Latvijā deviņās no 10 mācību telpām gaisa kvalitāte vairākas reizes pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus par ogļskābās gāzes koncentrāciju gaisā.
  • Skolēnu uztveres spējas pieaugtu, ja izglītības iestādēs tiktu nodrošināta gaisa apmaiņa vismaz tādā apmērā, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos.
  • Valdība nupat izšķīrusies par praktisku rīcību gaisa kvalitātes uzlabošanai skolās – pašvaldībām būs pieejams finansējums skolu ventilācijas uzlabošanai, savukārt būvniecībā un renovācijā turpmāk jānodrošina svaigs gaiss publiskās ēkās.

Latvijā 219 izglītības iestādēs darbojas tikai pasīvā vai dabiskā ventilācija, kas faktiski nozīmē vienkārši loga atvēršanu, secinājusi Veselības inspekcija (VI). Lai risinātu šo problēmu, vienlaikus mazinot Covid-19 seku ietekmi uz skolēnu iespējām iegūt izglītību un sekmētu viņu atgriešanos klātienes mācību procesā, ir nepieciešamas investīcijas izglītības iestāžu ventilācijas sistēmu uzlabošanā un ventilācijas ierīkošanā mācību telpās.

Latvijā 219 izglītības iestādēs darbojas tikai pasīvā vai dabiskā ventilācija, kas faktiski nozīmē vienkārši loga atvēršanu.

Padomju laika mantojums

Latvijas izglītības iestādes ir izvietotas dažādos laikos un dažādām vajadzībām būvētās ēkās, no kurām daļa celtas izglītības iestādes vajadzībām, savukārt daļa tām pielāgota, atzīts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs ar mērķi mazināt Covid-19 inficēšanās risku”.  

Lielākā daļa izglītības iestāžu ēku ir būvēta padomju laikā, un tikai nedaudzas – pēdējos gados, piemērojot aktuālos Eiropas Savienības standartus, tostarp ventilācijas jomā, teikts ziņojumā. Tādējādi izglītības iestāžu ēkās lielākoties pastāv tikai dabīgā ventilācija (gaisa padeve pa speciāli ierīkotiem kanāliem un ierīcēm bez mehānisma, kas gaisu kustina), bet nelielā daļā – jaunākajām prasībām atbilstoša mehāniskā ventilācijas sistēma, kas ļauj, neatverot logus, nepārtraukti vēdināt telpas. Tādējādi lielākajā daļā Latvijas skolu gaisa kvalitātes uzlabošana, arī Covid-19 pandēmijas apstākļos, joprojām notiek visvienkāršākajā no iespējamajiem veidiem – atverot logus.

Gaisa kvalitātes uzlabošana un higiēnas prasībām atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšana izglītības iestādēs ir aktuāla ne tikai pandēmijas laikā – kvalitatīvs gaiss nepieciešams arī pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai.

Galvassāpes, troksnis ausīs, pazeminātas darbaspējas

Latvijā deviņās no 10 mācību telpām gaisa kvalitāte vairākas reizes pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumus par  ogļskābās gāzes koncentrāciju gaisā, liecina VI skolu apsekojuma rezultāti.

Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai ogļskābās gāzes jeb oglekļa dioksīda (CO2) maksimāli pieļaujamais līmenis publiskās telpās ir noteikts Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajās rekomendācijas, un tās paredz, ka CO2 līmenis, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei publiskās telpās, ir līdz 1000 ppm (parts per million – miljonās daļas). Taču VI, veicot mērījumus mācību telpās kopš 2017. gada, konstatējusi, ka CO2 līmenis daļā klašu pārkāpj šo slieksni pat trīskārt, sasniedzot 3000 ppm.

Vidējā oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā ir aptuveni 620 mg/m3 (~340ppm). Ogļskābās gāzes koncentrācija virs 3000 ppm jau manāmi negatīvi ietekmē organismu: elpošana paātrinās, pulss palēninās, paaugstinās asinsspiediens, rodas galvassāpes, troksnis ausīs, seja kļūst sarkana, pazeminās darbaspējas, vēstīts VI vadlīnijās “Vides kvalitāte un drošība skolās”. CO2 koncentrācija ir augstāka (virs 2000 ppm) tajās klasēs, kurās telpu platība uz vienu skolēnu ir mazāka par 2 kvadrātmetriem. Turpat secināts: pastāv cieša saistība starp oglekļa dioksīda koncentrācijas pieaugumu un skolēnu veiktspēju samazināšanos.

Nevēdinātās telpās ar augstu CO2 koncentrāciju samazinās skolēnu veiktspēja – viņi ātrāk nogurst, ir grūtības koncentrēties, var parādīties galvassāpes un citas veselības problēmas, secināts arī Rīgas Tehniskās universitātes absolventes Līvas Aseres promocijas darba pētījumos par iekštelpu gaisa kvalitāti un klimatu siltinātās izglītības iestādēs. “Sasniegumi mācībās tieši korelē ar iespēju studēt, veikt augstākas pievienotās vērtības darbu un saņemt lielāku atalgojumu, kas savukārt palielina valsts IKP,” norāda pētniece. 

Mācību telpas jāvēdina regulāri un pilnvērtīgi

Skolēnu uztveres spējas pieaugtu, ja izglītības iestādēs tiktu nodrošināta gaisa apmaiņa vismaz tādā apmērā, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos. Ēkās, kurās ieviesti energoefektivitātes pasākumi, to ir iespējams īstenot bez papildu kapitālieguldījumiem, secinājusi L. Asere.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” pieļaujamo ogļskābās gāzes līmeni izglītības iestāžu telpās nenosaka. Noteikumu 29. pants paredz: mehānisko pieplūdes un vilkmes ventilāciju ierīko mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām, un telpās, kurās uzglabā ķīmiskās vielas. Tualetē un dušas telpā ierīko mehānisko vilkmes ventilāciju. Mehāniskās pieplūdes ventilāciju ierīko tā, lai tualetē un dušas telpā nodrošinātu pietiekamu gaisa apmaiņu. Telpu, kurā nav ierīkota mehāniskā ventilācija, regulāri vēdina. Mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina vismaz 10 minūtes (ziemā vismaz 5 minūtes). Gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vēdina vismaz 10–20 minūtes (ziemā vismaz 5 minūtes). Mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām, papildus minētajām prasībām ierīko velkmes skapi. Telpās, kurās nav velkmes skapja, aizliegts veikt laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām.

Papildus tam VI rekomendācijās CO2 līmeņa pazemināšanai skolu iekštelpu gaisā norādīts: vēdināšanai paredzētie logi jāatver pilnībā, nevis tikai pasīvajā vēdināšanas režīmā, kā arī jānodrošina, lai starpbrīžos izglītojamie pamestu mācību telpu.

Lāča pakalpojums

Neapmierinošā iekštelpu gaisa kvalitāte mācību telpās, lai cik ačgārni tas liktos, nereti ir saistīta ar skolu ēku renovāciju. Tās mērķis visbiežāk ir nodrošināt energoefektivitāti, novēršot gaisa plūsma caur logu, sienu, grīdu un citu konstrukciju spraugām un atverēm. Taču, ja līdztekus netiek kompensēta zaudētā gaisa apmaiņa telpās, vienīgais veids, kā to ātri un efektīvi nodrošināt, ir dabiskā vēdināšana, atverot logu un durvis. Taču pilsētvidē, kur āra gaiss nereti ir piesārņots, dabiskā vēdināšanas ceļā tas nonāk iekštelpās un tiek ieelpots. Tāpēc svarīgi ir ierīkot atbilstošu ventilācijas sistēmu, kas pietiekamā apjomā var nodrošināt mehānisku gaisa apmaiņu telpā, lai gaisa kvalitātes līmenis būtu drošs skolēnu un skolotāju veselībai, norāda VI.

Pašreizējās tehnoloģijas ļauj kontrolēt oglekļa dioksīda koncentrāciju telpā, automātiski nodrošinot efektīvu ventilācijas sistēmu kontrolētu darbību, kas īpaši svarīgi ir gadījumos, kad dienas laikā CO22 koncentrācija var stipri svārstīties. Šādu tehnoloģiju uzstādīšana arī novērstu situācijas, kad izglītības iestādes varētu izvēlēties nelietot ventilēšanas sistēmu pienācīgā apmērā, vēloties ietaupīt.

Diemžēl izglītības iestāžu dibinātāji, lielākoties pašvaldības, renovācijas darbos koncentrējoties uz energoefektivitātes uzlabošanu, skolu ēkas nopako ar siltumizolācijas materiāliem, ieliek plastmasas pakešu logus, taču nereti vienlaikus cenšas ietaupīt uz atbilstošas ventilācijas sistēmas nodrošināšanu. Tādējādi pēc remonta mācību vide skolās, raugoties mācību vides kvalitātes viedokļa, nevis uzlabojas, bet gan pasliktinās.

Labākais risinājums būtu turpināt investēt energoefektivitātē, vienlaikus nodrošinot arī labu iekštelpu gaisa kvalitāti, šādi IKP palielinot par 35–37 miljoniem eiro gadā, secinājusi L. Asere. Tas savukārt dotu finanšu līdzekļus jauniem energoefektivitātes pasākumiem.

Finansējums pašvaldībām, jauni būvnoteikumi

Valdība nupat izšķīrusies par praktisku rīcību gaisa kvalitātes uzlabošanai skolās. Turpmāk, lai nodrošinātu pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības iestāžu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu būvniecību vai ierīkošanu, pašvaldības varēs saņemt valsts budžeta finansējumu 7,2 miljonu eiro apmērā augstas gatavības projektu īstenošanai. To paredz vadībā 18. maijā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanas, izskatīšanas un finansēšanas kārtību.

IZM 2021. gada aprīlī apzinājusi pašvaldību ieceres vispārējās izglītības iestāžu ventilācijas augstas gatavības projektu īstenošanai. Atbilstoši pašvaldību aptaujas rezultātiem kopumā šādas ieceres ir 28 pašvaldībām par 54 dažādas gatavības pakāpju ventilācijas investīciju projektiem. Paredzams, ka ar šo finansējuma avotu būs iespējams realizēt ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošanu aptuveni 25 skolās. Investīciju projektu pieteikumus pašvaldības var iesniegt līdz šā gada 7. jūnijam. Atbalstītie investīciju projekti ir jāuzsāk ne vēlāk kā 1. augustā un jāīsteno līdz 2022. gada beigām.

Ministru kabinets šomēnes arī apstiprinājis grozījumus būvnormatīvā par dzīvojamo un publisko ēku apkuri un ventilāciju, nosakot maksimāli pieļaujamo oglekļa dioksīda koncentrācijas līmeni iekštelpās: 1000 ppm. Būvnormatīva prasības būs jāpiemēro būvniecības iecerēm, kas ierosinātas pēc 2021. gada 1. jūnija, – jaunu ēku projektēšanai, kā arī ēku pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijai. Būvprojektēšanas procesā atbilstošās jomas būvspeciālistam būs jāizvēlas tādi ventilācijas risinājumi, kas nodrošina būvnormatīvā paredzētās gaisa kvalitātes minimālās prasības plānotajam ēkas lietotāju skaitam un ekspluatācijas intensitātei. Savukārt par atbilstošu ēkas ekspluatāciju ir atbildīgs ēkas īpašnieks vai lietotājs.

Pašvaldībām pieejami arī aizņēmumi

Pašvaldībām finanšu līdzekļi ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizācijai skolās pieejami arī valsts budžeta aizņēmumu programmas ietvaros, informē IZM. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” pašvaldībām pieejamais kopējais Valsts kases aizņēmumu apjoms ir 150 miljoni eiro. Valsts aizdevumu programmas finanšu avots tiks izmantots 25–30 skolu modernizācijas projektu īstenošanai.

Paredzams, ka 30,7 miljoni eiro pašvaldībām būs pieejami arī Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmas ietvaros, skaidro IZM. Finansējumu plānots ieguldīt 18–20 reģionāli nozīmīgās pamatskolās, tajās uzlabojot mācību vidi, ieskaitot ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu pilnveidošanu.

Pašvaldības turpina īstenot arī ES fondu ieguldījumu programmu skolu infrastruktūras un mācību vides modernizācijā, kuras ietvaros tiek veikta arī ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošana. Kopumā ES fondu programmas ietvaros Latvijā līdz 2023. gada beigām būs modernizētas 95 vispārējās izglītības iestādes, ieguldot vairāk nekā 369 miljonus eiro. No tiem 137 miljoni eiro tiks saņemti no ES fondiem, 22 miljoni eiro – no valsts budžeta un vairāk nekā 209 miljoni eiro – pašvaldībām, informē IZM.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU