VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Daniela
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore
18. janvārī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Izglītība
8
8

Attālinātās mācības. Riski, par kuriem jādomā nākotnē

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Profesore Linda Daniela: “Turpinoties attālinātajam mācību procesam, lasītprasmes līmenis būs atkarīgs no skolēnu ģimenes spējām nodrošināt, ka lasītprasme tiek apgūta augstā līmenī, bet citiem tas var būt faktors, kas veicina tālāku sociālo atstumtību.”

FOTO no privātā arhīva

Pandēmija radījusi līdz šim nebijušu situāciju, kad izglītībā runā nevis par to, vai izglītības tehnoloģijas izmantot un no kura vecuma to darīt, bet gan par to, kuras tehnoloģijas izvēlēties, kuras no tām varētu efektīvāk palīdzēt mācīties un kuri tehnoloģiskie risinājumi ļaus labāk organizēt mācību procesu dažādām izglītojamo mērķgrupām.

īsumā
  • Par spīti ieguvumiem, ir jāņem vērā, ka attālināts mācību process var radīt jaunus riskus, kas var būt gan arvien lielāka digitālā plaisa, gan arvien lielāka sociālā nevienlīdzība starp dažādu ienākumu līmeņu cilvēku grupām.
  • Attālinātajā mācību procesā uzsvars vairāk tiek likts uz zināšanu nodošanu, bet mazāk laika paliek diskusijām: tas nākotnē var ietekmēt cilvēku spēju analizēt daudzpusīgu informāciju un kritiski izvērtēt šīs informācijas avotus.
  • Ir jāvelta pastiprināta uzmanība sociālajai mijiedarbībai, attiecību veidošanas prasmēm, kas veidojas savstarpējā komunikācijā, bet ir problemātiskāk apgūstamas virtuālajā vidē.

Dažādu līmeņu risinājumi

Šobrīd fokuss ir mainījies uz to, kā šādā attālinātā mācību procesā nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kas ir atbilstoša visām mērķa grupām, paredzot, ka attālinātajā mācīšanās režīmā mērķus sasniedz arī jaunākā vecuma skolēnu grupas, kuru pašvadītas mācīšanās prasmes vēl nav attīstītas augstā līmenī. Risinājumi var dalīties vairākos līmeņos.

Pirmkārt, visos izglītības posmos būtisks ir tehnoloģiju un digitālo mācību līdzekļu nodrošinājums, tātad organizatoriskie un finansiālie atbalsta mehānismi, lai nodrošinātu, ka attālinātais mācību process var notikt.

Otrkārt, skolēnu un skolotāju digitālā kompetence, lai tehnoloģiju iespējas izmantotu zināšanu pieauguma stiprināšanai, piekļuves zināšanām nodrošināšanai un zināšanu novērtēšanai.

Treškārt, jaunākos vecuma posmos vērā jāņem skolēnu lasītprasmes un lasītā teksta izpratnes līmenis, jo tiek ieteikts, ka pamatskolas skolēni pie ekrāna drīkst pavadīt, maksimums, divas stundas, bet pārējā laikā viņiem pašiem ir daudz jālasa un jāapgūst.

Ceturtkārt, digitālie mācību līdzekļi un to atbilstība skolēnu kognitīvajam spējām vai to izmantošana sekmē aktīvu skolēnu mācīšanos.

Šībrīža risinājumi ir uzskatāmi par krīzes risinājumiem, bet, pamazām piemērojoties dzīvei jaunajā režīmā, varētu tikt apzinātas labās prakses. Prognozējams, ka attālināta mācīšanās var padarīt izglītību pieejamāku un iekļaujošāku.

Jauni riski

Par spīti ieguvumiem, ir arī riski, kas jāņem vērā, lai attālinātais mācību process neradītu jaunus riskus, kas var būt gan arvien lielāka digitālā plaisa, gan arvien lielāka sociālā nevienlīdzība starp dažādu ienākumu līmeņu cilvēku grupām, un tas var radīt situāciju, ka pie zināšanām tiek tikai priviliģētās cilvēku grupas.

Jāvelta uzmanība tādiem faktoriem kā lasītprasmes attīstība, ko vieglāk var apgūt klātienes mācību procesā, bet grūtāk apgūt attālināti. Turpinoties attālinātajam mācību procesam, lasītprasmes līmenis būs atkarīgs no skolēnu ģimenes spējām nodrošināt, ka lasītprasme tiek apgūta augstā līmenī, bet citiem tas var būt faktors, kas veicina tālāku sociālo atstumtību.

Ir jāvelta pastiprināta uzmanība sociālajai mijiedarbībai, attiecību veidošanas prasmēm, kas veidojas savstarpējā komunikācijā, bet ir problemātiskāk apgūstamas virtuālajā vidē. Nenoliedzams fakts ir tas, ka cilvēkiem nepieciešami sociālie kontakti, iespējas satikties, veidot draudzīgas attiecības. Distancēšanās ietekmē psihoemocionālo stāvokli, var radīt depresiju vai citas psihiskās veselības problēmas.

Attālinātajā mācību procesā uzsvars vairāk tiek likts uz zināšanu nodošanu, bet mazāk laika paliek diskusijām: tas nākotnē var ietekmēt cilvēku spēju analizēt daudzpusīgu informāciju un kritiski izvērtēt šīs informācijas avotus, kas jau tagad ir redzams, kad arvien populārākas kļūst dažādas sazvērestības teorijas.

Tāpat attālināto mācīšanos var ietekmēt skolēna un skolotāja sociālā situācija. Piemēram, skolotājam mājās var būt mazi bērni, kuri nedodas uz izglītības iestādi, tāpēc tie ir jāpieskata, līdz ar to nav iespējams nodrošināt sinhronu mācību procesu skolēniem. Arī skolēna sociālā situācija var ierobežot iespēju pilnvērtīgi mācīties, ja viņam mājās nav telpas, kur norobežoties, vai nav pieejams individuālais dators, bet tas ir jādala ar citiem ģimenes locekļiem.

10 punkti, par kuriem jādomā nākotnē

1) Par vispārēju digitālo kompetenču attīstību.

2) Par pedagoģiski digitālās kompetences attīstību, lai nodrošinātu, ka mācīšanās digitālā vidē palīdz sasniegt mācīšanās mērķus un sekmē gan metakognitīvo procesu attīstību, gan arī kritiskās domāšanas attīstību, jo ir jāpatur prātā arī zināšanu pārbaudīšana, lai mācītu skolēniem domāt ne tikai par faktuālām zināšanām, ko ir viegli pārbaudīt tiešsaistē, bet arī par ētisko spriestspēju, par vērtībām, par viltus ziņu atpazīšanu utt.

3) Par sociāli emocionālo kompetenci, lai nodrošinātu, ka skolēni iemācās sadarboties, iemācās publiski izteikt savu domu, par vientulību, depresiju, prasmi pieņemt dažādību.

4) Mācīšanās attālināti prasa vairāk laika. Kā organizēt mācību saturu, kā pārskatīt sasniedzamos mācīšanās mērķus, un kā pārskatīt mācību satura organizatoriskās formas? Pagaidām tiešsaistes mācīšanās vairāk ir balstīta uz tekstu un teksta izpratni, kas nozīmē, ka lasīšana un lasītā teksta izpratne ir viena no svarīgākajām kompetencēm, kura ir nepieciešama, lai sekmīgi mācītos attālināti, bet ko darīt ar skolēniem, kuru lasīšanas kompetence vēl nav attīstīta?

5) Ko no attālinātās mācīšanās formām paturēt, bet par ko būtu nopietni jādomā, kad varēsim atgriezties atpakaļ klātienes izglītības vidē?

6) Kā veicināt mācīšanās motivāciju un mazināt vēlmi pievērsties citām aktivitātēm, kas jaunākiem skolēniem var būt saistīts ar vēlmi darīt kaut ko interesantāku, nevis koncentrēties uz mācībām? Ko darīt ar skolēniem, kuru motivācija mācīties nav tik attīstīta?

7) Ko darīt ar disciplīnu? Gan saistībā ar uzvedību tiešsaistes sinhronajās nodarbībās, gan arī ar pašdisciplīnu ievērot termiņus. Te var būt jāapsver arī ētiskie jautājumi: kas no internetā atrastā materiāla ir izmantojams, kādā mērā?

8) Izolētības izjūta: neskatoties uz to, ka ikviens vēlas izjust brīvību, tomēr nepieciešamība pēc sociālajiem kontaktiem joprojām ir aktuāla. Kaut arī par to parasti nerunā izglītības kontekstā, bet attālinātā mācību vidē neiemācāmies dibināt attiecības, kas ir viena no klātienes izglītības procesa daļām.

9) Attālinātajā mācību procesā ir samērā daudz pasīvas darbības skolēniem ir jālasa teksts un jādomā , bet mazāk izteikta ir aktīvā mācīšanās, kas ir būtiska, lai skolēni apgūtu un izprastu noteiktus zināšanu konceptus.

10) Attālinātajā mācību procesā skolēniem ir jāiemācās mācīties un jāatrod pašiem savs veids, kā sekmīgāk apgūt zināšanas, bet tas ir liels izaicinājums jaunākiem skolēniem, jo viņu mācīšanās paradumi tikai veidojas un, ja nav tieši jūtama pedagoģiskā vadība, tad pastāv risks, ka skolēni nesasniegs mācīšanās mērķus.

Attālinātā mācību procesa organizēšana bija arī viens no pētniecības virzieniem projektā “Dzīve ar Covid-19”, kurā iesaistījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētnieki (VPP-COVID-2020/1-0013).

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI