VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
24. augustā, 2021
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Izglītība
6
6

Ministre: skolas būs beidzamās, ko aizslēgt, un pirmās, ko atvērt

LV portālam: ANITA MUIŽNIECE, izglītības un zinātnes ministre

Anita Muižniece: “No brīža, kad skolas faktiski tika aizvērtas, un vecākajās klasēs tas bija 2020. gada martā, skolēni, kuri tobrīd mācījās 6. klasē, vēl arvien nav bijuši klātienē skolā. Šāda situācija nevienā citā Eiropas valstī nav bijusi. Tādējādi izglītības jomā esam ārkārtīgi lielā krīzē jau pusotru gadu.”

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Covid-19 pandēmijas cirstie robi skolēnu zināšanās, skolu noturēšana vaļā un Covid-19 testi, pedagogu trūkums un vakcinācijas aptvere, dators un kvalitatīvs gaiss katram skolēnam. Par šīm un citām aktualitātēm, jaunajam mācību gadam sākoties, saruna ar izglītības un zinātnes ministri ANITU MUIŽNIECI.  

īsumā
  • Zināšanu robi pēc attālināto mācību gada var būt 30%–50% skolēnu. Vecāko klašu audzēkņi skolu nav apmeklējuši pusotru gadu – ilgāk nekā citviet Eiropā.
  • Pilnveidotā mācību satura jeb kompetenču pieejas ieviešanas procesā pēc attālināto mācību gada novirzīšanās no plānotā nav paredzēta.
  • Mācīšanās attālināti kaitējusi mijiedarbībai starp skolotājiem un skolēniem jaunā satura apguvē. Vienlaikus noticis izrāviens digitālajās prasmēs un pašvadītās mācībās.
  • Apstiprināta 10,5 miljonus eiro liela finansējuma piešķiršana datoru iegādei skolēniem. 7.–9. klašu skolēni tos varētu saņemt decembrī.
  • Ļoti stingri pieturēsimies pie tā, lai klātienes mācības notiktu arī augstas saslimstības gadījumā. Atkāpes varētu tikt pieļautas tikai sevišķi kritiskās situācijās uz maksimāli īsu brīdi.
  • Skolēnus testēs skolā reizi nedēļā. Tikai tad, ja situācija pasliktināsies, tas varētu notikt biežāk.
  • Līdz gada beigām 23 skolās tiks uzlabotas ventilācijas vai gaisa apmaiņas sistēmas. Visās skolās katrā klasē pastāvīgi tiks kontrolēta gaisa kvalitāte.
  • Pašreizējais vakcinācijas temps pedagogu vidū ļauj cerēt, ka nepieciešamā 80% aptvere tiks sasniegta oktobrī. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis ir panākt, lai jaunais mācību gads pēc iespējas aptverošāk notiktu klātienē. Galvenais iemesls – attālināti nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu. Vai IZM rīcībā ir kādi konkrēti dati par attālināto mācību iespaidu uz skolēnu zināšanu līmeni? Kādi ir galvenie secinājumi?

Izglītības kvalitātes valsts dienesta šogad veiktais pētījums par vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāti un dati no skolu aptaujām liecina, ka zināšanu robi var būt 30%–50% skolēnu. Es gan ļoti piesardzīgi raugos arī uz šiem skaitļiem, ņemot vērā, ka sekmju objektivitāte attālinātajā režīmā ir ļoti grūti izvērtējama. Iespējams, pat gadījumos, kad skolēniem ir bijuši augstāki mācību rezultāti, liela nozīme ir bijusi viņu vecākiem, vecākajiem brāļiem vai māsām, kas ir varējuši palīdzēt. Un, tieši pretēji, tur, kur bijis sekmju kritums, ārkārtīgi būtiski ir tas, vai skolēnam bijis atbalsts, mācībām nepieciešamie resursi. Šādā griezumā mums datu nav.  

Tādas būtiskas nobīdes eksāmenu, pārbaudes darbu rezultātos nemanījām. Vienlaikus jāsaka, salīdzināt pagājušā mācību gada darbus ar darbiem, kas veikti normālā situācijā, nebūtu īsti korekti, jo tie bija mazliet cita veida pārbaudījumi – it kā nemazinot prasības, bet samazinātā apjoma. 

Skolās notiek pāreja uz pilnveidoto mācību saturu jeb kompetenču pieeju. Kādu iespaidu attālinātais mācību process ir atstājis uz to, ņemot vērā, ka minētās pieejas īstenošanai nepieciešama cieša skolēnu un pedagogu savstarpējā komunikācija? Vai šajā jomā ir paredzamas kādas izmaiņas?

Skaidrs, ka attālinātais mācību process ir radījis zināmus izaicinājumus tajās jaunā satura jomās, kuras attiecas uz sadarbību, mijiedarbību starp skolotājiem un skolēniem. Vienlaikus Covid-19 pandēmija ir atnesusi lielāku izrāvienu ar digitālajām prasmēm un pašvadītu mācīšanos saistītajās jomās. Iespējams, tagad uz tām liekams mazāks akcents, taču kopumā novirzīšanās no iecerētā nav paredzēta; jaunās pieejas ieviešanas posms ir pakāpenisks – trīs gadi.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka attālinātās mācīšanās efektivitāte ir bijusi ļoti atkarīga no konkrētajā skolā vai skolēna ģimenē pieejamā materiālā atbalsta, tehniskā nodrošinājuma. Rēķinoties ar to, ka epidemioloģisko apstākļu dēļ daļa skolēnu arī jaunajā mācību gadā vismaz periodiski mācīsies attālināti, vai un kā paredzēts risināt minēto nodrošinājuma problēmu?

Jau pagājušajā gadā ministrija nodrošināja 6000 datoru un ap 4000 planšetdatoru skolēniem. Šogad to turpinām. Starp ministriju, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, Valsts prezidenta kanceleju un Latvijas Pašvaldību savienību ir noslēgts memorands par datoru ikvienam bērnam. Tā ietvaros jūlijā valdībā apstiprinājām 10,5 miljonus liela finansējuma piešķiršanu no Eiropas fondu līdzekļiem tieši datoru iegādei skolēniem. Plānojam, ka līdz gada beigām varēsim īstenot pirmo kārtu, datorus saņems visi 7.–9. klases skolēni. Nākamajā kārtā – 4.–6. klase, un pēc tam 1.–3. klases skolēni. Galarezultātā katram pamatskolēnam Latvijā būs pieejams dators ikdienas lietošanai. Pagājušajā gadā tika iesākts projekts par jaudīgu internetu ikvienai Latvijas skolai.

Man ir jautāts, vai šos datorus vajag, ja jau plānojam mācības klātienē. Jā, vajag, jo tas nozīmē lēcienu digitalizācijā, kas 21. gadsimtā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Kvalitatīva tehnoloģiju izmantošana ikdienas mācību procesā palīdz ne tikai skolēniem, bet arī pedagogiem, gatavojot mācību materiālus, meklējot papildu informāciju, uzlabojot iespējas diferencēt uzdevumus bērniem ar īpašām vajadzībām un ar īpašiem talantiem.

Klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Vai jūsu rīcībā ir kaut aptuvenas aplēsies, cik skolēnu varētu palikt ārpus klātienes mācību procesa?

Precīzas informācijas, cik šādu skolēnu varētu būt, mūsu rīcībā nav. To redzēsim, visticamāk, pēc 5. septembra, kad valsts izglītības informācijas sistēmā nonāks dati par to, cik skolēnu un kādās skolās mācās.

Visu laiku esmu uzsvērusi – klātienes forma ir viskvalitatīvākais veids, kā mācīties, un tehnoloģijas, lai kā ar tām esam saraduši, nevar aizvietot nepastarpinātu cilvēcisko saskarsmi skolā. Arī skolu direktori jo sevišķi norāda uz kritiski svarīgo izglītības sākumposmu, kurā ārkārtīgi svarīgs ir klātienes princips. Tas saskan ar starptautiskajiem pētījumiem, kuri liecina, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam īpaši nozīmīga ir mācīšanās skolā, sociālo prasmju apgūšana. UNESCO un Pasaules Veselības organizācija skaidri rekomendē mācības klātienē.

Domāju, ka pagājušais gads skaidri pierādījis, cik ļoti skolēnam pietrūkst skolotāja klātbūtnes, kurš kaut vai nolasa no acīm, ka skolēnam kaut kas nav skaidrs. Arī skolotājam, ja viņš datora ekrānā redz bildīti ar skolēna vārdu, strādāt ir ļoti grūti. Tāpēc skumji, ka dažas ģimenes ir gatavas atteikties no pilnvērtīga mācību procesa. Un te jāuzsver: vecāki, izdarot šādu izvēli, ir pilnībā atbildīgi par izglītības kvalitāti ģimenē.

Kā notiks testu veikšana skolās, kurš būs atbildīgs par procesu un to uzraudzīs?

Katrai skolai ir nozīmēta laboratorija, ar kuru tā sadarbosies. No 23. līdz 30. augustam skolēniem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, ir jādodas uz savu izglītības iestādi – nevis uz kādu laboratoriju – veikt siekalu testu. Pie katras izdevības jāuzsver: tie ir siekalu testi – vissaudzīgākā un vienkāršākā testēšanas metode. Skolas saņems personalizētus stobriņus testu nodošanai. Savukārt skolēns skolā – nevis mājās – veiks testu, un skola to nodos laboratorijai, kura par testa rezultātu – ja tiks konstatēta saslimšana – ziņos vecākiem, kā arī izglītības iestādei.

Tā tas notiks arī turpmāk reizi nedēļā. Izņēmums ir speciālās izglītības iestādes, kurās testēšana sāksies no 23. augusta līdz 4. septembrim. Ņemot vērā šo skolu specifiku, gadījumos, kad skolēnam ar garīgiem vai kustību traucējumiem būs apgrūtināta testa veikšana, skola sazināsies ar laboratoriju, kuras speciālisti paņems paraugu individualizēti, iespējami saudzīgākā veidā.

Kā skolēnu testēšana vērtējama saistībā ar personas datu aizsardzību? Daļa vecāku pauduši satraukumu, ka skolas personāls būs informēts par testu rezultātiem. 

Pirmkārt, informāciju par pozitīvu rezultātu saņems paši vecāki uz norādīto adresi. Šis ir epidemioloģiskais gadījums, par kuru, tāpat kā šobrīd, ir jāveic epidemioloģiskā kontaktu izmeklēšana. Sagatavojot noteikumu grozījumus, mēs, protams, esam konsultējušies, un neesam saņēmuši atzinumus, ka tas būtu kāds datu aizsardzības normu pārkāpums, ja arī skola tiek informēta par epidemioloģisko gadījumu, lai varētu atbilstoši rīkoties, pieņemot lēmumu, piemēram, par kādas kontaktpersonu grupas pāriešanu uz attālinātu mācību režīmu.

Ieceļojot Latvijā, tests nedrīkst būt vecāks par 72 stundām. Kāpēc skolēnu testēšana notiks tikai reizi nedēļā?

Pirmais mērķis šai testēšanai ir situācijas monitorēšana, proti, izķert pirmreizēji visus asimptomātiskos gadījumus. Sākumā veiksim testus reizi nedēļā. Ja situācija pasliktināsies, kļūs redzams, ka noteiktā vecuma grupā, piemēram 1.–3.klasē, kur patlaban iecerētas mācības bez maskām, būs jūtams pieaugums, tad testēšana varētu notikt biežāk. Tomēr arī no resursu viedokļa – testēšana nav pavisam lēts pakalpojums –, sabalansējot vajadzības un iespējas, sākotnējā viena reize nedēļā tiek atzīta par optimālu risinājumu. 

Saskaņā ar IZM priekšlikumu skolās paredzēts atteikties no pašlaik normatīvajos aktos nostiprinātā reģionālā principa. Ja izglītības iestādē situācija ir labvēlīga, tad klātienes mācības īstenojamas, neskatoties uz to, ka reģionā ir augsts un ļoti augsts risks. Cik absolūta būs šāda pieeja, ņemot vērā, ka saistībā ar ievērojami lipīgākā vīrusa delta paveidu rudenī sagaidāms pandēmijas uzliesmojums, bet Latvijā ir zema vakcinācijas aptvere?

Pieturamies pie tā absolūti. Pirmkārt, no brīža, kad skolas faktiski tika aizvērtas, un vecākajās klasēs tas bija 2020. gada martā, skolēni, kuri tobrīd mācījās 6. klasē, vēl arvien nav bijuši klātienē skolā. Šāda situācija nevienā citā Eiropas valstī nav bijusi. Tādējādi izglītības jomā esam ārkārtīgi lielā krīzē jau pusotru gadu.

Jā, Latvijā ir zema vakcinācijas aptvere, turklāt arī riska grupās. Taču jauniešu vidū līdz 18 gadu vecumam aptvere jau ir tuvu 50%, un, ja valstij līdz šim nav bijis pietiekamu spēju vakcinēt un motivēt vakcinēties, tad bērnus nedrīkstam nolikt tam par ķīlniekiem.

Pandēmija vienā brīdī var beigties, un tā arī beigsies tādā izpratnē, ka Covid-19 pēc dažiem gadiem, visticamāk, būs kontrolēta slimība – līdzīgi kā gripa. Šajā situācijā mums ir jāizdara liela izvēle par bērnu nākotni, tāpēc ļoti stingri pieturēsimies pie tā, lai klātienes mācības notiktu arī tad, ja valstī vai konkrētā reģionā būs augsta saslimstība. Protams, var gadīties brīži, kad kādai skolai būs jāpāriet uz attālinātu režīmu. Taču esam vienojušies, ka skola būs beidzamā vieta, kas tiks aizslēgta, un pirmā, kas tiks atslēgta. Tas nozīmē, ka skolas varētu slēgt tikai tad, kad nebūs pieejami ne kultūras pasākumi, ne kafejnīcu apmeklējumi. Tikai tad, ja redzēsim, ka vēl kaut kas ir jādara pandēmijas ierobežošanai, pieļaujam iespēju aizvērt skolas uz maksimāli īsu brīdi. Šāda pieeja ļoti būtiski atšķiras no tās, kāda bija iepriekš, kad skolas tika uzskatītas par gandrīz vai vienīgo infekcijas perēkli.

Gaisa kvalitātes mērījumi skolās liecina, ka lielākajā daļā izglītības iestāžu tā ir neapmierinoša, kas ne vien uztur pastāvīgu infekcijas slimību izplatīšanās risku, bet arī ievērojami apgrūtina kvalitatīvu izglītības ieguvi. Kas šajā jomā darīts? Ko varam sagaidīt tuvākajā laikā?

Augstas gatavības investīciju projektu īstenošanā nolemts par finansējuma piešķiršanu tieši ventilācijas sistēmu izbūvēšanai un gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošanai skolās nepilnu septiņu miljonu eiro apmērā. Šim finansējumam pieteicās 23 pašvaldību skolas. Līdz gada beigām tajās 5,3 miljonu eiro apmērā notiks ventilācijas vai gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošanas darbi.

Lemjot par pilna apmēra klātienes mācībām izglītības iestādēs, kas atbilst drošas skolas principam, kļuva skaidrs, ka ir jāveic gaisa kvalitātes mērījumi, lai saprastu, kurā brīdī skola ir vai nav droša. Ir panākta vienošanās par gaisa kvalitātes jeb CO2 mērierīču iegādi 3,7 miljonu eiro apmērā, kas nodrošinās tās katrā valsts un pašvaldības skolas klasē. Šis mērierīces pašas par sevi gaisu neuzlabo, bet ļauj izstrādāt mērķētus vēdināšanas protokolus – ierīce ir klasē un mācību stundas laikā, var precīzi noteikt, cik bieži un uz cik ilgu laiku jāatver logs vai varbūt tas jātur vaļā visu laiku un jādomā, kā pārkārtot kabinetus u. tml. Tas ir pirmais solis. Protams, pašvaldībām jau līdz bijis jānodrošina mācībām piemērota vide. Lielākoties tām ir īpaši jādomā par ventilācijas izbūvēšanu, par, iespējams, rekuperācijas sistēmu uzstādīšanu izglītības iestādēs. Tas primāri ir pašvaldības uzdevums, un šobrīd valsts nāk talkā, saprotot, ka mums priekšā ir ārkārtīgi liela cīņa ar vīrusu.

Plānots panākt, lai tiktu vakcinēti vismaz 80% pedagogu. Cik cerīgi ir šo slieksni sasniegt līdz 1. oktobrim, pēc kura, kā valdība iecerējusi, nevakcinētie pedagogi skolā strādāt nevarēs? Un kā tiks nodrošināts mācību process, ja daļa pedagogu, kas nebūs vakcinēti līdz minētajam datumam, pametīs darbu? Izglītības darbinieku arodbiedrība norāda, ka jau patlaban skolās ir nepieredzēti daudz vakanču.

Vakanču skaitu precīzi redzēsim pēc 5. septembra, kad skolas būs sniegušas datus. Patlaban, jā, redzam nelielu vakanču pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Taču pedagogu mainība ir normāls ikgadējs process, un šobrīd, runājot ar skolām, nav būtisku signālu, ka ir gaidāms ārkārtīgi liels pedagogu atbirums.

Kopumā pedagogu vakcinācijas aptvere ir gana iepriecinoša – 66% visā izglītības sistēmā, bet 69% – skolotāju un skolu tehnisko darbinieku vidū. Ir jau pirmās skolas ar 100% aptveri, un nāk ļoti daudz ziņu par skolām ar 92%, 93% aptveri. Tātad kopumā bažu par milzīgi lielu pedagogu atbirumu nav. Stabilais vakcinēto pieaugums par 2% nedēļā ļauj domāt: ja ne oktobra sākumā, tad ap 10. datumu sasniegsim vajadzīgos 80%.

    

  

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU